Avots: https://nra.lv/viedokli/peteris-apinis-arsts/422104-par-meza-ugunsgrekiem-ar-skatu-uz-krieviju.htm
Zemeslodes ziemeļu puslodi ir pārņēmis ne tikai karstums, bet arī tā nelāgākā blakne – ugunsgrēki. Globalforestwatch, kas ikdienā seko mežu stāvoklim pasaulē, parāda nesaudzīgo lietus mežu izciršanu, mežu pārvēršanu lauksaimniecības zemēs, šobrīd trauksmi ceļ galvenokārt par ugunsgrēkiem.
Pasaules informācijas avotos dominē ziņas par ugunsgrēkiem Grieķijā – Rietumattikā un Rodas salā, kurā ugunsgrēks netiek kontrolēts un notiek iedzīvotāju evakuācija no vairākām pilsētām un ciematiem. Eiropas valstis sūta grieķiem palīgā lidmašīnas un helikopterus, speciālas ugunsdzēsēju brigādes, piemēram, poļu ugunsdzēsēji šobrīd (raksta tapšanas brīdī) ar prāmi kuģo uz Rodas salu.
Daudz nopietnāki ugunsgrēki parņemuši Kanādu. Kanādas valdība katru dienu publicē kartes ar ugunsgrēkiem, plašu apskatu par veiktajiem pasākumiem, bet – kas mani patiesi pārsteidza – izdevusi speciālus materiālus iedzīvotājiem par meža degšanas dūmu ietekmi uz elpošanas sistēmu. Lasot kanādiešu publicēto informāciju, galvenās rūpes viņiem ir par iedzīvotāju veselību. Gaisa kvalitāte ietekmē cilvēka veselību un labsajūtu. Laba gaisa kvalitāte nozīmē veselīgu dzīvesveidu. Tomēr gaisa kvalitāte var mainīties ļoti ātri, īpaši tas attiecas uz meža ugunsgrēku sezonu. Meža ugunsgrēka dūmi cilvēkus ietekmē atšķirīgi. To nosaka ilgums, cik cilvēks ir bijis pakļauts dūmu iedarbībai, vecums, veselības stāvoklis un blakusslimības. No vairākiem Kanādas rajoniem notiek vecāka gadagājuma iedzīvotāju un hronisku sirds slimnieku evakuācija.
No Kanādas vēji dūmus bija atnesuši arī līdz ASV Austrumu krastam, un tie ievērojami pasliktināja gaisa kvalitāti Vašingtonā, Bostonā un Ņujorkā. ASV valdība satraucās un sūtīja kanādiešiem palīgā savus helikopterus meža ugunsgrēka dzēšanai.
Amerikāņi satraucas arī par ugunsgrēku Josemītu Nacionālajā parkā (Yosemite National Park) Kalifornijā, kas nopostījis vairāk nekā 500 hektāru krūmāju un mežu. Šo ugunsgrēku 29. jūnijā izraisīja zibens, virs parka izplatās dūmi, kas padarījuši Kalifornijas gaisa kvalitāti neveselīgu hroniskiem slimniekiem. Amerikāņi ugunsgrēku kalnos dzēš ar visdažādāko moderno tehniku, filmē savus varoņdarbus tādā apjomā, ka šķiet, ka aiz katra ugunsdzesēja mežā dodas arī filmēšanas komanda. Meža ugunsgrēki pārņēmuši daudzas ziemeļu puslodes valstis – meži deg Portugālē un Spānijā, Francijā un Šveicē pie Itālijas robežas. Meži mēdz degt grūti pieejamās vietās, piemēram Šveicē 200 hektāri degoša meža ir visai stāvas kalnu nogāzes.
Turcijā nopietnākie mežu ugunsgrēki plosās Čanakalē un citos vairāk vai mazāk iemīļotos tūristu galamērķos, kur tūrisms ticis ierobežots, bet šie ierobežojumi radījuši Turcijas valstij ievērojamus zaudējumus. Slēgta Bodrumas lidosta, jo iekļauta dūmos.
Meža ugunsgrēki plosās arī Japānā un Ķīnā, kuras arī informē par notiekošo un ziņo par panākumiem ugunsgrēku ierobežošanā.
Informācijas mums trūkst par Ukrainu un Krieviju. Raugoties dažādu globālo dabas vērotāju kartēs, izrādās – lielākie meža ugunsgrēki ir tieši šajās valstīs. Nav lieki piebilst, ka Ukrainā karš un sausais laiks neapšaubāmi ir iemesls mežu degšanai. Nezinu, ko par šo jautājumu domā Jānis Slaidiņš un Igors Rajevs, bet globālās mežu degšanas kartes uzrāda plašāku degšanu tieši Krievijas okupētajās teritorijās Donbasā. Tiesa, šajā zemeslodes daļā procentuāli mežu ir maz, bet tie tiks nodedzināti pilnībā. Spriežot pēc satelītattēliem, Austrumukrainā plaši deg arī labības lauki un zālāji.
Ukrainas karš ir ne tikai humāna krīze ar milzīgiem cilvēku upuriem, bet arī globāla ekoloģiska problēma. Karš ir prasījis desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvību, miljoniem cilvēku ir pārvietoti, bet sabiedrības uzmanība jāpievērš arī kara nodarītajam kaitējumam videi. Pasaules Veselības organizācija un ANO Vides programma (UNEP) veikusi Ukrainas konflikta monitoringu; tika konstatēti tūkstošiem gaisa, ūdens un zemes piesārņojuma un ekosistēmu degradācijas gadījumu, kas liecina par toksisku mantojumu nākamajām paaudzēm. UNEP rīcībā ir satelītattēli ar ugunsgrēkiem dabas rezervātos un aizsargājamās teritorijās, kā arī mežu platībās. Šo ugunsgrēku īpatsvars ir tik liels, ka liek domāt par Krievijas apzinātu rīcību dabas rezervātu un liegumu iznīcināšanā. Ukrainas iestādes lēš, ka Krievijas militāro darbību dēļ ir cietušas 900 aizsargājamās dabas teritorijas Ukrainā – kopumā 1,4 miljoni hektāru jeb aptuveni 35% no visām Ukrainas aizsargājamajām teritorijām.
Satraucoši tas, ka tieši šobrīd, kad pēc satelītuzņēmumiem redzami plaši mežu ugunsgrēki Ukrainā, globālajā informācijas telpā par to ir gandrīz klusums. Ukrainas resursi ugunsgrēku dzēšanā ir apsīkuši, šķiet, ka līdzīga problēma ar resursiem, kā arī agnorance pret notiekošo ir arī Krievijas pusē. Īpatnēji, ka pat Ukrainas ārstu biedrības vadītājs atzina, ka viņam nav pieejama informācija par uguns nodarīto postu Ukrainas mežiem. Arī Eiropas politiskā vara, kas dāsni atbalsta Ukrainas militāros spēkus, ir daudz klusāka un kautrīgāka, atbalstot cīņu pret ugunsgrēkiem.
KĀ NODEG KRIEVIJAS MEŽI
Un tomēr – šī raksta mērķis ir jautājums: kas notiek Krievijā? Ar satelītiem skatīta Urālu un Sibīrijas teritorija ir vai nopunktota ar sarkanām ugunsgrēku teritorijām. Krievijas varas iestādes pagājušo piektdien paziņoja, ka 22 reģionos tiekot dzēsti 86 meža ugunsgrēki, bet kopējā dzēsto ugunsgrēku platība sasniegusi gandrīz 10 000 hektāru. Vairums ugunsgrēku dzēsti netiek. Pēc aptuvenas Krievijas sniegtas informācijas šobrīd Krievijā aktīvi ir aptuveni 200 meža ugunsgrēki gandrīz 350 000 hektāru platībā, no kuriem vairums atrodas Sahas Republikā, Jakutijā, kur deg 65 ugunsgrēki vairāk nekā 250 000 hektāru platībā. Greenpeace savos ziņojumos raksta par daudzkārt lielākiem meža ugunsgrēku apjomiem Krievijā – par gandrīz 5 miljoniem hektāru degošu mežu Krievijā. Par ugunsgrēku apjomu var netieši uzzināt, piemēram, Kurgānas reģionā ugunsgrēkos maijā un jūnijā gājis bojā 21 cilvēks, nopostītas vairāk nekā 500 mājas un aptuveni 4700 dažādu būvju.
Šeit derētu atgādināt, ka globāli lielākie ugunsgrēki notika Krievijā 2021. gadā, tika iznīcināti vairāk nekā 18,16 miljoni hektāru (trīs Latvijas teritorijas) meža, kas ir absolūts rekords kopš satelītnovērošanas sākuma. Pirmo reizi vēsturē ugunsgrēku dūmi sasniedza Ziemeļpolu, kā arī pārņēma Ulanbatoru Mongolijā – 2000 kilometru attālumā no ugunsgrēku plosītās Jakutijas. Neiedomājami indīgs, veselībai bīstams smogs vairākas nedēļas pārklāja Jakutsku. Jakutijā ugunsgrēki bieži vien tiek izraisīti apzināti, lai slēptu nelikumīgas mežizstrādes vai radītu jaunas iespējas kokmateriālu ieguvei, viltus aizbildinoties ar izdegušo teritoriju attīrīšanu. Šādu dedzināšanu Sibīrijā veicina lielais pieprasījums pēc kokmateriāliem milzīgajā Ķīnas tirgū.
Atkārtošos: 2021. gadā ugunsgrēkos Krievijā tika iznīcināti vairāk nekā 18,16 miljoni hektāru meža, kas ir absolūts rekords kopš satelītnovērošanas sākuma. Tiesa, līdzīgi pēc apmēriem, taču mazāk publiski aprakstīti bija meža ugunsgrēki Sibīrijā 2012. gadā, kad arī izdega ap 18 miljoniem hektāru meža. ES Atmosfēras monitoringa dienests Copernicus konstatēja, ka mežu degšana 2021. gadā mēnesī radīja 1,3 gigatonnas oglekļa dioksīda emisiju, kas ir absolūti lielākais rādītājs, kopš organizācija sāka mērījumus.
2021. gadā Sibīrijas taigas ugunsgrēks no jūnija līdz augustam atmosfērā izmeta vairāk oglekļa dioksīda nekā visos pārējos pasaules mežu ugunsgrēkos 2021. gadā kopā. Tas, kas atšķir 2021. gadu no 2023. gada, ir ugunsgrēki ārpus Krievijas mežiem. Šogad, pēc Greenpeace aplēsēm Krievijā un Krievijas anektētajās Ukrainas teritorijās plosās zāles, niedru, tundras ugunsgrēki, un degšanas kopējā platība varētu sasniegt pat 30 miljonus hektāru, kas ir tikpat liela teritorija kā Itālija vai Polija. Šobrīd atrodama informācija par zāles ugunsgrēkiem Krievijas dienvidu reģionos – Rostovā, Volgogradā, Astrahaņā un Orenburgā. Krievijas Eiropas daļā plosās kūdras ugunsgrēki, kas iepriekšējos gados Maskavu un citas pilsētas ietvēra indīgā smogā.
No Krievijas informāciju saņemt nav viegli, pie kam krievu informācijai kara laikā uzticēties ir bezjēdzīgi. Neatkarīgi no vieglā optimisma Krievijas varas pārstāvju retorikā jāsaprot, ka meža ugunsgrēku aptvertas teritorijas Krievijā ir plašākas nekā visā pārējā pasaulē kopā. Salīdzinot ogļskābās gāzes izmešus šādā milzu ugunsgrēkā ar jebkādu citu siltumnīcas gāzu emisiju, visas pārējās, šķiet, maznozīmīgas. Protams, globālais govju ganāmpulks izdala mākoni metāna, taču globālo klimatu Krievijas ugunsgrēki ietekmē krietni vairāk.
Pasaules politika par šo ugunsnelaimi pieklājīgi klusē un vērš skatienus Rodas salas virzienā. Ja 2021. gadā ameikāņu un kanādiešu lidmašīnas, japāņu helikopteri un ūdens mešanas ierīces devās palīgā Krievijai, tad šobrīd visi pret Krieviju izturas kā pret agresorvalsti – neatradu nekur ziņojumus par mēģinājumiem palīdzēt Krievijai ar ugunsgrēku dzēšanu, kaut, iespējams, zināmu palīdzību un atbalstu sniedz Ķīna. Jekaterinburga un Čeļabinska ietvertas smoga dūmos, bet no Čeļabinskas līdz Rīgai ir 2.3 tūkstošu kilometru. Kā jau rakstīju – dūmi pārklāja Vašingtonu no Kanādas mežu ugunsgrēkiem, Ulanbatoru no Jakutijas ugunsgrēkiem, un arī tur attālumi bija ap 2000 kilometriem.
Bet netieša Krievijas informācija liecina par diezgan plašiem ugunsgrēkiem mums daudz tuvāk – Tveras apgabala ziemeļu daļā, ziemeļrietumos no Smoļenskas apgabala, ka arī Pleskavas, Novgorodas, Ļeņingradas apgabalā, Vologdas apgabala rietumu daļā, Karēlijas Republikas dienvidu daļā. Laika prognoze Krievijai sola vēl lielāku karstumu un sausumu pēdējā jūlija un pirmajā augusta nedēļā. Cilvēciskais faktors meža ugunsgrēku izraisīšanā Krievijā ir grūti prognozējams, pat Krievijas oficiālās varasiestādes uzskata, ka vairums ugunsgrēku ir pilnīga nolaidība vai ļaunprātība.
Palasot ziņas (autora tulkojums), jau nav nekas īpašs: „nelielā ciematā Šaiduriha, kas atrodas uz ziemeļiem no Jekaterinburgas, otrdien izcēlās meža ugunsgrēks, kurā gāja bojā viena sieviete, ziņo plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz vietējām varas iestādēm. Trešdien sausā un vējainā laika dēļ ugunsgrēks strauji izplatījās, nodedzinot 41 māju, ziņo ziņu aģentūra TASS. Vēl divi cilvēki tika hospitalizēti ar apdegumiem, ziņoja aģentūra”.
Es nudien neaicinu kādu steigties palīgā krievu ugunsdzēsējiem. Tomēr pašreizējās Krievijas valdības poxxxistiskā attieksme, aizņemtība ar Ukrainas karu un Prigožina demaršiem liek ar satraukumu vērot kataklizmas kaimiņvalstī. Neesmu padomdevējs politikā, bet meža ugunsgrēki Krievijā ir temats, par ko Briseles gaiteņos būtu vērts aprunāties.
Raksts būs sasniedzis mērķi, ja to izlasīs kāds Klimata un enerģētikas ministrijas ierēdnis vai pat Raimonds Čudars.
