Cilvēkiem visā pasaulē patīk dziedāt. Neatkarīgi no tā, vai viņi spēj vai nespēj izpildīt melodiju, cilvēki, intuitīvi saprot, ka savas balss pacelšanā dziesmā ir kaut kas pozitīvs – kaut kas veselīgs. Tas nekas, ka mēs lāga nesaprotam citu tautu mūziku, tāpat kā citas tautas, iespējams, nesaprot latviešu dziesmu svētkus.
Pārlasīju uz pierādījumiem balstītas medicīnas rakstus, un tajā ir pārliecinoši zinātniski pierādījumitam, kas apliecina, ka dziedāšana grupā nāk par labu cilvēka ķermenim un prātam.
Ataicināju uz raidījumu Dr.Apinis četrus Dziesmu svētku kopkora dziedātājus – ārstu, bērnu otolaringologu un balss saišu speciālistu Askoldu Akeru, asinsvadu ķirurgu Gunāru Medni un divus Jāņus Vētras – vecāko, ko mēs labi zinām kā anatomijas profesoru, ilggadēju Latvijas Medicīnas akadēmijas, vēlāk – Rīgas Stradiņa universitātes rektoru, bet junioru – kā neirologu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un vienu no Latvijas Jauno ārstu asociācijas līderiem. Un viņi pastāstīja – dziesmā ir spēks un veselība.
Tad nu šodien mēģināšu īsos vārdos aprakstīt – kāpēc dziesma nenozīmē miljonus, ko apguva ierēdņi un celtnieki estrādi būvējot, vai politiķu pašslavināšanos. Dziesmu svētki pirmkārt nozīmē tautas garīgo un fizisko veselību. Ar pasaules medicīnas pētījumu literatūrā balstītiem faktiem varam teikt – tie, kas dzied korī – tie lēnāk noveco, aizbēg no Alcheimera slimības un demences, kā arī – ticiet vai nē – dziedātāju vidū ir mazāka mirstība no vīrusu slimībām (tādu kā Covid–19 vai gripas). Plašos pētījumos izpētīts, ka dziedāšana palielina skābekļa daudzumu asinīs. Papildus ieguvumiem plaušu veselības jomā dziedātāji izjūt labāku garastāvokli un lielāku sociālās saiknes sajūtu.
Kā dziedāšana labvēlīgi ietekmē fizisko un garīgo veselību; kā koru dziedāšanu izmantot terapijā?
Fizioloģijas līmenī nav lielas atšķirības tam – dziedāt individuāli vai korī. Toties koru dziedāšanai ir liela ietekme uz psihisko veselību un kognitīvās kapacitātes uzlabošanu.
Ir pierādīts, ka dziedāšana mazina stresu. Vairākos pētījumos mērīts stresa hormona kortizola daudzums dalībnieku siekalās pirms un pēc dziedāšanas. Vairumā gadījumu pēc dziedāšanas kortizola daudzums bija mazāks – cilvēki jutās brīvāk pēc tam, kad bija nodziedājuši kādu melodiju. Toties kortizola līmenis paaugstinājās pēc dziedāšanas uz skatuves. Nav pētījumu, bet šķiet, ka arī koru kari ir pildīti ar veselīgu stresu un dalībnieku kortizola līmeni ceļ.
Dziedāšana pārliecinoši stimulē imūnsistēmas reakciju, pārliecinoši dziedātājiem paaugstinās imūnglobulīnu (īpaši, imunglobulīna A) līmenis, pie kam minētie pētījumi veikti, salīdzinot mūzikas klausītājus un koristus. Gan vieniem, gan otriem samazinās stress un palielinājās labsajūta, bet dziedātājiem ievērojami tiek stimulēta imūnisistēma, kas viņu organismu aizsargā pret infekcijām.
Interesanti, ka dziedāšana palielina sāpju slieksni. Kolektīvās dziedāšanas laikā organismā izdalās endorfīni. Tie palīdz veicināt pozitīvas sajūtas un mainīt sāpju uztveri.
Iespējams, ka sāpju tolerances uzlabošanās pamatā ir sociālās saiknes sajūta, nevis pati mūzika. Grēcīgi tulkot šādu pētījumu rezultātus, taču, šķiet, ka tiem, kas dzied skaļi un nepareizi, endorfīni izdalās vairāk nekā profesionāliem dziedātājiem. Taču te lieliski noder cita medicīniska atziņa – tie, kam tiešām ir grūtības ar muzikālo dzirdi, čakli trenējoties var iemācīties nodziedāt melodiju (tā gan ir mediķu, nevis kormeistaru atziņa).
Dziedāšanas un mūzikas fizioloģiskie mehānismi uz cilvēka organismu ir pētīti jau vismaz gadsimtu. Muzicēšana nodarbina gan smadzenes, gan ķermeni, bet dziedāšana īpaši labvēlīgi ietekmē elpošanu, stāju un muskuļu sasprindzinājumu.
Atšķirībā no vairuma muskuļu balss saites vislabāk darbojas, kad tās ir saspringtas. Kad cilvēks dzied, skaņa no mutes izplūst ar ātrumu vairāk nekā 1000 kilometru stundā. Dziedātāji var mainīt rīkles formu, to trenējot. Regulāra dziedāšana izmaina elpošanas veidu pat tad, kad dziedāts netiek. Koru dalībnieki krietni retāk krāc (pētījums veikts, aptaujājot dziedātāju un klausītāju dzīvesbiedrus). Daudzviet pasaulē tiek ieteikta regulāra dziedāšana kā potenciāls krākšanas ārstēšanas līdzeklis cilvēkiem ar obstruktīvu miega apnoju. Tiesa, vēl mazāk krāc tie, kas spēlē pūšamos instrumentus, un tad jau krācējus labāk sūtīt uz pūtēju orķestri. Ir pētījumi, kas iesaka vienu vai otru pūšamo instrumentu lietot kā ārstniecības līdzekli.
Ne tikai nekrākšanas dēļ, bet arī smadzeņu treniņa dēļ dziedāšana palīdz labāk izgulēties.
Dziedāšana palielina plaušu tilpumu (gaisa daudzumu, ko dziedātājs ievelk plaušās). Elpošanas veida dēļ ir daudz vieglāk dziedāt stāvus nekā sēžot. Jebkurā gadījumā dziedāšana uzlabo plaušu darbību, jo tā ir saistīta ar dziļu elpošanu un kontrolētu elpošanas sistēmas muskuļu izmantošanu. Dziedāšanas laikā izmantotās elpošanas tehnikas var sniegt labumu cilvēkiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību, astmu, cistisko fibrozi, multiplo sklerozi, dažādām plēģijām un pat onkoloģiskām slimībām.
Lai cik tas neliktos dīvaini, pētījumi liecina, ka dziedāšana pozitīvi ietekmē sirdsdarbību. Sirdsdarbības ritmu tieši ietekmē mūzikas melodija, un, dziedot grupā, pētāmo pulss paaugstinās un pazeminās vienlaicīgi, un korelē ar elpošanas dziļumu.
Daudz lielāka ir kopdziesmas ietekme uz psihosomātisko veselību. Mūzikas klausīšanās un dziedāšana ir process, kas izmanto visas smadzenes.
Dziedāšana korī ir komandu sports, kas attīsta sadarbību un sasaites sajūtu, gluži kā sporta spēļu meistariem. Cilvēki, kas dzied korī, izjūt lielāku kopības un piederības kolektīvam sajūtu nekā citi, kas iesaistīti dažādās citās sociālajās aktivitātēs. Pat ja katrs dziedātājs ne vienmēr sarunājas ar visiem kora dalībniekiem, viņš izjūt saiknes sajūtu ar grupu, kas veicina kopības un piederības sajūtas pieaugumu.
Viena no neiroķīmiskajām vielām, kas izdalās, kad cilvēki jūtas saistīti, ir oksitocīns, ko tādēļ dēvē arī par mīlestības hormonu (ginekologiem šeit ir atšķirīgs viedoklis). Labsajūtas hormonu cilvēkam ir itin daudz, un to izdalīšanos kopdziedāšana veicina.
Pārliecinoši, uz daudziem pētījumiem balstīts apgalvojums saka, ka kordziedāšana uzlabo atmiņu cilvēkiem ar demenci. Cilvēkiem ar ar Alcheimera slimību un citiem demences veidiem vieglāk atceras dziesmu vārdus nekā citus vārdus. Kādā plašā pētījumā dziedātāji atklāja, ka viņi atceras ne tikai dziesmu vārdus. Dažiem pazīstamu dziesmu dziedāšana pēkšņi atsauca atmiņā arī dzīves atmiņas, kuras viņi bija aizmirsuši. Pētnieki atklājuši, ka jaunībā iemācītu dziesmu kopdziedāšana daudziem cilvēkiem izraisa spontānu autobiogrāfisku detaļu atgriešanos atmiņā.
Dziesma palīdz pārvarēt bēdas, tā var palīdzēt arī pie emocionālām sāpēm, ko izjūt ļaudis pēc tam, kad zaudējuši mīļoto personu. Tiem, kas dzied korī, zaudējuma depresija ir ievērojami mazāka. Dziedāšana korī var būt labs risinājums cilvēkiem, kam ir nepieciešams papildu atbalsts skumju laikā.
Vairāki pētījumi ir norādījuši uz dziedāšanas labvēlīgo ietekmi uz depresiju. Vienā no pētījumiem, kas ilga gadu un kurā piedalījās dalībnieki, kuriem bija diagnosticēta depresija, atklājās, ka pēc iesaistīšanās korī daudzi vairs neatbilda šai diagnozei.
Patiesībā šo atziņu var interpolēt – dziedāšana korī uzlabo garīgo veselību, garastāvokli, labsajūtu un piederības sajūtu. Dziedāšana vienlaikus stimulē vairākas smadzeņu zonas. Tas var ļaut cilvēkiem ar traucējumiem vienā smadzeņu daļā sazināties, izmantojot citas smadzeņu daļas.
Dziedāšana mēdz paildzināt katra vārda skaņas, kas var atvieglot to izrunāšanu, tādēļ tā ir vērtīga cilvēkiem ar Parkinsona slimību un tiem, kas pārcietuši insultu (ar dažāda līmeņa afāziju). Šajā gadījumā ļoti nozīmīgs ir ritms, un dziedātājiem kā ārstniecības līdzekli liek izdarīt vieglus ritma piesitienus ar plaukstu vai ritmiski aplaudēt dziedāšanas laikā.
Kāpēc dziedāt korī – ārsta ieteikums
Kordziedāšana ir veselīga un ģeldīga vairākos veidos. Dziedāšana grupā ne tikai palīdz veidot sociālās saites, bet to dara īpaši ātri – daudz ātrāk nekā jebkura cita nodarbe. Kopīga dziedāšana efektīvi saliedē lielas grupas; ir daudz pierādījumu faktam, ka iestādes kopējā darba un klimata uzlabošanu veicina iestādes kora izveide (atcerieties – labākajiem kolhoziem bija labākie kori ne tikai pēc tautas tērpa piegriezuma un caunādas cepurēm).
Socializācija ir īpaši vērtīga mūsdienu pasaulē, kas pamatā rada atsvešinātību, kad citas sociālās mijiedarbības notiek attālināti – caur sociālajiem tīkliem un tehnoloģiskām iekārtām. Nevēlos aizskart diriģentu jūtas, bet, šķiet, ka kordziedāšana lielāku pozitīvo iespaidu atstāj uz dziedātmazmācētājiem. Diriģentam nākas par dziednieku (šamani) būt, un to pamatot ar saknēm pagātnē. Mūzika dažādās kultūrās vēstures gaitā ir izmantota daudzos dziedināšanas rituālos, un šobrīd šī rituālā dziedāšana dabiski transformējusies par terapiju (garīgo slimību, elpošanas traucējumu un valodas traucējumu mazināšanai). Dziedāt var ikviens, lai arī kā kormeistari un klausītāji protestētu, un patieībā kordziedāšana ir vispieejamākā mūzikas radīšanas forma (katrs dziedātājs rada savu personisko interpretāciju). Dziesma ir spēcīga terapija.
Kordziedāšana (kolektīva dziedāšana) dažādās izpausmēs ir sastopama visās cilvēku kultūrās visā pasaulē. Senākā kaula flauta ir 40 000 gadu veca, tātad mūzika ir pazīstama vismaz tik ilgi. Mūzika bieži skan sociālā vidē, sākot ar reliģiskiem rituāliem un beidzot ar futbola spēlēm; tātad – mūzika vēsturiski ir attīstījusies kā kopienas saliedētības veidošanas veids.
Kordziedāšana vēsturiski radusies kā meānisms izdzīvošanai konkrētā sabiedriskā grupā. Musu senčiem alā vai pilskalna būdiņā bija problēmas atrisināt konfliktus par resursiem un partneriem. Lai izdzīvotu, senčiem bija vajadzīgi veidi, kā saglabāt grupu kopā konfliktu laikā. Un atradās kolektīva dziesma, kas vēlāk pārtapa tautas dziesmā, un vēl līdz šai dienai vismaz reizi pa pieciem gadiem latviešiem ļauj kopābūt, ļauj kā latvieti cienīt sevi, savu tuvāko un pat savu neiemīlēto valstsvīru.
Dziedāšana ir iekļaujošs un rentabls veids, kā cīnīties pret tautas dezintegrāciju, kas mūsdienās kļūst endēmiska – arī Latvijā.
Kora dalībniekiem, kas regulāri dzied korī, jaunu dziesmu mācīšanās stimulē kognitīvās spējas un palīdz atmiņai, un – kā jau iepriekš minēju, dziedāšana palīdz arī cilvēkiem, kuri cieš no demences. Gandarījums, ko sniedz kopīga muzicēšana, saistīts ar smadzeņu atalgojuma sistēmas – dopamīna ceļa, aktivizēšanos, kas liek cilvēkiem atgriezties uz mēģinājumiem – lai dziedātu vēl.
Ir pierādīts, ka dziedāšana uzlabo mūsu laimes sajūtu un labsajūtu. Piemēram, pētījumos ir konstatēts, ka pēc aktīvas dziedāšanas cilvēki jūtas pozitīvāk nekā pēc pasīvas mūzikas klausīšanās vai pēc sarunām par pozitīviem dzīves notikumiem.
Mūsu dziedošajiem senčiem kopdziedāšana kļuva par atslēgu uz labāku sociālo labklājību.
Ir vairāki pētījumi par kordziedāšanu un sociālo labklājību. Tie norāda, ka kordziedāšanā labprātāk iesaistās cilvēki ar augstāku sociālās labklājības līmeni, bet regulāriem kordziedāšanas dalībniekiem paaugstinās sociālā labklājība. Kaut pētījumi nāk no Amerikas, norāde ir skaidra – ja vēlies, lai kordziedāšana palīdz tev pašam celt savu sociālo labklājību, kora mēģinājumi jāapmeklē regulāri.
Dziedāšana korī palielina cilvēka mūža ilgumu
Šis apgalvojums balstās uz plašu Hārvarda un Jēlas universitāšu pētījumu. Un tomēr – šī pētījuma rezultāti ir tik pārliecinoši, ka drīkst bez aizķeres apgalvot – kordziedātāji dzīvo ilgāk nekā vidējie piloņi populācijā. Kordziedātāji ilgāk nesaslimst ar sirds un asinsvadu slimībām, un viņus retāk skar vēzis. Atcerieties – mūsu dižie diriģenti Haralds Mednis, brāļi Kokari un citi nodzīvoja ne tikai dižu, bet arī garu un itin veselīgu mūžu.
Talantīgi bija tie Rīgas Latviešu biedrības vadītāji, kas bez visiem šiem pētījumiem pirms 150 gadiem rīkoja pirmos Latviešu Dziedāšanas svētkus Rīgā. Viņu veikums mūsdienu skatījumā ir uzteicams kā panākums – celt latviešu tautai labāku garīgo un fizisko veselību.
Noskatieties raidījuma Dr.Apinis atkārtojumu un noklausieties, ko par dziedāšanu korī stāsta ārsti – bērnu otolaringologs un balss saišu speciālists Askolds Akers, asinsvadu ķirurgs Gunārs Mednis, anatomijas profesors, ilggadējs Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra un Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jānis Vētra juniors!
