Šī raksta tapšanas iemesls bija triviāls. Žurnāliste man jautāja – kas cilvēkam būtu jāuzkrāj šajā rudenī – dzērvenes, medus vai varbūt žāvēti āboli? Es teicu – ūdens, pārtika, kas nebojājas un medikamenti – tie, ko lieto ikdienā, kā arī tie, kas var līdzēt pret sāpēm un caureju. Un vēl es teicu, ka pirms manis visu to izcili ir aprakstījis Jurģis Liepnieks. Diezgan labi materiāli ir Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku mājas lapās.
Par rezervēm un gatavību karam būtu jāraksta un jāpublicē materiāli ik dienu, kamēr tie sasniedz pat tos, kas seko tikai influencerēm. Vairums cilvēku aizmālē acis uz pasaules notikumiem, neseko līdzi ziņām un viedokļiem. Tā būtu liktenīga kļūda – tas, kas nav informēts, būs pēdējais, kas uzzinās par gaidāmo krīzi. Piekrītu – arī ziņās ir pārlieku daudz muļķību.
Uzrakstīt īsi par gatavošanos karam nav iespējams. Apskatīju savas piezīmes un to, ko par šo tēmu jau esmu rakstījis – sanāktu grāmata. Nolēmu uzrakstīt kauut koo tā∂u, ko būtu spējīgs izlasīt vidusmēra latvietis vakarā pirms gulētiešanas – viņam vismaz būs interesanti sapņi.
KARŠ UKRAINĀ UN IZRAĒLĀ. KONSEKVENCES
Ja jūs lasiet šīs manas pārdomas, tas nozīmē, ka jūs regulāri lasiet informāciju internetā.
Ja sāksies karš, Latvijā uzreiz cietīs infrastruktūra, elektrības nebūs, līdz ar to nebūs arī interneta. Ja jums kaut kas šķiet svarīgs, izprintējiet to.
Vismaz šodien mēs visi sēžam siltumā, lasām internetā ziņas un citu ļaužu viedokli par iepējamo kara eskalāciju. Šo rindu autors mēdz piezvanīt saviem draugiem uz Izraēlu; Izraēlā mani kolēģi strādā siltā, labi aprīkotā slimnīcā, viņiem ir elektrība, internets un mobilie sakari.
Vai karš starp Izraēlu un Hamās paplašināsies un iegūs trešā pasaules kara apveidus? Neesmu gaišreģis – domāju, ka nē, bet jābūt gataviem arī sliktākam scenārijam.
Izraēla centīsies uz visiem laikiem novērst palestīniešu kaujinieku grupējuma radītos draudus, taču tās kampaņa Gazā varētu pretējā pusē piesaistīt citus karotājus, tostarp Hezbollah un Al-Qaeda.
Iespējams, ka teroristu organizācijai Hamās ir prāvi līdzekļi, ja jau viņi varēja veikt koordinētus, vienlaicīgus uzbrukumus. Nesaprotamais fakts, ka Hamās bija savu gatavošanos karam spējīga saglabāt nezināmu no Izraēlas pretizlūūkošanas, visdrīzāk nozīmē, ka Izraēlas valdība un pretizlūkošana visu informāciju par palestīniešuu gatavošanos uztvēra par kārtējo kliedzienu „vilks aitās”, proti, Izraēlas valdībai katru dienu desmitiem gadu kāds nes informāciju, ka nule-nule Hamās uzbruks.
Jādomā, ka Irāna Hamās un Palestīnas Islāma džihādam nodrošina vismaz 100 miljonus dolāru gadā, un Irāna atklāti sludina savu nepatiku (maigākā izteiksmes forma) pret Izraēlu. Lai gan Hamās, Palestīnas Islāma džihāds un Libānā bāzētajais Hezbollah, cieši sadarbojas ar Irānu, tās darbojas neatkarīgi, un salīdzinot ar konkrētu valsti ir mazāk prognozējamas struktūras.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu solījis neatgriezeniski iznīcināt Hamās. Tamdēļ, ka Hamās veica civiliedzīvotāju nogalināšanu, ebreju sieviešu izvarošanu, bet – kas ļoti būtiski – sieviešu, bērnu, vecu cilvēku ņemšanu gūstā, šī Hamās iznīcināšana varētu būt bez noteikumiem, proti – ļoti asiņaina. Izraēlai ir viena no tehnoloģiski vismodernākajām, vislabāk apmācītajām, labāk apbruņotajām un profesionālākajām militārajām struktūrām reģionā, ja ne visā pasaulē, vismaz ņemot vērā Izraēlas nelielo izmēru. Izraēlas Aizsardzības spēku modernā bruņutehnika, doktrīna, apmācība un ekipējums ir nodrošinājis tai milzīgas kaujas spējas, kas tuvākajās dienās, iespējams, kļūs redzamas.
Tam, protams, varētu sekot Hezbollah nākšana palīgā Hamās vai pat Irānas iespējamā iesaistīšanās, visdrīzāk, apvienojot ārvalstu kaujiniekus no Al-Qaeda un Taliban, kā arī citām grupām. Tas šo konfliktu novestu pavisam citā līmenī. Hezbollah rīcībā varētu būt vairāki simti tūkstošu dažādas tāldarbības raķešu, ko atvairīt būtu grūti pat Izraēlas izcilajai pretgaisa aizsardzībai. Hezbollah iesaistes gadījumā karš varētu izplesties, un briesmīgā asinsizliešana padarītu jebkādas sarunas grūtākas un attālinātākas.
Izraēlai uzbrūkot, tās galvenā bēda ir simtiem gūstekņu, ko Hamās sagrābis un aizvedis uz Gazas sektoru. Daudzi no viņiem ir dubultpilsoņi, tāpēc Izraēlas centieni atbrīvot ķīlniekus kļūs sarežģītāki. Iespējams, ka gūstekņi jau ir izkliedēti pa visu Gazas joslu. Gazas joslā ir daudz tuneļu, bunkuru un citu slēptuvju, kas apgrūtinās ķīlnieku atrašanu un vēl jo vairāk to izglābšanu. Jādomā, ka šie gūstekņi tiks izlikti arī kā lamatas izraēlas kaujniekiem. Es nespēju prognozēt, kā šī krīze beigsies, bet ar lielāko varbūtību tiks izlietas nevainīgu cilvēku asinis – izraēliešu, palestīniešu un arī citu valstu pilsoņu.
Kaut Izraēla no mums ir visai tālu, notikumi Izraēlā kombinācijā ar Krievijas pilna apjoma karu Ukrainā un pilnīgi neparedzamo Ziemeļkorejas diktatora Kima Čonina ieroču žvadzināšanu, var apdraudēt arī mūs. Protams, pastāv vēl arī tāds jautrs scenārijs kā visu palestīniešu masveida bēgšana vai apzināta pārvietošanās uz Eiropu, bet Eiropā neviens nekad nespēs atšķirt, kurš no viņiem bijis Hamās kaujnieks, bet kurš – Gazas joslas pastnieks, veikalnieks vai tunelu racējs.
Notiekošais licis pamosties ne tikai mūžam aizmigušajiem vāciešiem un spēņiem, bet pat beļģiem un Briseles birokrātiem. Viedokļi internetā joprojām atrodas joslā no trešā pasaules kara līdz nenozīmīgam kofliktam kaut kur starp Āziju un Āfriku, tomēr vispārējais noskaņojums kļūst pesimistiskāks.
DRAUDI NAV TIK TĀLU KĀ IZLIEKAS. CIVILIEDZĪVOTĀJIEM VĒRTS GATAVOTIE KARAM
Es nudien nevēlos radīt vai pastiprināt bailes, es vēlos tās mazināt. Tiesa, daļa, kas šo rakstu izlasīs, sabīsies, bet ceru, ka lielākā daļa – rīkosies.
Iespējamās ārkārtas situācijas vienmēr ir jāaplūko ar zināmu vienaldzību (vismazāk der panika), bet nopietnību. Katram cilvēkam gatavošanās ārkārtas situācijai ir atšķirīga un individuāla. Katram ir atšķirīgas vajadzības. Vienam ir ģimene, cits dzīvo laukos, bet cits devītajā stāvā. Ja iespējams, jums jaatbalsta līdzcilvēki.
Karš mūs ieskauj, divi kaimiņi (Krievija un Baltkrievija) mums nesaprotami un neprognozējami, tādēļ neatkarīgi no tā, vai mēs ticam iespējamam karam vai nē, civiliedzīvotāju gatavošanās karam ir viens no labākajiem veidiem, kā organizēt cilvēkus valstī. Civiliedzīvotāja gatavošanās karam sākas ar savas vides apzināšanu. Būsim pilnīgi droši, ka mūsu pustrakie kaimiņi ļoti labi zina, kur Latvijā atroodas militārās bāzes, militārās noliktavas, lielie HESi, termoelektrotacijas, ūdens ņemšanas sistēmas, dažādi stratēģiski svarīgi infrastruktūras objekti. Tiem, kas dzīvo pie iepriekšnosauktajiem objektiem, ir atļauts uzskatīt, ka viņi ir mērķis, jo krievu precizitāte nenozīme ļoti lielu precizitāti. Kopš Kahovkas HESa dambja spridzināšanas ir skaidrs, ka krieviem palaist dažas spārnotās raķetes uz Rīgas vai Pļaviņu HESu nesagādātu sirdsapziņas pārmetumus. Visiem Daugavas lejtecē būtu jāpadomā, ko nozīmētu plūdi.
Otrs, ko es ieteiktu visiem, būtu padomāt – kur es glābšos, ja apkārtnē kaut kas sāks sprāgt. Jums būs nepieciešams meklēt patvērumu savā mājā vai evakuēties uz labāknocietinātu ēku. Būtu jādodas uz iekštelpām bez logiem un iespējami tālu no ārsienām (koridors, vannas istaba?). Sprādziena gadījumā stikli radīs traumas.
Pagrabs bez ārsienām un bez logiem ir laba aizsardzība. Derētu atcerēties, ka slēpšanās pagrabā ir slēpšanās no bīstamām atlūzām un šrapneļiem, sprādziena viļņiem, krītošām atlūzām, radioaktīvo vides starojuma (stāsts par radioaktīvo starojumu ir atsevišķa raksta vērts).
Ja nu dzirdat sirēnas, evakuējieties uz norādīto patvēruma vietu un noteikti paņemiet līdzi savu avārijas komplektu, kurā ir pārtika, ūdens, segas, medikamenti. Ja trauksmes signāla laikā atrodaties ārā vai braucat mašīnā, meklējiet drošu ēku. Tā varētu būt slimnīca, ugunsdzēsēju depo vai skola, jo šīs ēkas normālā karā nav uzbrukumu mērķis. Tiesa, Krievijas agresija Ukrainā pierādījusi, ka gadījumā, ja uzbrucējs ir pērtiķis ar granātu, viņš bombardē arī slimnīcas un skolas.
Nudien jebkāda apdraudējuma gadījumā nevajadzētu izmantot liftu. Kādu brīdi elektrības padeve apstāsies un lifts iesprūdīs. Labi, ja būsiet paņēmis līdzi ūdeni un pārtiku vairākām dienām, un lifts būs pietiekami liels.
Bet galvenais – paša rezerves. Kara laikā valdība var ierobežot ierobežot noteiktu preču pieejamību (ar lielāko varbūtību būūs spēkā likumi par preču daudzumu un patēriņa normām).
PAR DAŽĀDĀM LIETĀM, KO BŪTU VĒLAMS GLABĀT DROŠĀ VIETĀ
Es teiktu, ka pirmais, kam būtu jābūt mājās, būtu skaidras naudas rezerve. Ja pazudīs elektrība, bankomāti nedarbosies, nedarbosies arī jūsu Visa karte un pat jūsu dimanta karte būs skaista rotaļlieta. Ārkārtas situācijām svarīgi nodrošināt mājās skaidras naudas rezervi, pie kam ļoti labi mājās glabāt 1 un 2 eiro monētas. Darbībai ar 1 un 2 centu monētām kara laikā nebūs laika. Vismaz pirmās dienas pēc kara sākuma šāda tāda tirdzniecība saglabāsies un ūdeni, kaut arī dārgu, iegādāties būs iespējams. Domāju, ka arī aptiekas iespēju robežās strādās, bet bez e-receptes.
Būtu labi, ja jums mājās būtu pamatinstrumentu komplekts, piemēram, naži, cirvji, zāģi un multinstrumenti. Ļoti noderīga mājās būs līmlente.
Būtu labi mājās nolikt šādus tādus materiālus uguns kurināšanai, piemēram, šķiltavas, ūdensizturīgus sērkociņus un ugunskura aizdedzinātājšķidrumu. Kara gadījumā noteikti noderēs sveces un elektriskie lukturīši ar baterijām.
Vajadzētu sakārtot apģērbu kritiskiem laikiem un dažādiem laikapstākļiem. Derētu pārliecināties, vai jūsu labie, biezie un ērtie pārgājienu zābaki ir viegli pieejami. Noteikti vajag godā turēt lietusmēteli vai citu apģērbu pret lietu un sniegu.
KĀDU PĀRTIKU BŪTU VĒLAMS IEGĀDĀTIES REZERVEI?
Saprotu, ka dzīvoklī vietas rezervēm nav. Un tomēr, ja jums ir dārziņš, tajā norakt mazu rezervīti nebūtu slikti. Daži pārtikas produkti ir īpaši ilgi uzglabājami, un tie arī ir jāuzkrāj. Īsumā – makaroni, rīsi, milti, auzu pārslu putraimi hermētiskos traukos, vakumizolēti vai liofilizēti. Makaronos kodes nemetas. Otrkārt, konservētas zupas un dārzeņi, kā arī tādi zivju un gaļas konservi, kam ir ilgs uzglabāšanas termiņš. Trešais būtu žāvēti produkti, bet tādā gadījumā – ļoti labi žāvēti produkti. Olīveļļu būtu jāpērk metāla kārbā, tā būs labākā taukvielu rezerve. NATO ieteikumos ir arī pupiņas, cukurs, sāls un medus. Atcerieties, ka pirmajā kara dienā pazudīs elektrība un atkusīs ledusskapis. Ledusskapis kļūs par labu plauktu ar zināmu nodrošinājumu pret pelēm un kukaiņiem.
Un tomēr – galvenais ir ūdens. Aizņemšos galveno atziņu no Jurģa Liepnieka – vienīgais drošais ūdens avots jūsu dzīvoklī ir klozetpoda toveris. To nedrīkst nolaist kopā ar pirmo tualetes apmekļējumu. Ūdens, kas atrodams boileros, būtu atvienojams no pieteces, šis ūdens būs labi izmantojams kā aukstais ūdens. Kaut arī es nemīlu ūdeni plastmasas pudelēs, jo no pudeļu sienām izdalās bisfenoli, tomēr 5 litru ūdens pudeles ar aprēķinu – vismaz 2 litri katram jūsu ģimenes loceklim dienā vismaz 2 nedēļām, būtu mājās jāglabā (divu cilvēku ģimenei 12 pieclitru pudeles). Labāk jau nedaudz vairāk, jo bērni un kaimiņi būs piemirsuši ūdeni iegādāties, bet jūs ar labu sirdi ātri rezerves izdāļāsiet.
MEDIKAMENTI. APTIECIŅA, KAS BAGĀTĀKA PAR AUTOMAŠĪNAS APTIECIŅU
Patiesībā jau jūs iepriekšējās nodaļas izlaidāt, lai izlasītu, ko es iesaku uzkrāt no medikamentiem, vai ne? Problēma tāda, ka ārsti ir domājošas būtnes, kas katrs veido savu viedokli, kas balstās uz pieredzi un literatūru, iepriekšminētajā kārtībā. Tādēļ katra ārsta ieteikums šajā jomā būs atšķirīgs.
Ir svarīgi, lai ārkārtas situācijā būtu nepieciešamie krājumi, lai varētu rīkoties. Patiesībā ir jāmīl savu ķermeni, par to ir jārūpējas, un tas ļaus izdzīvot.
Jums krājumā būtu jābūt pretsāpju līdzekļiem, zālēm pret caureju un vemšanu, pret alerģiju un līdzekļi ādas kopšanai. Patiesībā šiem līdzekļiem jābūt katra cilvēka mājas aptieciņā, neatkarīgi no tā – būs vai nebūs karš. Jautājums ir – vai visiem cilvēkiem jābūt vienādam zāļu krājumam? Nē, jābūt tikai tām zālēm, ar kurām prot rīkoties, kuras lieto īstajam pacientam īstajā devā un īstajā laikā.
Minēšu jums piemēru – man ir draugs un kolēģis Roberts Fūrmanis, viņam vienmēr mašīnā ir līdzi defibrilators, intubācijas komplekts, daži medikamenti narkozei, centrālās vēnas uzlikšanas komplets, ambu maiss. Un šī komplekta dēļ vairāki cilvēki ir izrauti nāvei no rokām. Bet ar šo komplektu vairums ārstu šosejas malā pie avarējušas automašīnas, pussabrukušā mājā vai mežā nebūtu spējīgi rīkoties, kur nu vēl cilvēki bez medicīniskas izglītības.
Man pašam vienmēr līdzi ir ambu maiss un maska elpināšanai, arī daži fentanila plāksteri, kas ļauj noņemt sāpes. Ar paracetamola vai ibuprofēna tabletēm noņemt sāpes pie lūzumiem vai apdegumiem ir neiespējami. Man tiešām šķiet, ka katrs ārsts varētu savā krājumā nolikt fentanila plāksterus, stipras iedarbības pretsāpju tabletes vai pat injekcijas. Cilvēkam, kam nav pieredzes ar šiem medikamentiem rīkoties, tos glabāt un pat iegādāties nevajadzētu. Es zinu, ka internetā var atrast narkotiskus pretsāpju līdzekļus, bet neesmu pārliecināts vai šie līdzekļi nav viltoti. Tātad – paliksim pie pretsāpju līdzekļiem, ko var iegādāties bez receptes vai – ar recepti un jūsu ģimenes ārsta rekomendāciju. Mani ieteikumi – paracetamols, aspirīns un ibuprofēns, vairāk nekā parasti, jo iespējama kara gadījumā kaut kas sāpēs visiem. Pretsāpju līdzekļi neārstē slimības, tie palīdz funkcionēt. To nodrošina šo līdzekļu pretiekaisuma un drudzi mazinošā iedarbība. Tie palīdz ne tikai akūtā nelaimes gadījumā, bet arī galvassāpju, migrēnas, menstruālo krampju, locītavu sāpju u.c. gadījumos.
Jebkurā gadījumā kara trešajā dienā vairums ļaužu psihoosomātisku pārdzīvojumu dēļ sasirgs vismaz ar iesnām un klepu, bet arī drudzi un dziļākiem elpceļu iekaisumiem. Izvēlēsimies atpūtu, svaigu gaisu un daudz šķidruma, vajadzības gadījumā – kombinētus pretdrudža preparātus. Gandrīz visi zināmie kombinētie preparāti, kas atrodami aptiekā, tikai atvieglo diskomfortu un necīnās ar gripas vai saaukstēšanās vīrusiem.
Zāles pret caureju un vemšanu ir būtiskas. Kuņģa un zarnu trakta infekcija izraisa lielu ūdens zudumu un sliktākajā gadījumā (īpaši bērniem un vecākiem cilvēkiem) apdraud dzīvību. Rehidrons būtu zāles, kam būtu noteikti jāatrodas jūsu aptieciņā. Ar rehidrona palīdzību jūs varat sagatavot izotonisku šķīdumu, kas uzsūcas jau no mutes gļotādas un no kuņģa, proti, uzsūcas ātri. Mans ieteikums – bērni nemīl rehidronu, bet labprāt dzers izotonisku sporta dzērienu. Visiem, kam ir bērni, es iesaku mājās glabāt dažas pudeles isostāra vai līdzvērtīga sporta dzēriena. Pilnīgi droši – ja bērnam ir vemšana vai caureja, dodiet viņam dzert izotonisku sporta dzērienu. Tas pats attiecas uz veciem cilvēkiem. Un tomēr es iesaku visiem aptieciņā nolikt imodiumu (loperamīdu), smektu un vomeksu (dimenhidrinātu). Katrs aptiekārs jums piedāvās arī labāko pieejamo medikamentu pret grēmām, aizcietējumu, vēdera pūšanos, dedzināšanu.
Alerģijām, kukaiņu kodumiem es ieteiktu mājās glabāt fenistila (dimetindēna maleāts) gēlu, bet apdegumu un nobrāzumu ārstēšanai – bepanthenu (dekspantenols).
Neaizmirstiet arī par medikamentiem bērniem un personīgajiem medikamentiem, kurus lietojat regulāri. Ja jums ārsts izrakstījis zāles pret augstu asinsspiedienu, augstu holesterīnu, medikamentus cukurslimības ārstēšanai, aerosolus elpceļu ārstēšanai – būtu labi mājās glabāt šo medikamentu devu nākamajiem diviem mēnešiem. Bērniem es ieteiktu papildus iegādāties nurofēnu.
Aptieciņā nolieciet ausu un acu pilienus.
Diabēta slimniekiem nepieciešams insulīna vai metformīna (vai citu pretdiabēta medikamentu) krājums. Atmas slimniekiem mājās jāglabā daži papildus inhalatori.
Un vēl es ieteiktu aptieciņā noglabāt termometru (labāk jau klasisko), pinceti, vienreizlietojamu skalpeli, dažas šļirces un adatas, ģipša pārsējus, marles pārsējus, elastīgos pārsējus, pārsēju paketes, dažādu izmēru plāksterus, vienreizlietojamus cimdus, šķēres.
Izlasījāt? Aizejiet pie sava aptiekāra – viņš jums to visu pastāstīs labāk un precīzāk, ceru – ka ne dārgāk.
PĀRDOMĀJIET UN ATKĀRTOJIET SAVAS IZDZĪVOŠANAS PAMATPRASMES
Ja nu karš pienāks, cilvēkam pašam nāksies sevi nodrošināt ar ūdeni un pārtiku, meklēt vai uzbūvēt patvērumu, pasargāt sevi no aukstuma vai karstuma. Vienkāršoti tas nozīmētu – katram veikt krīzes plānošanu, izdomāt visnelabvēlīgāko scenāriju un izstrādāt elastīgus risinājumus vairākām problēmām vienlaicīgi. Tas, ko es ieteiktu mācīties vispirms, būtu
apstrādāt dažāda veida brūces, kā arī nodrošināt aprūpi sev un citiem ievainojuma gadījumā. Es ieteiktu iemācīties vismaz uzlikt spiedošu pārsēju.
Kā orientierists es ieteiktu padomāt par pārvietošanos. Iespējams, būs nepieciešams veikt lielus attālumus, piemēram, no Latgales līdz Kurzemei, un tas nozīmēs nest smagu bagāžu, spēt orientēties apvidū bez kartes (nebūs elektrības, nestrādās arī Google maps un Vase). Navigācija un orientēšanās ir divas izdzīvošanai nepieciešamas prasmes. Navigācija ir veids, kā pārvietoties no vienas vietas uz citu, savukārt orientēšanās ir spēja zināt, kur atrodamies attiecībā pret vidi. Navigācija un orientēšanās ir cieši saistītas. Atrasties nepareizā vietā nepareizā laikā ir pēdējais, ko cilvēks var vēlaties kara situācijā.
Pārvietoties vajadzētu iepējami neuzkrītoši. Es ieteiktu gatavoties šim pasākumam, dažas reizes piedaloties rogaininga sacensībās.
Lai apgūtu un izmantotu pārvietošanās un izdzīvošanas prasmes, nav jābūt karavīram.
Visērtākā soma ir mugursoma. To jau var piekraut savlaicīgi, ieliekot tajā kompasu, sērkociņus un dedzināmo šķidrumu, ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu un viegli atveramu pārtiku, labu nazi, konservu attaisāmo, siltas zeķes, cimdus un apakšveļu.
ĻAUNĀKIE SCENĀRIJI
Ja tiešām sākas karš un sabiedriskās institūcijas pilnībā sabrūk, nedraudzīgi cilvēki var katram no mums diktēt savus noteikumus. Tad varam sagaidīt laupīšanu un vardarbību. Lai no tā izvairītos, jāapgūst māksla dzīvot un pārvietoties pēc iespējas nemanāmāk. Protams, ļaunprāši var būt apbruņoti ar šaujamieročiem.
Ko darīt? Sākumā lasīt tos materiālus, ko jau publicējusi Aizsardzības ministrija. Otrs – laiks, kad mēs nevēlamies karu, bet tomēr tam gatavojamies, ir laiks, kad katram atsākt fiziskos treniņus katru dienu. Atkārtošos – katram katru dienu sportot līdz sviedriem vismaz pusstundu.
