Likumdevējam ir pastāvīgi jāpārbauda, vai ieviestie pasākumi, kas vērsti uz nikotīnu saturošu produktu patēriņa samazināšanu, patiešām efektīvi pilda savu uzdevumu aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu veselību un labklājību, preses konferencē pēc sprieduma pasludināšanas lietā par elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm noteikto aromātu ierobežojumu sacīja Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Irēna Kucina.
ST piektdien par atbilstošām Satversmei atzina normas, kuras ierobežo aromātu pievienošanu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.
Komentējot spriedumu, Kucina norāda, ka tiesa uzsvēra, ka komercdarbība ir svarīga valsts ekonomikas attīstībai un komercdarbības traucējumi nelabvēlīgi ietekmē ne vien pašus komersantus, bet arī visu valsts ekonomiku. Tomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā tas, ka no apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma labumu gūst gan katrs atsevišķais indivīds, gan visa sabiedrība, jo šis regulējums, kas vērsts uz produktu pievilcības mazināšanu, sargā ikvienu personu, it sevišķi bērnus un jauniešus, kā arī personas, kas iepriekš produktus nav lietojušas, no nikotīna atkarības veidošanās un veselības riskiem, kas saistīti ar produktu lietošanu.
Viņa uzsver, ka ST, rūpīgi analizējot likumdošanas procesu un vairākus pētījumus, uzklausot ekspertus, secināja, ka apstrīdētā regulējuma mērķis ir sabiedrības, īpaši bērnu un gados jaunu personu, veselības aizsardzība, nosakot stingrāku regulējumu attiecībā uz nikotīnu saturošiem izstrādājumiem un tādējādi mazinot to pieejamību un pievilcīgumu bērnu un gados jaunu patērētāju vidū.
ST secināja, ka likumdevējs nolūkā aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu veselību un novērst iespējamos nikotīna atkarības veidošanās riskus ir ne tikai pieņēmis apstrīdēto regulējumu, bet veicis arī citus kompleksus pasākumus – paredzējis kriminālatbildību par nelegālo apriti, paaugstinājis vecumu iegādei, kā arī noteicis lielākus sodus par pārdošanu personām, kuras jaunākas par 20 gadiem.
Īpaši tiesnese izceļ, ka Saeimas pieeja uzskatāma par tālredzīgu un labas likumdošanas paraugu, jo, pirmkārt, likumdevējs ir veicis pasākumus, lai rūpētos par tiem sabiedrības locekļiem, uz kuriem attiecas vislielākais risks – bērniem un jauniešiem. Otrkārt, tā ir valstiska pieeja sabiedrības veselības jautājumus risināt sistēmiski un problēmu aplūkot plašākā kontekstā.
Tāpat ST savā nolēmumā atgādināja par pienākumu gādāt par efektīvu pamattiesību aizsardzību.
Kucina informē, ka pētījumi liecina, ka situācija nelegālajā tirgū, kā arī komersantu centieni tirdzniecības vietās piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nikotīnu saturošiem produktiem liecina par sabiedrības veselības apdraudējuma riskiem. Tāpēc likumdevējam aktīvi jāseko līdzi tam, lai regulējums risinātu aktuālās problēmas un tādējādi pamattiesības tiktu aizsargātas efektīvi.
ST tiesnesis Mārtiņš Mits norāda, ka spriedums ir uz 78 lapaspusēm, jo tiesai bija jāvērtē vairāku ekspertu viedokļi, kā arī vietējie un ārvalstu pētījumi.
Abi tiesneši pauda vienprātību, ka ST spriedums ir vērtīgs jauniešiem, viņu vecākiem, kā arī skolotājiem, jo tajā ir atbildēts uz vairākiem jautājumiem sakarā ar nikotīna saturošo vielu lietošanu, tai skaitā arī norādīts uz pētījumiem, kuros apgalvots, ka nikotīns veicina strauju atkarības veidošanos, kā arī var novest pie letālām sekām.
Jau vēstīts, ka ar pieteikumiem tiesā vērsās divi uzņēmumi – ar “Salt” zīmolu strādājošais elektronisko cigarešu ražotājs “Pro Vape” un SIA “MASS Industry”. Komersanti apstrīdēja valsts noteiktos aromātu ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Sūdzības tiesā tika iesniegtas vēl pirms ierobežojumu stāšanās spēkā.
Elektronisko smēķēšanas ierīču komersanti apstrīdēja likuma grozījumu normas, kas nosaka, ka laist tirgū aizliegts elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu. Tāpat aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus, ja smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, tostarp jaunieviestu tabakas izstrādājumu, sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, tajā skaitā mentols, tā analogi un geraniols.
Tiesa abus pieteikumus apvienoja vienā lietā un vērtēja, vai Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atbilst 2024. gada sākumā Saeimā pieņemtie grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas no 2025. gada sākuma liedz laist tirgū aromatizētājus saturošus elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus.
ST konstatēja, ka apstrīdētais regulējums iejaucas pieteicēju komercdarbībā, kuru tās līdz šim veikušas, un tādējādi ierobežo tām Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu.
Ņemot vērā pieejamos pētījumus, ST norādīja, ka nikotīns ir viena no spēcīgākajām pasaulē zināmajām atkarību izraisošajām vielām, kas rada nopietnus veselības riskus. Kā liecina vairāki pētījumi, Latvijā elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības pieaugums kopš 2020. gada ir bijis ievērojami straujāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, turklāt īpaši straujš pieaugums bijis bērnu un jauniešu vidū.
Neraugoties uz aizliegumu jauniešiem iegādāties elektroniskās cigaretes, daudzi jaunieši tās ir izmēģinājuši vai lietojuši, turklāt pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušajiem pietiek ar mazāku nikotīna daudzumu un īsāku laika periodu, lai izveidotos nikotīna atkarība, liecina pētījumi.
ST norādīja, ka apstrīdētā regulējuma mērķis ir cilvēku, īpaši bērnu un jauniešu, tiesību uz veselību aizsardzība, nosakot stingrāku regulējumu attiecībā uz nikotīnu saturošiem izstrādājumiem. Līdz ar to pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un novērst iespējamos nikotīna atkarības veidošanās riskus. Sabiedrības veselība ir valstiski nozīmīgs jautājums, tāpēc ierobežojums kalpo arī sabiedrības labklājības aizsardzībai.
Vienlaikus ST secināja, ka likumdevējs ir noteicis kompleksu pieeju nikotīnu saturošu produktu pieejamības mazināšanai visas sabiedrības veselības un labklājības aizsardzības labad un apstrīdētais regulējums ir daļa no šā mērķa sasniegšanai ieviesto pasākumu kopuma. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt ar kādu atsevišķu pasākumu vien. Ar apstrīdēto regulējumu tiek mazināta turpmākā valsts veselības sistēmas noslodze un attiecīgie saslimšanas riski nākamajām paaudzēm, secināja tiesa.
ST uzsvēra, ka apstrīdētais regulējums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp personas tiesību uz īpašumu ierobežojumu un sabiedrības veselību, kalpojot plašākam un ilgtermiņa mērķim – sabiedrības kā vienota veseluma aizsardzībai. Ņemot vērā šo produktu patēriņa straujo pieaugumu Latvijā un ar to saistītos veselības apdraudējumus, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt stādītas augstāk par visas sabiedrības veselības interesēm. Tādējādi labums, ko no pamattiesību ierobežojuma gūst sabiedrība, ir lielāks par komersantiem nodarīto kaitējumu, atzina ST.
Vienlaikus, ņemot vērā situāciju nelegālajā tirgū, kā arī komersantu centienus tirdzniecības vietās piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nikotīnu saturošiem produktiem, ST arī vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka turpmāk ir pastāvīgi jāpārbauda, vai ieviestie pasākumi, kas vērsti uz nikotīnu saturošu produktu patēriņa samazināšanu, efektīvi pilda savu uzdevumu aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un labklājību.
ST norādīja, ka komersanti, kas izplata beztabakas nikotīna spilventiņus, un komersanti, kas izplata citus Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā definētos izstrādājumus vai nikotīnu saturošas zāles, tiesiskās vienlīdzības principa ietvaros nav salīdzināmi.
Saeima 2024. gada 11. janvārī pieņēma plašus grozījumus Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, tostarp no 2025. gada nosakot aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Kā izņēmumi elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem būs atļauti likuma pielikumā minētie aromatizētāji, kas rada tabakas smaržu vai garšu.
Tāpat tika noteikti dažādi ierobežojumi attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu izplatīšanu, kas stājās spēkā agrāk. Likumā arī noteikts aizliegums tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes aizliegts pārdot patērētājam un patērētājam aizliegts tās iegādāties, izmantojot distances saziņas līdzekļus, tajā skaitā ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts teritorijas.
Likumā tika noteikts ierobežojums ražot un laist tirgū tabakas izstrādājumus un citus smēķēšanas produktus, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas. Ar grozījumiem likumā tika nostiprinātas arī prasības, kādām jāatbilst tabakas aizstājējproduktiem, lai tos varētu laist tirgū, tostarp prasības sastāvam, iepakojuma noformējuma nosacījumi un informācija, kas produktiem jāpievieno.
Ar grozījumiem jau iepriekš tabakas izstrādājumiem, elektroniskām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm likumā jau noteiktie tirdzniecības un reklamēšanas ierobežojumi, kā arī sponsorēšanas un iepakojuma nosacījumi tiks attiecināti arī uz tabakas aizstājējproduktiem un tabakas karsēšanas ierīcēm. Tāpat noteikts naudas sods par tabakas aizstājējproduktu aprites regulējuma pārkāpumiem, piemēram, to iegādāšanos internetā. Līdz šim tabakas karsēšanas ierīces, kā arī tabakas aizstājējprodukti likumā netika regulēti.
Noteikts, ka tabakas aizstājējproduktā maksimālā nikotīna koncentrācija nepārsniedz četrus miligramus uz gramu. Likumā tabakas aizstājējprodukts definēts kā produkts, kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes), un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteiktas tiesības konfiscēt no trešām valstīm komerciālos pasta sūtījumos nosūtītus tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, kuru saņēmējs ir fiziskā persona. Valsts policijai (VP) un pašvaldības policijai jau līdz šim likumā noteiktas tiesības sekot līdzi, lai tiek ievēroti aizliegumi par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektroniskās smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu pārdošanas aizliegumu konkrētās vietās. Tagad likumā šīs tiesības attiecinātas arī uz tabakas aizstājējproduktiem.
Likumā arī pastiprināti sodi par tabakas produktu aprites pārkāpumiem. Par tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu pārdošanu personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, piemēros naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 7100 eiro. Līdz šim par šo produktu pārdošanu 18 gadus nesasniegušām personām pārdevējam varēja piemērot sodu no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 1400 eiro.
Avots: LETA
