Nesen izskanējusī informācija par vitamīna pārdozēšanas gadījumiem mudina atgādināt svarīgāko par uztura bagātinātāju un zāļu pareizu lietošanu – jautājumiem, uz kuriem atbildes vislabāk zina farmaceits. Vai ir kādas jaunas papildu iespējas, kas palīdz ievērot ārsta un farmaceita padomus un kas jāzina, lai nekļūdītos un nenodarītu pāri veselībai?
“Slimību ārstēšanā un profilaksē ir divi galvenie noteikumi – racionāla zāļu un uztura bagātinātāju lietošana un pacienta līdzestība,” saka farmaceite, “Mēness aptiekas” vadītāja Ieva Virza. Pirms gada Latvijas Ārstu biedrība viņai pasniedza Gada farmaceita balvu, īpaši uzteicot Ievas ieguldījumu sabiedrības informēšanā par veselības jautājumiem. Farmaceita skaidrojumu par zāļu pareizu lietošanu vajadzētu saņemt katram aptiekas klientam.
Ko tas nozīmē – lietot zāles racionāli?
“Tas nozīme, ka pacients lieto tieši viņam nepieciešamās zāles atbilstoši pareizi identificētiem simptomiem, veiktām analīzēm, precīzi noteiktām diagnozēm. Svarīga ir arī pareiza medikamenta deva, īpaši, domājot par zīdaiņiem, senioriem, un pievēršot uzmanību zāļu lietotāja svaram vai vecumam. Ne mazāk nozīmīgs ir pareizs lietošanas režīms – cik reizes dienā jālieto zāles, kādā laikā, kad jāuzsāk lietot – pirms simptomu parādīšanās vai tad, kad tie jau ir,” skaidro farmaceite un piebilst, ka vēl viens vērā ņemams faktors ir medikamenta vai uztura bagātinātāja lietošanas periods. Ārstēšanās kurss var būt īss – tikai vienu dienu, un tas var būt arī ilgstošs vai pastāvīgs, kā hroniskas slimības gadījumā. Ļoti svarīgi ir patvaļīgi nepārtraukt zāļu lietošanu, nepieņemt lēmumus, kas nesaskan ar ārsta noteikto terapiju vai farmaceita rekomendācijām.
“Tāpat nozīmīgi ir, lai zāļu lietošana pacientam ir ērta, un tas ir iespējams, jo zāļu formu klāsts ir pietiekami plašs. Ja zāles lietot ir ērti un šis process nav nepatīkams, tas veicina gan mazo, gan pieaugušo pacientu līdzestību.
Zīdaiņiem pieejamās zāļu formas ir pilieni, sīrupi, suspensijas, svecītes, savukārt pieaugušajiem izplatītākās formas ir tabletes un kapsulas. Senioriem var piemeklēt tādu zāļu formu, kas atbilst viņu veselībai, tostarp mentālajam stāvoklim.
Racionāla zāļu lietošana nepieciešama, lai sasniegtu labus rezultātus – lai cilvēks izveseļojas vai lai uzlabojas viņa dzīves kvalitāte, kā arī tādēļ, lai racionāli un efektīvi būtu izmantoti veselības aprūpes un pacienta personīgie resursi.”
Jāatceras!
Tabletei vai kapsulai jāuzdzer pietiekami daudz ūdens un jāievēro noteiktais zāļu uzņemšanas režīms (pirms, pēc ēšanas vai ēšanas laikā). Lūk, daži piemēri!
Kuņģa skābi pazeminošie līdzekļi jālieto tukšā dūšā no rīta vai pirms naktsmiera, savukārt fermentu preparāti – galveno maltīšu laikā.Dzelzs preparāti ieteicami tukšā dušā, jo to uzsūkšanos veicina kuņģa skābe.Nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus lieto galvenokārt pēc ēšanas, lai mazinātu kuņģa zarnu trakta kairinājumu.Homeopātiskās zāles ir svarīgi lietot vismaz 30 minūtes vai pat stundu pirms vai pēc ēšanas, iespējami ilgi turot tās mutē, jo šo zāļu iedarbība notiek caur mutes gļotādu.
Apvalkotās tabletes nav dalāmas!
“Jāņem vērā, ka apvalkotās tabletes (tas lasāms uz zāļu iepakojuma) nav paredzētas dalīšanai. Dažādu krāsu (tas var būt arī balts) apvalks nodrošina noteiktu tabletes šķīdības režīmu – lēnu šķīšanu vai uzsūkšanos tikai tievajās zarnās. Apvalks var nodrošināt zāļu ilgstošu, pakāpenisku darbību, piemēram, iedzerot no rīta, aktīvā viela darbosies visas diennakts laikā. Apvalks arī pasargā zāļu aktīvās vielas no kuņģa skābes agresīvās iedarbības,” skaidro farmaceite un papildina, ka nereti tabletes tiek apvalkotas arī tādēļ, lai tās būtu slidenākas un vieglāk norijamas. Tāpat ir dažas ķīmiskās vielas, kas ātri šķīst, jau nonākot mutē, tādēļ nepieciešams apvalks, kas aizkavē šķīšanu, līdz tablete nokļūst kuņģī.
Pareiza tablešu dalīšana
Vienkāršākais veids, kā uzņemt precīzu zāļu devu, ir tablete un kapsula, ko lieto nedalītu. Tabletes pieļaujams dalīt, ja tām ir viena vai vairākas dalījuma līnijas. Dažkārt tabletes ļauts sadalīt, lai būtu vieglāk norīt, taču ražotājs ir norādījis, ka tabletes nedrīkst dalīt devas samazināšanai.
Lai precīzi sadalītu tabletes, ko atļauts dalīt un kam ir dalījuma līnija, aptiekā iespējams iegādāties tablešu dalītāju – ierīci, kas satur asmeni un nelielu krājtelpu, kur tableti pēc sadalīšanas var uzglabāt. Šāda dalīšana nodrošina to, ka process ir higiēnisks, precīzs un ērts – tablete nenokrīt, neaizlīd, nesašķīst. Ierīces ir paredzētas dažāda lieluma tablešu dalīšanai.
Kā ar kapsulām?
Farmaceite norāda, ka kapsulas parasti lieto neatvērtas. “Atvēršana pieļaujama īpašos gadījumos, piemēram, drīkst atvērt fermentus saturošus preparātus, ko izšķīdina nelielā skābā šķidrumā. Tomēr galvenokārt kapsulas paredzētas, lai tās norītu veselas, nekošļājot. Kapsulas apvalks pasargā aktīvās vielas no kuņģa skābes iedarbības un medikaments nonāk tieši tur, kur tam jānonāk.”
Sūkājamās tabletes
Sūkājamās tabletes parasti ir paredzētas pret kakla sāpēm, tādēļ noteikti jāievēro vismaz 30 minūšu intervāls starp tabletes lietošanu un ēšanu vai dzeršanu, lai medikamenta aktīvās sastāvdaļās spētu lokāli iedarboties kakla un rīkles gļotādā. Pretējā gadījumā, uzdzerot vai uzēdot, zāļu viela nonāks tieši kuņģī.
Kā nekļūdīties ar devu
Sīrupiem, suspensijām un šķīdumiem ražotājs pievieno mērierīci – karoti, glāzīti, pipeti vai šļirci (bez adatas). Šīs zāļu formas visbiežāk lieto pediatrijā vai veciem cilvēkiem, tādēļ dozēšana jāveic, vadoties pēc lietotāja svara vai vecuma.
“Ja medikamentam nav pievienota mērierīce vai tā ir pazaudēta, aptiekā var iegādāties attiecīgā tilpuma šļirci, kas noder pareizai zaļu dozēšanai.
Senioriem dažkārt ir grūti saskatīt atzīmes uz dozatora, jo tas ir caurspīdīgs. Mājiniekiem vajadzētu mērtrauka ārpusē ar marķieri veikt labi saskatāmu atzīmi. Tas ievērojami atvieglo medikamenta pareizu dozēšanu,” iesaka Ieva Virza un atgādina, ka jebkurš dozators uzreiz pēc lietošanas ir jāizskalo un jānoliek tīrā, sausā vietā.
“Ja nav pieejams dozators, tradicionāli pieņemts, ka 5 ml ir tējkarotes tilpums, 10 ml – deserta karotes, 15 ml – zupas karotes. Tiesa, mūsdienās karošu izmēri var būt ļoti dažādi, tādēļ uz to precizitāti, dozējot zāles, tomēr nevajadzētu paļauties.”
Lietošanas termiņš var ātri beigties
Pēc atvēršanas sīrupiem un šķidrumiem to izlietošanas laiks parasti ir ierobežots no pāris dienām līdz diviem, trim mēnešiem, tādēļ vajadzētu atzīmēt medikamenta atvēršanas datumu. “Īpaši tas attiecas uz bērniem paredzētajiem medikamentiem. Ja, piemēram, pretsāpju sīrups bijis atvērts pirms pusgada, iedarbība vairs nebūs tāda, kāda ir paredzēta,” skaidro farmaceite.
Pirms sīrupu, šķidrumu, suspensiju lietošanas zāles ir rūpīgi jāsakrata, lai tām būtu pareizā koncentrācija. “Ja ir norādīts, ka sīrups vai suspensija pirms lietošanas ir jāpagatavo mājas apstākļos, stingri jāievēro instrukcija, izmantojot vārītu, atdzesētu ūdeni un pievienojot to līdz noteiktam līmenim. Turklāt, lai neatšķaidītu par daudz (nejauši tā var gadīties), svarīgi ūdeni pievienot pa daļām. Pat neliels daudzums nepareizi pievienota ūdens izmaina zāļu devu un līdz ar to arī iedarbību. Pēc ūdens pievienošanas pudeli sakrata un novieto uz taisnas virsmas. Lai suspensija būtu vienmērīga un lielāka zāļu viela nebūtu koncentrēta lejasdaļā, pirms lietošanas jānovērtē suspensijas izskats pudeles apakšā.”
Uzmanīgi ar pilieniem!
Kā pierāda reālā dzīve, zāļu pilināšana ir visai smalka nodarbe, kas prasa precizitāti. “Tā ir – jāpievērš uzmanību pilienu skaitam un, skaitot pilienus, ir jākoncentrējas tikai uz to. Parasti pilina nelielā ūdens daudzumā. Ja izvēlas lielāku, tad jāatceras, ka viss šķīdums ir jāizlieto.
Īpaša uzmanība jāvelta eļļu saturošiem pilieniem, piemēram, D3 vitamīniem. Eļļas pilieni ir viskozi, pil lēnāk un ir grūtāk saskaitīt, cik pilienu ir iepilināti mutē. Maziem bērniem šai procesā traucē kustīgums, viņu aktivitāte un nepacietība, savukārt cilvēkiem gados – roku neveiklība,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite.
Svarīgi ir pilienus nepievienot putrai vai jogurtam, jo nekad nevar zināt, vai viss ēdiens tiks izēsts, turklāt nereti eļļas pilieni paliek uz trauka malām. Labāk tos būtu uzpilināt, piemēram, uz neliela maizes gabaliņa, ko uzreiz arī apēd.
Uztura bagātinātāji (tostarp D vitamīns) tiek ražoti arī aerosolu veidā, ko dozēti izsmidzina zem mēles vai uz vaigu iekšpuses gļotādas.
Ziedes un gela pareiza lietošana
Galvenais noteikums – neuzklāt uz pārāk plašiem laukumiem. “Jāatceras, ka jo īpaši pretsāpju medikamentiem var būt fotosensibilizējošas īpašības un tātad – ieziesto ādas vietu nedrīkst atklāt saulei. Vidējais daudzums ziedes vai gela, ko pieļaujams klāt sāpošajai vietai, ir no ķirša līdz valrieksta lielumam. Ar ziedi vai gelu apstrādātu vietu nedrīkst pārklāt ar neelpojošu materiālu – plāksteri, kompresi. Pēc ziedes, gela uzklāšanas noteikti jānomazgā rokas.”
Savi noteikumi arī plāksteriem
“Pretsāpju plāksteri paredzēti lokālai lietošanai uz sāpošās vietas. Daži ražotāji piedāvā gelveida plāksterus. Ja tādu līmē uz ķermeņa daļas, kas ir kustīga, piemēram, muguras lejasdaļas, uz ceļa vai elkoņa, ieteicams papildu fiksēt ar elpojošu plāksteri, lai ārstējošais plāksteris kustoties nenoslīd, jo tad deva un iedarbība nebūs pareiza. Vairums šādu plāksteru darbojas līdz 24 stundām,” paskaidro farmaceite.
Spirtu saturoši pilieni – lai arī nedaudz, tomēr alkohols
Farmaceite brīdina: “Ar tiem ir jāuzmanās! Ja uzņemti 20-30 pilieni, pie stūres sēsties nedrīkst, jo teju visi šādi medikamenti satur 70% spirtu, kas patiesībā nozīmē visai lielu koncentrāciju. Tāpat šis fakts jāņem vērā, ja līdztekus lieto arī citus medikamentus, jo kaut kāda mijiedarbība alkoholam būs ar gandrīz visām zālēm – vai nu medikamenta koncentrācija spirta ietekmē pieaugs, pieaugot arī blakusparādību riskam, vai gluži otrādi – medikaments tiks inaktivēts.”
Labs palīgs ikdienā – tablešu organizatori
Tablešu, kapsulu un dražeju regulārai lietošanai labi palīdz tablešu organizatori, ko var iegādāties aptiekās. “Tāds var būt gan vienai dienai, gan nedēļai. Organizators atvieglos zāļu uzņemšanu, īpaši, ja ikdienā ir jālieto vairāki medikamenti un arī uztura bagātinātājs. Šāda zāļu kastīte būs noderīga gan, piemēram, aizņemtam un vienmēr steidzīgam cilvēkam, kam aizmirstas iedzert zāles, gan senioram, kurš dzīvo viens – lai radinieks vai aprūpētājs apciemojot var pārliecināties, vai dienas zāļu deva ir izdzerta.”
Līdzestība svarīga katram
“Līdzestības pamatā ir ārsta, pacienta un farmaceita saprotama un veiksmīga komunikācija. Nepieciešamības gadījumā ir jāpiesaista arī citi ģimenes locekļi, kuri var palīdzēt tuviniekam pareizi lietot zāles. Der atcerēties, ka par zāļu lietošanu un mijiedarbību ar citiem medikamentiem, uztura bagātinātājiem un arī pārtiku noteikti jākonsultējas ar farmaceitu. Neskaidrību gadījumā, lai pilnībā izslēgtu kļūdas zāļu lietošanā, farmaceits varēs sazināties ar ārstu,” mudina farmaceite Ieva Virza.
