Tomēr, no Latvijas viedokļa raugoties, pilsoņu karš Krievijā ir viens no sliktākajiem iespējamajiem scenārijiem. Katram lasītājam es lūdzu uzdot sev jautājumu – ar ko Bermonts atšķiras no Prigožina. Iedomājieties, ka Prigožina (vai līdzīgu militāru spēku) armija, meklējot atkāpšanās ceļu, pārnāk Latvijas robežu, tad nu šeit siro, marodē un veic manevrus. Otrs līdzīgs iespējamais stāstiņš – pilsoņu karš Krievijā tiešām sākas, un Latvijas robežu šķērso pusmiljons bēgļu (ierodas Latvijā pāri zaļajai robežai grupās pa 50000), no tiem zināma daļa ir bruņoti.
KAS MUMS 24. JŪNIJA DIENAS VIDŪ ZINĀMS PAR NOTIKUMIEM ROSTOVĀ PIE DONAS UN CEĻĀ UZ MASKAVU?
Atkārtošos – informācija ir pretrunīga, iespējams, melīga, pie kam mainās ātrāk nekā epizodes hokejā. Iespējams, brīdī, kad šis raksts būs nopublicēts, situācija būs radikāli mainījusies. Šķiet, ka Vāgnera algotņu grupējuma līderis Jevgēņijs Prigožins ir pārņēmis savā kontrolē Krievijas dienvidu pilsētu Rostovu pie Donas, kā arī Dienvidu militārā apgabala galveno mītni šajā pilsētā. Iespējams (maz ticams), ka vāgneriešu rīcībā ir arī Voroņeža. Jevgēņijs Prigožins apgalvo, ka viņa rīcībā ir 25 000 karavīru un viņš ir gatavs doties karagājienā uz Maskavu. Iespējams, ka Prigožina demarši ir saistīti ar Ukrainas pretuzbrukumu, un viņa rīcībā ir kāda mums nezināma informācija par iespējamām kara konsekvencēm. Tai pašā laikā Prigožina 25 tūkstošiem vīru ir brīvākas rokas dažādām nodarbēm Rostovas apgabalā, jo Ukrainas pretuzbrukums sasaistījis Krievijas armiju plašā Ukrainas frontē.
Vladimirs Putins Krievijā ir radījis sistēmu, ka viņa tuvākie sabiedrotie, draugi vai vienkārši pielīdēji drīkst horizontāli uzbrukt viens otram, bet nekad neapdraud vertikālo struktūru, kuras auugšējā smaile, protams, ir pats Krievijas prezidents. Iespējams, Prigožins šo robežu ir pārkāpis. Pēc tam, kad šis Krievijas algotņu līderis izsludināja karu pašai Aizsardzības ministrijai, apgalvojot, ka Kremļa amatpersonas ir nogalinājušas tūkstošiem viņa karavīru, Vladimirs Putins saskaras ar militāru krīzi un ir spiests uz to reaģēt. Līdz šim Putins uz Prigožina uznācieniem bija reaģējis gauži mierīgi – it kā nekas nenotiktu, un tikai pirms dažām dienām ieteica Vāgnera grupu pakļaut Aizsardzības ministrijai (līdz 1. jūlijam); vakar vakarā publiski Putins ir vērsies pret pašu Jevgēņiju Progožinu. Vladimirs Putins apsūdzējis Prigožinu, ka viņš iedūris Krievijai nazi mugurā. Viņš solījis savam bijušajam sabiedrotajam neizbēgamu sodu. Piektdienas vakarā parādījās apsūdzības pret Prigožinu, un tās šķiet ir zīme, ka Kremlis ir gatavs viņu izmest pār bortu.
Krievijas drošības aģentūra (FSB) paziņoja, ka tā ir uzsākusi kriminālprocesu pret Vāgnera grupas vadītāju un karotājiem par bruņotas sacelšanās organizēšanu. Prigožins izsmēja mēģinājumus viņu aizturēt, dusmīgā audioziņā pavēstot: "Ja kāds stāsies ceļā, mēs iznīcināsim visu, kas stāsies ceļā. Mēs visiem pasniedzam roku, nav vajadzības tajā spļaut. Mēs ejam līdz galam."
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Ukrainas spēki frontes līnijās izmanto Prigožina provokāciju. Piektdien Krievijas televīzijas kanālos ierasto lielīšanos par panākumiem kaujas laukā pēkšņi aizēnoja ziņa, ka uz dienvidu virzienā no Maskavas ejošās šosejās izbraukusi militārā tehnika, izveidoti kontrolposteņi, bet šie drošības pasākumi nav domāti aizsardzībai pret Ukrainu. Tie paredzēti, lai aizturētu niknu, bruņotu Krievijas algotņu konvoju, kas dodas uz Maskavu, lai nokārtotu rēķinus ar militārajām amatpersonām, kuras viņi apsūdz nodevībā.
Nav izslēgts, ka Prigožinam tuvi cilvēki augstākajos varas ešelonos Maskavā ir gatavi atbalstīt varas nomaiņu vismaz Aizsardzības ministrijā, ja ne visā valstī. Iespējams, ka FSB, kas it kā gatavojas Prigožinu arestēt, bet neizrāda nekādu aktīvu rīcību šajā jomā, vai Nacionālā gvarde patiesībā tieši vai netieši Prigožinu atbalsta. Krievijai ir bagāta ļaunu, gan veiksmīgu, gan neveiksmīgu apvērsumu vēsture. Rezultātus nevar paredzēt.
Tomēr stingro Kremļa roku nevar nepamanīt. Jau piektdienas vakarā Krievijā tika bloķēti visi Prigožina ieraksti sociālajos tīklos, prokurori lika viņu izdzēst no Krievijas interneta. Tie Krievijas valsts mediji, kas iepriekš bija publicējuši Vāgnera grupas greznus profilus, sāka Prigožinu attēlot par valsts ienaidnieku Nr. 1.
JEVGĒŅIJS PRIGOŽINS BEIDZOT SAVU VĀRDU IERAKSTA KRIEVIJAS JAUNLAIKU VĒSTURĒ
Prigožins šobrīd visā pasaulē, iespējams, ir pazīstams ar to, ka viņa algotņi brutāli iznīcināja visu dzīvo Sīrijā, vētraini iesaistījās karā pret Ukrainu ar Vāgnera grupu – privātu militāro spēku, kas saistīts ar Krievijas militāro izlūkdienestu. Viņš uzsāka ieslodzījuma vietu vervēšanas shēmu, kas atbrīvoja tūkstošiem Krievijas ieslodzīto, uzņēma slepkavas un bandītus algotņos, lai tie nogalinātu ukraiņus. Pirms Prigožins kļuva par bēdīgi slaveno Krievijas algotņu publisko seju, viņš bija zināms kā Putina pavārs, kas nodrošināja ēdināšanu ne tikai Kremlī, bet arī Krievijas bruņotajiem spēkiem. Viņš nodibināja un finansēja troļļu fabriku, kas dažādās valodās radīja kaudzēm dezinformācijas, propagandas un viltus ziņu. ASV viņš ir apsūdzēts, viņam piemērotas sankcijas par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.
Jādomā, ka arī šorīd Prigožins kontrolē plašu troļļu un mediju publikāciju tīklu, no kuriem daudzus viņš ir izmantojis, lai vērstos pret pretiniekiem Krievijas Aizsardzības ministrijā, sabiedriskie mēdiji ļauj viņam sevi iztēlot kā cīnītāju par mazā krievu cilvēka un vienkāršā karavīra tiesībām. Pēdējās nedēļās pie robežas ar Ukrainu ir pamanītas skrejlapas, kurās Prigožins slavināts par drosmi, ko citi Krievijas valdības locekļi nespējot izrādīt. Jo lielāks atbalsts Prigožinam būs tautā, jo grūtāk Kremlim būs iespējams no viņa atbrīvoties.
Vāgnera grupas dibinātājs sen lepojas ar savām ciešajām saitēm ar Krievijas prezidentu, un viņš šīs saites vēl nesen izmantoja, vervējot ieslodzītos karam, paziņojot, ka viņam ir īpašas pilnvaras no prezidenta, un ka viņam par katru cenu ir jāuzvar šis nolādētais karš. Kremlis ļāva Prigožinam darīt, ko viņš gribēja, kamēr vien viņš bija noderīgs prezidentam. Prigožins tika izmantots, lai noturētu grožos stingrās līnijas piekritējus, kas pieprasīja Putinam brutālāku taktiku karā. Konflikts un sāncensība starp Prigožinu un Krievijas Aizsardzības ministriju sākās pērn un turpinās jau daudzus mēnešus, īpaši saasinājās laikā, kad notika cīņas par Bahmutu. 2023. gada 5. maijā Prigožins desmitiem nogalināto iebrucēju līķu priekšā kameras priekšā lamāja Krievijas Federācijas militāro vadību. Vēlāk Prigožins paziņoja, ka 10. maijā viņš atvilks vāgneriešus no Bahmutas, taču to neizdarīja.
Radās iespaids, ka televīzijas kameru priekšā virtuālās realitātes šova dalībnieki Prigožins, Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs noskaidro, kurš izrādīsies vainīgs sakāvē karā pret Ukrainu. Prigožins apgalvoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas organizēto triecienu rezultātā ir nogalināti 2000 Vāgnera karavīru. Pēc tam Prigožins apgalvoja, ka karā pret Ukrainu ir nogalināti aptuveni 100 000 Krievijas karavīru. Prigožins apsūdzēja aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, ka viņš no Putina slēpis neveiksmes kaujas laukā. Telegrammā Prigožins nosauca Šoigu un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku (un kara pret Ukrainu virspavēlnieku) Valēriju Gerasimovu par noziedzniekiem.
Vakar Vāgnera grupas dibinātājs apšaubīja Maskavas pamatojumu iebrukumam Ukrainā, sakot, ka Ukrainas bruņotie spēki negrasījās uzbrukt Krievijai kopā ar NATO un ka karš bija vajadzīgs, lai bariņš blēžu triumfētu un parādītu, cik spēcīga ir viņu armija. Prigožins ir neprognozējams un maz kontrolējams, un tiešām var iet karā pret Krievijas Aizsardzības ministriju. Viņš nosauca Krievijas militāro vadību par ļaunumu un solīja doties cīņā par taisnīgumu, draudot ikvienam, kas nostāsies viņam ceļā. Prigožins solījis: "Ja kāds stāsies mums ceļā, mēs visu iznīcināsim!".
Šķiet, ka ceļi no Dienvidkrievijas līdz Maskavai ir bloķēti un Prigožina spēkiem (maz munīcijas, trūkst degvielas) nav pa spēkam līdz Maskavai tikt. Iespēja, ka Prigožins spēj veikt apvērsumu Krievijā, ir maza, taču Krievijā ir notikušas arī dīvainākas lietas. Iespējams, Prigožinam ir pa spēkam noturēt Rostovu, tad pasākums varētu pārvērsties ilgstošā cīņā.
Vismaz šobrīd šķiet, ka ticamākais scenārijs ir, ka Prigožins tiks sagūstīts, iespundēts iespējami tuvu Navaļņijam vai drīzāk – nejauši nogalināts. Mana personiskā prognoze ir, ka Prigožins nejauši izkritīs pa logu vai viņu nogalinās kāds neidentificēts "ukraiņu spiegs". Vismaz tā tas tiks publiskots Krievijas presē. Vāgneriešus sadalīs pa tādām vienībām, kas būs īpaši apdraudētas Ukrainas frontēs. Peskovs paziņos, ka Prigožins patiesībā ir bijis CIP aģents. Tas ļaus Putinam veikt pilnu mobilizāciju Krievijā, pastiprināt represijas Krievijā, līdzīgi kā pēc Sergeja Kirova noslēpumainās slepkavības 1934. gadā, Staļins uzsāka uzbrukumus saviem šķietamajiem ienaidniekiem.
Sekas noteikti būs Vāgnera vienības demontāža.
Un tomēr – iespējams, ka Jevgēņijs Prigožins blefo, ka viņa rīcība nekur nevedīs, taču nav izslēgts, ka šis blefs ir saskaņots ar Vladimiru Putinu. Iespējams, ka konflikts ir inscenēts ar ieganstu ieviest karastāvokli un pilnu mobilizāciju Krievijā. Paši pieredzējušākie Krievijas eksperti atzīst, ka Prigožina motīvi šķiet neskaidri. Aizkulises padara pašreizējo pretstāvēšanu vēl neprognozējamāku.
KONSEKVENCES LATVIJĀ
Pirmā konsekvence ir Krievija. Ar prātu Krieviju nesaprast. Šobrīd visā Krievijā tiek izpirkta pārtika, un, it kā jau sākusies veikalu izlaupīšana. Pēc nedēļas atsevišķās Krievijas vietās var sākties bads, iedzīvotāju bēgšana, marodierisms, var sākt veidoties bruņotas bandas un atsevišķas kara daļas kļūt nekontrolējamas. Domāju, ka var sākties degvielas krīze. Latvijas pilsoņiem un valstspiederīgajiem Krievijā vairs nav ko darīt – jābrauc mājās.
Otrā konsekvence – jāizlasa Jurģa Liepnieka ieteikumi – kā rīkoties apdraudējuma gadījumā (meklējiet internetā). Es nesaku, ka nevajag lasīt Ministru kabineta noteikumus, bet Jurģa Liepnieka skaidrojums ir saprotamāks.
Manuprāt, valdības ārkārtas sēdei būtu jānotiek jau Jāņu dienā, un šīs sēdes virsmotīvam būtu jābūt – rezerves. Par militārajām rezervēm neesmu kompetents, taču nemaz nebūtu slikti, ja militārpersonām būtu makaroni un gaļas konservi rezervēs nevis Aizsardzības ministrijas līgumos par N miljoniem. Un šīm rezervēm nebūtu jāatrodas tieši tur, kur varētu nokrist pirmā nomaldījusies Krievijas raķete.
Tomēr galvenais, kas būtu šodien jālemj Latvijas valdībai – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (nu kur mēs liksim šo naudu, ja sāksies īsts pilsoņu karš Krievijā ar masu psihozi) izdalīt NMPD dinestam dauudzus miljonus, lai šis dienests varētu uzkrāt rezerves medikamentiem, pārsienamajiem materiāliem, imobilizācijas materiāliem, infūzijas šķīdumiem, degvielai utt. Tieši tāpat – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tūlīt jāizdala līdzekļi rezervēm visām universitātes klīniskajām slimnīcām, traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Rīgas 2. slimnīcai un reģionālajām slimnīcām.
Nekādi citi spēki mums palīgā nenāks, kur nu vēl gadījumā, ja iespējamie notikumi Latvijā nebūs karš, bet vienkārši humānā krīze ar bruņotiem un mazāk bruņotiem Krievijas bēgļiem. Mums nav nekā uzticamāka un drošāka par NMPD un lielajām slimnīcām – mīlēsim un atbalstīsim tās.
Par to – kā rīkoties katram individuāli, aicinu vēlreiz pārlasīt Bruņoto spēku ieteikto lasāmvielu https://www.sargs.lv/lv/tema/72stundas Apdraudējuma un kara apstākļos nemēdz dot citus padomus.
