Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 3. nodaļā pie Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas prezidenta Mārtiņa Malzubra no 9. oktobra četras nedēļas apmācību gūsttrīs Ukrainas ārsti – Marija Kuzeikiva un Miroslavs Dosjaks no Ļvivas uun Oleksandrs Zaritskijs no Žitomiras. Darba dienu Ukrainas kolēģi pavada operāciju zālē asistējot, nodaļas procedūru telpās un palātās ārstējot sarežģītākos pacientus kopā ar latviešu kolēģiem. Speciālās intereses – sepse, osteomielīts, kaulu vēzis, sekundāras problēmas pēc plašu traumu ārstēšanas.
Savukārt pēcpusdienā un līdz vēlam vakaram ukraiņu kolēģi pie plastikas ķirurga Olafa Libermaņa apgūst mikroķirurģijas tehniku – šuj smalkus asinsvadus, apgūst nerva – asinsvadu lēvera pārstādīšanas iemaņas.
Kolēģi stāstīja, ka ikdienā Ukrainas rietumos viņiem nākas daudzkārt operēt un dziedēt militārpersonas, kuras pirmo palīdzību saņēmuši, kam pirmās operācijas veiktas piefrontes pilsētās, bet tagad pārvesti ar plašiem kaulu un mīksto audu bojājumiem, plašām kontūzijām un apdegumiem, šo pacientu ārstēšana nozīmē skrupulozs daudzu gadu darbs ar daudzām operācijām un dažādu defektu slēgšana ar kaulu – muskuļu – ādas lēveriem uz asinsvadu un nervu „kājiņas”. Pārrunājam kara traumu un pacientus, kuriem bez traumas ir arī vispārēja izsīkšana, depresija, posttraumatiskais sindroms. Gadījumi, ko analizējam un pārrunājam ar kolēģiem, nav šī raksta ietilpībā, bet nudien nekas jauks šajos stāstos nav.
Apmācības notiek pēc Olafa Libermaņa izstrādātas metodes – tiek šūti vistas kājas asinsvadi, kas ir nepilnu milimetru plati. „Operācija” tiek veikta, strādājot ar ļoti jaudīgiem mikroskopiem, ar ļoti plānām adatām un diegiem.
Cik zinu, operāciju materiāls tiek iegādāts tirgū un saglabāts ledusskapī. Šādā veidā Olafs Libermanis jau daudzus ārstus mikroķirurģijas tehnikā apmācījis Ukrainā, pats daudzus mēnešus strādājis dažādās Ukrainas slimnīcās.
Domāju, ka ukraiņu kolēģiem nav viegli katru dienu 12 stundas pavadīt mācībās, kas pie tam prasa milzu koncentrēšanos. Tomēr viņi ir ļoti laimīgi par sniegto iespēju iegūt jaunas maņas un zinības. Tā kā pazīstu Olafu Libermani daudzus gadu, pieļauju, ka kolēģiem nav viegli arī pārtdzīvot latviešu mikroķirurga rakstura skarbumu, kas izpaužas gan sadzīvē, gan apmācībā. Vēlu veiksmi, un izsaku to pašu cerību, ko ikviens no mums nēsā sirdī – kaut Krievija ātrāk tiktu sakauta, bet Ukraina varētu augt, zelt un attīstīties.
Ukrainas ārstu apmācība notiek ar Latvijas Aizsardzība ministrijas un Veselības ministrijas atbalstu. Kopā ar ukraiņu kolēģiem vēlīnā vakara stundā mikroķirurģijas tehniku apgūst arī latviešu jaunie ārsti – rezidenti.
