Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir neapmierināta ar Veselības ministrijas (VM) atrunām par datu trūkumu paliatīvajā aprūpē. Komisijas deputāti 9.oktobrī iepazinās ar Valsts kontroles (VK) ziņojumu par paliatīvo aprūpi, kurā vērtēts, vai tā ir pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa. VK pārstāvji atzina, ka saskārās ar grūtībām datu ieguvē un analīzē.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvji piekrita, ka viena no lielākajām problēmām paliatīvajā aprūpē ir datu trūkums. Šobrīd esot zināmi dati tikai par bērniem paliatīvajā aprūpē un pacientiem, kuri saņem mobilo paliatīvās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā.
Ar pausto nebija apmierināts komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS). “Tā ir tāda noziedzīga rīcība pret cilvēkiem, valsts līdzekļiem. Tikko parādīsies skaitļi, skaidrība […], viņiem līdzi ies nauda. Tad mēs redzam, vai tur ir dubultā izskatīšana, vai nav dubultā. Kā savādāk iztulkot to, ka negrib parādīt? Tad var gadīties, ka vienam otram būs ļoti nepatīkami,” sprieda deputāts. Viņš kritizēja arī trūkumus iestāžu koordinācijā.
Priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene (JV) uzskata, ka datus var iegūt “salīdzinoši vienkārši”, jo datu turētāji ir ģimenes ārsti. “Nevajag sākt ar to, kas ir maksimāli sarežģīti un dārgi, bet ir jāsāk ar to, kas jau ir. Tad mēs sapratīsim, vai tie ir 12 vai 20 000 paliatīvie aprūpējamie,” norādīja deputāte.
Nacionālais Veselības dienests (NVD), balstoties uz VK ieteikumiem, šobrīd izstrādā aktivitāšu plānu, kas būtu vērsts uz datu pieejamības uzlabošanu, pacientu identificēšanu un pakalpojumu klāsta kvalitāti. Vienlaikus, NVD ieskatā, pacientu identificēšana ir sarežģīta. Ārstniecības iestādes ne vienmēr atzīmē pacientu kā paliatīvu, ja viņš saņem pakalpojumus, saistītus ar pamatdiagnozi.
Lai slimnīcās ilgstoši neturētu pacientus ar nelielām pašaprūpes iespējām, VM ar Labklājības ministriju strādā pie veselības pakalpojumu nodrošināšanas sociālās aprūpes iestādēs. Kā norādīja VM pārstāvji, pacienti nereti sastopas ar situācijām, kad sociālās aprūpes iestādes neņem, piemēram, pacientus ar traheostomām.
Tāpat “liels darbs” jāiegulda, lai izglītotu nozari, kas ir paliatīvās aprūpes pacienti, uzskata VM. Slimnīcās par tādiem klasificē lielu daļu pacientus ar hroniskām saslimšanām, piemēram, ar cukura diabētu sasirgušie. Ja pacients ievēro diētu, režīmu un lieto zāles, komplikāciju rašanos iespējams attālināt, norādīja ministrijas pārstāvji.
Tikmēr biedrības “Hospiss.lv” Ilze Zosule pauda bažas par neskaidrību, kā tiks novērstas revīzijā konstatētās problēmas. Viņa uzskata, ka netiek iesaistītas sabiedriskās organizācijas un pakalpojumu sniedzēji. Viņa tāpat aicināja uzlabot informācijas pieejamību, jo lielai daļai pacientu neesot pieejami atbilstoši viedtālruņi vai internets.
Jau vēstīts, ka paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām, šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole uzskata, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu izveidotu atbilstoši pacientu vajadzībām, un tā netiek nodrošināta efektīvi visos veselības aprūpes līmeņos. Kritiski nepietiekami esot ambulatorie paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kā rezultātā vairums pacientu nonāk slimnīcās, kuru kapacitāte nav pietiekama.
Avots: LETA
