Divas nedēļas aiztecējušas, kopš 1. augustā stājušies spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas nedaudz ierobežo alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku un paredz stingrākus nosacījumus reklāmām. Visi, kam nav bijis slinkums, ir rakstveidā vai vismaz mutiski jokojuši par alkohola tirdzniecības laika ierobežojumiem, bet tie, kam nav pieticis humora izjūtas, metušies ar likuma izmaiņām cīnīties portālā "Manabalss". Protams, arī politiķi ir kritizējuši šīs likumdošanas izmaiņas, apgalvojot, ka neko šis tirdzniecības laika ierobežojums nesasniegs.
Protams – nesasniegs.
Bet nesasniegs nevis tādēļ, ka ir solis nepareizajā virzienā, bet nesasniegs tādēļ, ka pašreizējā politiskā elite bija tā, kas šīs izmaiņas padarīja sīkas un nenozīmīgas. Veselības ministrija bija sniegusi priekšlikumus likumdošanā alkohola lietošanas ierobežošanai. Alkohola lietošanu nācijas mērogā var samazināt tikai ar kombinētu rīcību, kas saliekama no daudziem puzles gabaliņiem, ministrija iesniedza tikai bezzobainākos priekšlikumus, bet Saeimas komisijā vairums no tiem tika izmesti miskastē.
Man nav grūti nosaukt vārdā un uzvārdā personas, kas visbrašāk cīnījās pret jebkādiem ierobežojumiem alkohola izplatībā. Tā bija Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, kas par šo "Vienotībai" tīkamo darbu – nodzirdīt latviešu tautu saņēma paaugstinājumu un kļuva par Ministru prezidentes parlamentāro sekretāri, kā arī Finanšu ministrijas darbiniece atbildīga Finanšu ministrijas darbiniece Gunta Pužule, kura jebkurā situācijā spēj stundām garos penteros pamatot, kāpēc alkoholam un tabakas izstrādājumiem nedrīkst celt akcīzi.
Es ļoti labi apzinos, ka mans viedoklis ir mazākuma viedoklis un nebūt nav populārs. Un tomēr – daži argumenti:
pavisam nesen saņemta Labklājības ministrijas atziņa, ka katru dienu Latvijā no ģimenēm tiek izņemti 4 bērni (>10%). 90% gadījumu pie vainas ir alkohols. Lieta, par ko Latvijā nerunā, bet kas ir ļoti nozīmīga – ievērojami pieaudzis tādu bērnu īpatsvars, kas mācās skolās ar speciālām programmām (faktiski nav spējīgi mācīties), ir ar smagiem garīgās veselības traucējumiem. Galvenais iemesls – vecāku aizraušanās ar alkoholu;
Latvijā ir vislielākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropas savienībā, aptuveni 13 litri tīrā alkohola uz vienu iedzīvotāju, zīdaiņus, musulmaņus un mūķenes ieskaitot. Rezultātus varam ieraudzīt pagājušo nedēļu "Eurostat" publikācijā paustos skatļos par veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem. Vīriešu vidū visaugstākais veselīgo dzīves gadu skaits ir vīriešiem Maltā – 71,7 gadi, Itālijā – 68,5 gadi un Zviedrijā – 67,2 gadi, bet vismazākais — Latvijā – 51,2 gadi. Sieviešu vidū visaugstākais veselīgo dzīves gadu skaits ir reģistrēts Maltā – 71,1 gads, Bulgārijā – 71,0 gads un Itālijā – 69,6 gadi, bet viszemākais rādītājs ir Latvijā – 54,3 gadi. Eiropas savienība oficiāli atzinusi, ka Latvijas iedzīvotāji ir neveselīgākie Eiropā. Kā pirmais iemesls minēts – pārmērīga alkohola un tabakas izstrādājumu lietošana;
ekonomiskās attīstības ziņā Latvija strauji atpaliek ne tikai no Igaunijas, bet arī Lietuvas. Attiecībā uz Lietuvu – mūsu dienvidu kaimiņiem lielākais izrāviens ekonomikā sākās pēc valsts alkohola politikas ieviešanas, kas ievērojami samazināja alkohola patēriņu Lietuvā;
pasaulē ir daudz piemēru no tādām valstīm kā Norvēģija, Zviedrija, Francija, Austrālija, kurās ir ieviesti efektīvi alkohola ierobežojumi, neskatoties uz nozares pretestību. Lai pieņemtu efektīvu alkohola politiku, ir nepieciešama spēcīga politiskā griba un līderība. Politiķiem jāspēj skaidri definēt prioritātes un rīkoties sabiedrības veselības labā, neraugoties uz lobiju spiedienu un iespējamiem īstermiņa ekonomiskajiem ieguvumiem. Tieši to nav spējusi "Vienotība", kas daudzus gadus ir pretojusies jebkurām darbībām, kas mazinātu alkohola postu Latvijā (ir izņēmums – Jānis Reirs, kurš vairākkārt mēģinājis celt alkohola akcīzes nodokli).
Pirms Alkoholisko dzērienu aprites likuma skatīšanas otrajā lasījumā es apkopoju pasaules medicīnas atziņas par alkohola ietekmi uz cilvēka smadzenēm, rakstu publicēju un nosūtīju vairumam Saeimas deputātu.
Ko Tu mums uzmācies ar saviem rakstiem par alkohola kaitīgumu? – man viņi teica, mēs taču paši to zinām. Bet rezultāts bija nekāds – likumā veiktas nelielas izmaiņas alkohola tirdzniecības laikos. Saeimas komisijā bija sapulcējies viss alkohola lobija zieds – vismaz desmit ar alkohola tirdzniecību vai ražošanu saistītu asociāciju pārstāvji, lielākoties inteliģenti cilvēki ar precīzi formulētiem argumentiem (Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors ir pilnīgs atturībnieks, garo distanču skrējējs, gudrs un zināšanās daudzpusīgs vīrs). Tomēr izšķiroša bija deputātu balss, un grūti iztēloties, kas viņiem liek rīkoties pret savas tautas veselību, ja ne kāds finansiāls atbalsts no ražotājiem vai tirgotājiem.
Pasaules pieredze liecina, ka sabiedrības veselības jautājumus vairumā valstu bīda nacionālās ārstu biedrības. Pēdējos sešos gados Latvijas Ārstu biedrība itin veiksmīgi rosījusies ārstu sertifikācijas laukā, bet nekādas aktivitātes sabiedrības veselības laukā nav redzētas. Lieta tāda, ka šādas iniciatīvas var būt pa spēkam tikai no ministrijas neatkarīgam biedrības līderim.
Veselības ministrijas darbību alkohola apkarošanas politikas izstrādē varētu raksturot kā garu un sarežģītu dokumentu rakstīšanu.
Kā jau teicu, pasaulē ir valstis, kur alkohola apkarošanas politika ir bijusi ļoti veiksmīga, un ņemt labu piemēru nav grūti. Valstij ir gana daudz iespēju mazināt alkohola lietošanu, izmantojot gan normatīvo regulējumu, gan sabiedrības izglītošanu un veselības veicināšanu. Šīs metodes būtu kombinējamas rezultāta sasniegšanai.
Vislielākā ietekme uz patēriņu ir alkohola cenai. Palielinot akcīzes nodokli, valsts padara alkoholu dārgāku un mazāk pieejamu, īpaši sociāli neaizsargātām grupām un jauniešiem. Tas ir viens no efektīvākajiem instrumentiem alkohola patēriņa mazināšanai.
Otrs jautājums ir alkohola tirdzniecības laika un vietas ierobežojumi. Ierobežojumi, cik ilgi un kurās dienās alkohols var tikt pārdots, ievērojami samazina spontānus pirkumus un patēriņu. Skandināvu pieredze liecina, ka aizliegumi pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, jebkurā vietā, kas atrodas tuvu skolām, bērnudārziem (un baznīcām), kā arī ierobežojumi tirdzniecības vietu skaitam mazina alkohola pieejamību. Trešais nozīmīgais solis būtu aizliegums reklamēt alkoholu televīzijā, radio, internetā un sabiedriskās vietās. Tas palīdz mazināt alkohola pievilcību, īpaši jauniešu vidū, un neļauj to normalizēt sabiedrībā.
Neliels atgādinājums deputātiem, ministriem un ierēdņiem, kuri ikdienā lieto alkoholu un nevēlas to atzīt
Saeimai un valdībai būtu jāsaprot, kāpēc alkohola lietošana būtu ierobežojama. Tas nav viegls darbs (kā zināms līdz Latvijas iedzīvotājiem regulāri noklīst stāsti par ministru, deputātu un ierēdņu paradumiem pārmērīgā alkohola lietošanā). Cilvēks ar alkohola atkarību šo rakstu nelasa un neko alkohola posta mazināšanā neveic. Un tomēr pārējiem es lūgtu atcerēties desmit punktus – kāpēc mums tā tautas nodzirdīšana būtu mazināma:
alkohols agri vai vēlu izraisa finansiālas problēmas. Alkohola atkarīgais cilvēks visu savu naudu tērēs dzērieniem, pat ja viņš to nevar atļauties, agri vai vēlu nonāk parādos. Valsts, kas "dzer", nepārtraukti aizņemas naudu un ieslīgst arvien dziļākos parādos;
alkohols izraisa neatgriezeniskus orgānu bojājumus. Alkohola lietošana bieži izraisa aknu cirozi, kas var būt letāla;
alkohola lietošana ļoti negatīvi ietekmē smadzenes, īpaši bērnu un jauniešu smadzenes. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem alkohola lietošana tuvina demenci vai Alcheimera slimību. Jebkurā gadījumā katra indivīda pārmēra alkohola lietošana noved pie sociālās palīdzības nepieciešamības un valsts naudas tērēšanas;
alkohola lietošana ir papildus iemesls visām hroniskām slimībām. Alkohols ļoti bendē aizkuņģa dziedzeri un paātrina cukura diabēta iestāšanos. Nepietiekama uzturs un alkohols iet roku rokā, izraisot aptaukošanos un minerālvielu deficītu. Alkohola lietošana paaugstina asinsspiedienu un ir iemesls sirds slimībām. Alkohols ir iemesls kuņģa, aizkuņģa, resnās zarnas vēzim un citām onkoloģiskām slimībām;
alkohola lietošana mazina darbspējas, palielina darba nespējas laiku, rada darba traumas un slimības;
alkohols maina kognitīvās spējas un mazina intelektu. Cilvēki, kuri daudz dzer, mēdz darīt lietas, ko parasti nedarītu skaidrā prātā, mēdz sabojāt savu karjeru un reputāciju. Viņi mēdz iesaistīties arī augsta riska aktivitātēs, piemēram, neaizsargātā seksā vai narkotiku lietošanā;
alkohols izraisa iedzimtas deformācijas un invaliditāti. Ja sieviete lieto alkoholu bērna ieņemšanas un grūtniecības laikā, tas var jaundzimušajam radīt smadzeņu bojājumus, augšanas traucējumus, orgānu defektus un citus traucējumus;
alkohols mēdz izraisīt vardarbību. Alkohols veicina seksuālu un fizisku vardarbību, piemēram, izvarošanu un vardarbību ģimenē;
alkohols ir viens no biežākajiem autoavāriju iemesliem. Cilvēki, kas bieži dzer, bieži domā, ka var vadīt automašīnu, pat ja tas nav iespējams, tas izraisa avārijas, kurās tiek ievainoti vai nogalināti citi cilvēki vai paši alkohola lietotāji. Latvija ir Eiropas līdere slīkšanas jomā, bet 60% Latvijā noslīkušo ir bijuši alkohola reibumā;
alkohols nozīmē saindēšanos – vairāk nekā 10% lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļas pacientu tur nonāk alkohola lietošanas dēļ. Alkohols nozīmē ceļu uz citām atkarībām. Cilvēki, kas pārmērīgi lieto alkoholu, bieži vēlas izmēģināt citas narkotiskas vielas, lai izjustu atšķirīgu kaifu. Alkohols var iznīcināt cilvēka dzīvi gan no visiem iepriekš minētajiem iemesliem, gan arī citiem iemesliem, un galu galā alkohols jebkurā gadījumā izraisa pāragru nāvi.
Tad kādi būtu veicamie darbi, lai iespēju robežās pasargātu līdzcilvēkus no šīm problēmām un nelaimēm?
Kas būtu pirmie veicamie darbi alkohola patēriņa mazināšanai Latvijā?
Cerība, ka Alkohola aprites likums tiks vēlreiz skatīts šās Saeimas laikā ir maz ticams, galvenokārt tādēļ, ka Hosams Abu Meri nav ieinteresēts šādā rīcībā, un bez ministra aktivitātes likums netiek "atvērts". Un tomēr – būtu labi, ja Saeima rūpīgi izvērtētu un meklētu iespējas likumdošanā nostiprināt dažas normas:
Baltijas valstīm ir jāizlīdzina alkohola akcīzes nodoklis. Protams, labāk būtu, ja to izdotos izlīdzināt arī ar Poliju un Somiju. Latvijas gadījumā tas nozīmē ievērojamu alkohola akcīzes nodokļa celšanu;
alkohola tirdzniecības laiki jāsinhronizē ar Lietuvu un Igauniju, ņemot Lietuvu par piemēru;
jānorobežo alkohola tirdzniecības vietas lielveikalos no pārējo preču tirdzniecības. Mazākos veikalos alkohola tirdzniecībai būtu jāatstāj plaukts aiz pārdevējas vai kasieres;
kategoriski – jāizņem alkohola tirdzniecība no benzīntankiem. Saeimas sēdē, kur tika izskatīti grozījumi Alkohola aprites likumā, radās iespaids, ka benzīntanki nemaz nav domāti degvielas tirdzniecībai, un bez alkohola tirzniecības benzīna tirdzniecības bizness Latvijā pilnībā iznīks;
jāierobežo alkohola tirdzniecība svētkos, pilsētu svētkos, sporta sacensību skatītājiem, noteikti – Dziesmu svētkos;
alkohola atkarība jāatzīst par slimību un nopietni jāārstē. Tas nozīmē ievērojami palielināt narkoloģiskās palīdzības apjomu.
