img

Pēteris Apinis: Par putnu gripu un H5N1 vīrusu putniem un cilvēkiem – bez ažiotāžas

Avots: https://www.delfi.lv/news/versijas/peteris-apinis-par-putnu-gripu-un-h5n1-virusu-putniem-un-cilvekiem-bez-aziotazas.d?id=55651780

Patiesi pārsteidzoša ir vēlme rakstīt un spriedelēt par vīrusiem un pandēmijām, veikt nejēdzīgas un pārspīlētas darbības it kā vīrusu apkarošanā. It kā jau nebūtu pieredzes ar Covid-19, kad lielāko ļaunumu sabiedrības veselībai ilgtermiņā nodarīja mājsēde, aizliegumi nodarboties ar sportu un apmeklēt ambulatorās medicīnas iestādes.

Šobrīd kliedzienu "šausmas, šausmas, maska, divi metri, mājsēde" atsevišķi censoņi portālos un sabiedriskajos medijos pauž attiecībā uz putnu gripu, un pārcentība epidemioloģijā vērojama pat tādā apmērā, ka dažā Latvijas ūdenstilpē aizliegts cilvēkiem peldēties un laivot.

Izlasīju kādu "ReTV" ziņu, cik bīstama ir putnu gripa, un tur bija minēts arī saslimušais sudrabkrauklis (tāda putna nav, bet "Silver crow" ir japāņu spēļu supervaronis). Šausmu stāstā radio tika ziņots, ka Latvijā kritis "pēdējais bastions" Kurzeme, kur arī tagad plosoties baisā putnu gripa. Tas tiek paziņots laikā, kad visos kontinentos (izņemot Antarktīdu), visās valstīs ar kaut cik labu laboratorisko izmeklēšanu jau trīs gadus nepārtraukti tiek atrasts H5N1 mirušiem putniem. Tajā pašā laikā – šogad mums nav neviena pierādīta gadījuma uz zemeslodes, ka cilvēks būtu nomiris no A(H5) 2.3.4.4.4b vīrusa (par to vēlāk), bet katru gadu no smēķēšanas nomirst 8 miljoni cilvēku (22 tūkstoši dienā), no tiem 800 tūkstoši – kā pasīvie smēķētāji. Vai jūs esat redzējuši, ka portālus piepildītu satraucoši raksti par smēķēšanas nāvējošo iedabu, bet Jēkabpils vai Daugavpils pašvaldība censtos aizliegt smēķēšanu savas pilsētas teritorijā?

Par putnu gripu, ko izraisa A gripas H5N1 gripas vīruss (pareizāk būtu lietot nosaukumu A(H5) 2.3.4.4.4b vai saīsinājumu A(H5))

Mēģināšu par putnu gripu pastāstīt – cerībā, ka vismaz daļa lasītāju šo stāstu izlasīs līdz beigām.

Putnu gripas epidēmijas Eiropā agrāk bija sezonāla parādība, un tā bija saistīta ar migrējošo ūdensputnu došanos uz ziemošanas vietām rudenī, izraisot pārnesi uz saimniecībās audzētiem putniem un atsevišķus uzliesmojumus mājputnu vidū rudenī/ziemā, kā arī nelielu izplatību pavasarī migrācijas laikā. Mazo saimniecību īpašnieki – mājputnu audzētāji – jau bija pieraduši pie bargiem PVD brīdinājumiem rudeņos mājputnus turēt tikai slēgtās novietnēs. Jāteic, ka droša korelācija starp migrāciju un putnu gripas izplatību nebija pierādīta arī agrāk – putni galvenokārt migrē no dienvidiem uz ziemeļiem, bet putnu gripa Eirāzijā mēdza izplatīties no austrumiem uz rietumiem.

Kopš 2020. gada sākuma Eiropā ļoti patogēnās putnu gripas A(H5) 2.3.4.4.4b vīrusi izraisījuši vissmagākās jebkad novērotās putnu epidēmijas. Pirmais masveida putnu nāves gadījums bija dzērvju izmiršana Izraēlas ziemeļos 2021. gada sākumā. No Eiropas uz Tuvajiem Austrumiem migrējošie putni, iespējams, ar vīrusu inficējās no mājputniem, kas tika turēti antisanitāros apstākļos.

2020. un 2021. gadā saslimstība ar gripu cilvēkiem Covid-19 pandēmijas laikā bija ievērojami mazāka, bet gripas vīruss smagāk skāra putnus.

Kopš 2020. gada A(H5) izraisīja vairāk nekā 53 miljonu reģistrētu savvaļas putnu nāves gadījumu pasaulē. Pasaulē pēdējos trīs gados reģistrēti gandrīz 15 tūkstoši putnu gripas uzliesmojumu dažādās mājsaimniecībās, tādējādi Eiropā izbrāķēti aptuveni 96 miljoni saimniecībās audzētu putnu. Pēdējo gadu laikā novērotas arī dažas ievērojamas epidemioloģiskās izmaiņas saistībā ar cirkulējošajiem A(H5) vīrusiem.

2021. gadā A(H5) vīrusus savvaļas putnu vidū Viduseiropā un Ziemeļeiropā konstatēja arī vasarā – dažās ligzdošanas vietās. 2022. gadā jau tika novēroti arī itin lieli uzliesmojumi ziemā un pavasarī savvaļas putnu vidū, kas turpinājās arī vasaras mēnešos; tika konstatēta arī masveida mirstība kolonijās ligzdojošiem jūras putniem vairākās Eiropas valstīs.

Līdztekus sezonalitātes maiņai bija vērojama arī globāla ekspansija, un 2020. gadā A(H5) gripas vīrusi tika konstatēti Dienvidaustrumāzijā, tad tie caur Islandi un Grenlandi nonāca Kanādā un ASV, bet šogad virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem izplatījās arī uz Āfriku, kā arī Centrālameriku un Dienvidameriku līdz pat Čīles dienvidu galam.

A(H5) vīrusu straujo izplatību daudzās iepriekš neskartās teritorijās visā pasaulē un to noturību vasaras mēnešos, visticamāk, veicināja notiekošā evolūcija un "reasortācija" ar zemas patogenitātes putnu vīrusiem, kas noveda pie to adaptācijas jaunām vai iepriekš reti skartām savvaļas putnu sugām. Tādējādi vietējās savvaļas putnu populācijās tika ievazāti A(H5) vīrusi, kas apdraud retas un apdraudētas putnu sugas. Vīrusa dēļ izmira vairāk nekā 40% pelikānu populācijas Čīlē un Peru, bet šī pelikānu suga jau pirms A(H5) vīrusa ievazāšanas tika klasificēta kā apdraudēta. Globālās ekoloģijas sakarā ļoti bīstama būtu vīrusu ievazāšana Antarktīdas pingvīnu kolonijās. Savukārt globālā sasilšana, vides piesārņojums, jaunu rūpniecības objektu un transporta sistēmu celtniecība liek savvaļas putnu sugām pamest savu ierasto dzīves vidi, izraisot jaunu mijiedarbību ar citām putnu sugām. Šādi apstākļi veicina turpmāku vīrusu evolūciju.

Pasaules literatūrā attiecībā par putnu gripas izplatību atrodami arī klusināti toņi. Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kas liek mums saspringt attiecībā uz globālu putnu pandēmiju, ir laboratoriskās iespējas. Noteikt vīrusa genotipu šobrīd ir relatīvi lēti un ātri, līdz ar to visā pasaulē kritušos putnus čakli izmeklē un atrod putnu gripas vīrusus arī tajās valstīs, kur tie agrāk nav konstatēti. Laboratorijas strauji attīstījās tieši Covid-19 pandēmijas laikā, un globāli izmeklētais putnu, zīdītāju un cilvēku skaits (attiecībā uz A(H5)) palielinājies par vairākām pakāpēm.

Ir itin daudz ziņojumu par vīrusa pārneses gadījumiem uz dažādām brīvībā un nebrīvē dzīvojošām zīdītāju sugām. Pārnešana uz zīdītājiem lielākoties ir konstatēta atsevišķiem dzīvniekiem, galvenokārt savvaļas plēsējiem, kas medī inficētus slimus putnus vai pārtiek no beigtiem savvaļas putniem.

Šā gada janvārī un februārī Peru no putnu gripas gāja bojā vairāk nekā 3000 jūras lauvu. Pie Krievijas un Azerbaidžānas krastiem bojā gājuši 700 Kaspijas jūras roņu (Pusa caspica – endēmiska maza pogaino roņu suga, kas dzīvo izolētajā Kaspijas jūrā). Lielbritānijā un ASV aprakstīti no A(H5) bojā gājuši delfīni. Pat Latvijā H5N1 ir atrasts beigtai lapsai.

Parasti tad, ja dzīvnieks A(H5) saķer no putna, tas nevar slimību nodot citiem zīdītājiem. Tas ierobežo H5N1 izplatību. Peru jūras lauvu saslimstība gan liecina par zīdītāju savstarpējas pārnešanas iespēju, bet tas vēl nav apstiprināts ar ģenētisko secību. Šobrīd vadošā hipotēze saka, ka saslimst dzīvnieku grupas, kas barojas ar inficētiem putniem. Pagaidām vēl nav 100% skaidrs, kā tas tieši notiek.

Laboratorijas apstākļos Kanādas pētnieki parādījuši, ka A(H5) var efektīvi izplatīties starp seskiem, bieži slimība ir letāla.

Zīdītāji, kas inficēti ar gripas H5N1 vīrusa klasteri 2.3.4.4.4b, ir atrasti slimi vai miruši ar smagiem neiroloģiskiem vai elpošanas sistēmas traucējumiem. Inficēto zīdītāju smadzeņu audos ir konstatēta augsta vīrusa slodze.

Ziņojumi par inficētiem mirušiem vai slimiem savvaļas putniem un sauszemes savvaļas zīdītājiem (lapsām, jenotsuņiem) pilsētās vai piepilsētu teritorijās ir palielinājuši risku, ka vīruss varētu izplatīties uz mājas mīluļiem. No A(H5) jeb putnu gripas Kanādā ir nomiris kāds suns, kas apēdis sprāgušu meža zosi.

Šis viens gadījums nozīmē, ka pārnešanas risks uz mājdzīvniekiem ir neliels, taču šie mājas kustoņi var saslimt, košļājot vai ēdot inficētu putnu, neatkarīgi no tā, vai tas vēl ir bijis dzīvs un novārdzis vai jau miris.

Ar lielāko varbūtību pašreizējais H5N1 var inficēt cilvēku, bet nevar tikt pārnests no cilvēka uz cilvēku. Lai H5N1 efektīvi izplatītos uz cilvēkiem, tam nepieciešamas trīs ģenētiskas izmaiņas (neiedziļināšos šajā jomā, jo skaidrojums būtu stipri teorētisks uz daudzām lapaspusēm un lielākā daļa lasītāju pārstātu lasīt šo rakstu). Līdz šim vīrusam ir izdevies veikt vienu no šīm izmaiņām, bet ne pārējās divas. Cilvēku veselības apdraudējums pašlaik attiecas tikai uz dzīvnieku un cilvēku saskarsmi, kad cilvēki nonāk ļoti ciešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem (Āzijas gardēžu tikums – dzert tikko nokautas vistas asinis). Tāpēc šobrīd A(H5) ir tikai teorētisks risks cilvēku pandēmijai, nevis tāds, uz kuru būtu steidzami jāreaģē jau šodien.

Pasaulē ir ziņots par sporādiskām cilvēku infekcijām. No Apvienotās Karalistes, Spānijas un ASV ir saņemti ziņojumi par dažiem H5N1 vīrusa 2.3.4.4.4b klastera gadījumiem, kas konstatēti cilvēkiem ar viegliem simptomiem, piemēram, nogurumu, un visi šie cilvēki bija saistīti ar inficētu putnu izkaušanu. Visos šajos gadījumos no cilvēkiem ņemtajos paraugos tika konstatēts ļoti neliels vīrusa kopiju skaits, visos gadījumos tika vērota pārejoša deguna gļotādas inficēšanās, nevis produktīva vai sistēmiska infekcija. Smagas slimības formas ar A(H5) gripas vīrusu konstatētas vairākiem cilvēkiem Ekvadorā un Vjetnamā, bet slimības izraisītāja seroloģisku pētījumu šajos gadījumos nav. Kaut ir ziņots par vairāku cilvēku nāvi Čīlē un Ķīnā pēc saskares ar slimiem vai beigtiem piemājas mājputniem, nav pārliecinošu pierādījumu par šo gadījumu sasaisti ar A(H5).

Patiesībā jau H5N1 pandēmijas draudi nav nekas jauns. Pēdējo 26 gadu laikā no 868 H5N1 saslimšanas gadījumiem 457 cilvēki (53%) ir miruši. Tas šķiet ļoti daudz, bet mums nav datu par asimptomātiskiem un viegliem slimības gadījumiem.

Arī Latvijā daudz tika runāts par putnu gripu 21. gadsimta sākumā un īpaši plaši aprakstīts, kā 2003. gadā Vjetnamā no H5N1 putnu gripas nomira 3 cilvēki. 2004. gadā Vjetnamā nomira 22, Taizemē – 12. 2005. gadā Vjetnamā nomira 19, Indonēzijā – 9, Taizemē – 2, Ķīnā 5, Kambodžā – 4. Visiem mirušajiem epidemioloģiski tika pierādīts kontakts ar slimiem mājputniem – dzīve istabā ar mājputniem, mājputnu kaušana, vistas asiņu dzeršana, termiski neapstrādātas vistas gaļas (aknu) ēšana. Tālajā 2005. gadā tika plaši tiražēta informācija, ka putnu gripas H5N1 pandēmija tūlīt, tūlīt būšot klāt un tajā bojā aiziešot 150 tūkstoši cilvēku.

Putni pasaulē un A(H5) gripa

Globālais putnu skaits man nav zināms, un, iespējams, šo skaitli nezina neviens. Literatūrā atrodami skaitļi no 50 miljardiem līdz 140 miljardiem savvaļas putnu, no kuriem lielākā populācija esot mājas zvirbulim – 1,6 miljardi – un Eiropas mājas strazdam – 1,3 miljardi. Globāli savvaļā dzīvojošo putnu skaits pēdējos 50 gados ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Savukārt mājas vistu pasaulē šobrīd ir 25,9 miljardi. Āzijā ir vistu fermas, kurās katrā mīt miljoniem vistu, kuras saspiestas mīt režģa būros, kas savukārt izvietoti daudzos stāvos. 2020. gadā ceturtā daļa olu pasaules tirgū bija no vienas valsts – Ķīnas.

Ja kaut kur uz zemeslodes A(H5) vīruss veiks nāvējošo mutāciju un kļūs bīstams cilvēkam, tad tas notiks milzīgajās Āzijas putnu fermās, kur putni dzīvo ļoti saspiesti, kakā viens otram virsū un elpo viens otram knābī. Putnu gripa vairumam mājputnu ir daudz bīstamāka, bieži letāla. Pasaulē pieņemts pilnībā izkaut fermu, kurā parādījusies putnu gripa.

Putnu gripas izplatība Dienvidaustrumāzijā ir saistīta ar vēsturiskiem sadzīves apstākļiem. Tradīcijas un kulinārijas māksla prasa, lai putnus izķidā vēl dzīvus tirgū pircēja acu priekšā. Runājot par Austrumu virtuves tradīcijām, jāpiebilst, ka aziātu gardēži nevar atteikt sev prieku karstā dienā atsvaidzināties, tirgū izdzerot svaigas atdzesētas vistas asinis, nerunājot nemaz par jēlu olu dzeršanu. Viss minētais ir laba augsne gripas uzliesmojumam un pāraugšanai epidēmijā. Dienvidaustrumāzijas tautu virtuvē vistas gaļai ir milzīga nozīme, turklāt šajās valstīs nereti pilsētās ir enerģijas resursu problēmas, nepietiek malkas, elektrības, gāzes, tādēļ daudzu produktu gatavošanā pārlieku maz tiek lietotas termiskās apstrādes metodes. Literatūrā atrodams, ka visi Vjetnamas un Laosas putnu gripas slimnieki esot dzēruši slimo putnu asinis, bet putnus kāvuši, pamanot, ka tie neveseli.

Dabā putnu gripas pārnese reāli iespējama tikai tur, kur putni atrodas itin cieši kopā. Es pieļauju, ka zvirbuļvanags pirmo noķer tieši ar vīrusu saslimušo zīlīti un inficējas, bet nudien neticu, ka ar svešām sugām tuvāk par diviem metriem komunicē melnais meža strazds, kas ligzdo dzīvībaskokā man pie loga.

Dabā visātrāk vīruss izplatās tā saucamajos putnu tirgos; tā tiek dēvētas atsevišķas salas un klintis, kur kopā perē tūkstošiem ūdensputnu, kaiju, zīriņu, alku vai stellu, kā arī putnu ziemošanas vietas seklās ūdenstilpēs Dienvideiropā, Dienvidāzijā vai Afrikā.

Latvijā lielākās putnu kolonijas savulaik veidoja lielais ķīris (Larus ridibundus) piejūras ezeros, Lielupes grīvā un Kundziņsalā; kolonijas pārsvarā atradās tuvumā zvejnieku kolhoziem, un šie zvejnieku kolhozi nodrošināja putniem barības bāzi. Vēl kādu laiku ķīru barošanās bāze bija atkritumu poligoni visos Latvijas novados, bet ar laiku arī tie tika apsaimniekoti. Tagad ķīru palicis daudzkārt mazāk un kolonijas ir salīdzinoši nelielas seklākos ezeros un ūdenstilpēs. Ķīru kolonijās zināmā drošībā ligzdo arī dažādu citu sugu kaijas un zīriņi, pīles, gulbji un dumpji, bet, ja šīs kolonijas atrodas uz saliņām, – bridējputni. Tad nu šis komunālais putnu dzīvoklis varētu būt apdraudēts.

Ja kāds slims ķīris iekakā ezerā vai karjera ūdenskrātuvē, vīrusu incidence nekādi nevar sasniegt tādu līmeni, lai saslimtu jebkāds cits putns vai zīdītājs, tostarp cilvēks. Neviens, peldot vai braucot ar laivu, neinficējas ar gripu. Vienīgais iemesls uzlikt brīdinājuma plakātus pie iemīļotās peldvietas varētu būt raizes par peldētnepratējiem – Latvijā gadā noslīkst 100–130 cilvēku, un, iespējams, daža pašvaldība ar putnu gripas draudu cer atturēt peldētnepratējus un piedzērušus peldētājus no slīkšanas.

Klausoties radio, lasot portālus, rodas iespaids, ka galvenās putnu gripas pārnēsātājas ir kaijas, mežapīles un zosis. Kāpēc tieši tās? Beigtu gulbi, sudrabkaiju vai zosi dīķī viegli pamanīt, bet beigtu zīlīti cilvēks nepamana, taču to ātri atrod un likvidē sanitāri – peles, žurkas, kaķi, vārnas, žagatas.

Stāstā par pīlēm un zosīm kā galvenajām slimību izplatītājām ir zināma pretruna. Visās valstīs, kur izplatās putnu gripa, galvenokārt inficējas vistas, kuras, kā zināms, neapmeklē ezerus, upes vai purvus.

Daudzus gadsimtus ilgajā putnu pasaules hierarhijā katrai sugai izveidojusies sava vieta. Ja rodas kāda brīva niša, to ātri aizpilda noteiktas sugas putni. Piemēram, tiklīdz radās milzīgas izgāztuves, kaijas un vārnas iemācījās tās apdzīvot, rast tur uzturu un tuvumā ligzdot. Laikā, kad Baltijas jūras zvejnieki visai nesaudzīgi kāsa zivis, daudz no tām tika izsviests atpakaļ jūrā, strauji pieauga lielo ķīru populācija, bet, tiklīdz šī izšķērdība izzuda, samazinājās arī kaiju skaits. Ir arī zināmas likumsakarības kontaktos sugu starpā, kā arī starp savvaļas un mājas putniem, cilvēku un putniem.

Meža zosis ir bara putni, kas kontaktē cita ar citu un arī ar dažādām pīļu sugām. Tomēr zosis ir ārkārtīgi piesardzīgas, tālu un augstu aplido cilvēku dzīvesvietas, tieši nekad nekontaktē ar apdzīvoto vietu iemītniekiem. Savvaļas zosis var piedalīties vīrusa izplatīšanā dabā, bet neapdraud mājas putnus. Tikai zviedru pasakās zosis nolaižas sētā, kontaktē ar Nilu Holgersonu un mājas zostēviņu, lidinās šurp turp pa Jētelandi un kopīgi ieturas no siles. Nekad neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka meža zosis rosītos tiešā kontaktā ar mājas vistām.

Nedaudz citādi ir ar pīlēm. Tām ir vairāki desmiti sugu, dzīvo visur – gan neskartā dabā, gan cilvēku mājokļu tuvumā. Mūsu dīķu, upju, pilsētas kanāla apdzīvotāja mežapīle jeb mercene pilsētās ienākusi aptuveni divdesmitā gadsimta vidū – kā piemērs iepriekš minētajai nišas aizpildīšanai. Mežapīli raksturo laba pielāgošanās spēja – tā visur jūtas komfortabli. Dzīvo barā, kontaktē savā starpā, kā arī ar savvaļas un mājas putniem.

Un tik un tā – es nevaru atcerēties gadījumus, kad meža pīles būtu salidojušas vistu fermās. Neesmu redzējis, ka kāds ziemeļu gulbis vai baltais gārnis būtu atlidojis uz fermu baroties. Lielais ķīris un sudrabkaija gan ir pielāgojušies fermās kaut ko ēdamu atrast. Tas, kas nedaudz izbrīna, – netiek konstatēta masveida maitēdāju vai dabas sanitāru izmiršana. Neesmu dzirdējis stāstus par beigtām vārnām un kraukļiem, kas saslimuši, saēdoties beigtos ķīrus Daugavpilī.

Vai būs A(H5) epidēmija? Būs, bet nav mūsu spēkos paredzēt – kad; bīties nav iemesla

Man tiešām nav iespēju uzminēt, kad pasauli pārstaigās H5N1 gripas vīrusa pandēmija, bet pasaule tai lielā mērā ir gatava, un šī pandēmija nebūs daudz bīstamāka par parasto gripas epidēmiju. Sagatavotību infektoloģijā nosaka:

testēšana un laboratoriskā izmeklēšana (lai cilvēkiem ātri identificētu slimību);vakcīnas (lai pasargātu no slimības un nāves);pretvīrusu līdzekļi (lai ārstētu slimību ar labākiem klīniskajiem rezultātiem).

Gripas pandēmija ir bīstama – tā nogalina cilvēkus ar hroniskām slimībām, īpaši tos, kas nelieto zāles, lai samazinātu augstu holesterīna, cukura līmeni vai augstu asinsspiedienu.

Kā jau minēju – Covid-19 laiks ir ļoti stimulējis testēšanas un laboratorijas zinātnes attīstību.

Līdz šim A(H5) vīrusu klātbūtne ir pārbaudīta galvenokārt mirušiem vai slimiem savvaļas dzīvniekiem, tomēr trūkst informācijas par bezsimptomātiskām infekcijām savvaļas zīdītāju vidū. Tāpēc pasaulē veic plašus pētījumus – īpaši seroloģiskos un molekulāros pētījumus dažādām savvaļas un mājdzīvnieku sugām.

H5 vakcīnas kandidātvīruss, ko apstiprinājis ASV Slimību kontroles un profilakses dienests, nodrošina labu aizsardzību pret cirkulējošajiem H5N1 vīrusiem. Vakcīnu ražotāji jau šobrīd uzkrāj vakcīnu devas. Lielākoties šīs vakcīnas tiek radītas, inkubējot vīrusu vistu olās. Labā ziņa – ir arī citas H5N1 vakcīnas ražošanas metodes.

Vienkāršoti – visi vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, zīdaiņi, cilvēki ar hroniskām slimībām, resni un mazkustīgi cilvēki būtu jāvakcinē pret gripu, un tie no A(H5) būs pasargāti. Jaunajiem un veselajiem arī derētu vakcinēties, kaut viņi tāpat slimību pārciestu.

Pasaulē ir apstiprināti pretvīrusu līdzekļi, kas paredzēti sezonālās gripas ārstēšanai, un tie itin labi varētu darboties arī pret putnu gripu, vismaz pētījumos ar dzīvniekiem pretvīrusu preparātu iedarbība pret A(H5) ir efektīva. Pretvīrusu zāles pret A(H5) būs galvenais ārstēšanas veids cilvēkiem.

Nepieciešami turpmāki pētījumi, lai sasaistītu klīniskās pazīmes inficētajiem dzīvniekiem ar dažādu orgānu patoloģiju laika gaitā un izpētītu iespējamos inficēšanās ceļus ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem, vīrusa izplatīšanās ilgumu dažādām dzīvnieku sugām un optimālo testēšanas shēmu monitoringa vajadzībām, lai labāk novērtētu cilvēku inficēšanās risku un veicinātu profilakses pasākumus.

Lai cīnītos ar putnu gripas draudiem, ir nepieciešama "vienotas veselības" (One Health) pieeja, un tā nu būtu vieta, kur ieguldīt uzmanību un līdzekļus. Latvijā ir tiešām izcils labas sadarbības piemērs – institūts "Bior", bet vēl būtu attīstāmas sistēmas, kas ļautu ātri apmainīties ar informāciju par slimības uzliesmojumiem, nodrošināt sekvencēšanas datus un references vīrusus, kā arī cieši sadarboties dažādiem sektoriem vietējā un pasaules mērogā. Normāla komunikācija no ārstu un veterinārārstu puses varētu palīdzēt palielināt iedzīvotāju informētību un novērst atsevišķu ļaužu vēlmi atsākt kampaņu "šausmas, šausmas, maska, divi metri, mājsēde".

Kāpēc nedrīkst izplatīt šausmu stāstus par draudošo putnu gripu?

Covid-19 mums pierādīja, ka lielāku ļaunumu nodara nevis vīruss, bet glupa valdības rīcība. Valdības muļķīgie ierobežojumi veikalos un sporta zālēs, iepirktās "zelta gultas", vakcinācijas biroja impotence un vakcinācija kapu svētkos kļuva par galveno ieganstu ļaužu neticībai vakcinācijai kā tādai. Valdības paģērēto aizliegumu dēļ mums vēl ilgi nāksies cīnīties ar ielaistiem vēžiem un sirds-asinsvadu slimībām, depresijām, kā arī aptaukošanās un cukura diabēta pandēmiju, bērnu smēķēšanu un narkomāniju utt.

Pasaules pieredze attiecībā uz dzīvnieku infekcijām allaž daļai ļaužu rada vēlmi iznīcināt slimības endēmisko perēkli. Šoreiz nediskutēšu par mežacūku izšaušanu cīņā pret cūku mēri, bet par putnu šaušanu, kas notikusi allaž, kad kāds skaļāk klaigājis par putnu gripu. Taizemes prezidents paģērēja izšaut stārķus, Rietumeiropas ostu akvatorijās tika izšautas pīles un zosis. Mūsu mednieki alkst vairāk šaut rudenī pīles un pārceļojošās zosis, un putnu gripas ierobežošana ir asinskārajiem stobru īpašniekiem labs iegansts medīt vairāk (neticu, ka mednieki ir izsalkuši un medī, lai nopelnītu dienišķo proteīnu daudzumu).

Tomēr H5N1 putnu gripas izplatīšanās starp dzīvniekiem bez reālas profilakses politikas (izņemot putnu izkaušanu) nav ilgtspējīga ne cilvēkiem, ne planētai. Šīs metodes ir reakcionāras, ja vienīgais mērķis ir aizsargāt tos cilvēkus, kas strādā ar putniem un mājlopiem.

Pašreizējā globālajā stratēģijā netiek risināta klimata pārmaiņu loma zoonotisko slimību uzliesmojumos. Putnu gripa vienmēr ir bijusi saistīta ar migrējošiem putniem, kas var krustoties ar mājputniem. Šobrīd jūras līmeņa celšanās un temperatūras izmaiņas ietekmē arī gājputnu migrācijas ceļus un modeļus, potenciāli izraisot to integrāciju ar citām sugām.

"Vienotai veselībai" ir potenciāls, ko var piemērot, izmantojot proaktīvu starpvaldību pieeju, mazinot urbanizāciju, novēršot mežu izciršanu. "Vienotās veselības" koncepts var samazināt nāvējošu un dārgu pandēmiju risku, vislabāk tas izdotos, ja mēs spētu atrast veidu, kā pievērst cilvēku uzmanību dzīvnieku slimību riskiem, lai ikvienu valsts un pašvaldību darbības aspektu varētu izmantot planētas cilvēku un dzīvnieku veselības uzlabošanai.

H5N1 jeb A(H5) 2.3.4.4.4b ir gauži interesants vīruss, par kuru būtu vēlams rakstīt vairāk, gluži kā par jaunākajiem pētījumiem gripas vakcīnas izstrādē. Galvenā atziņa – gan cilvēks, gan vīruss sevi uzskata par pasaules radības kroni un viens otru pēta.