Šīs dienas mērķis ir informēt cilvēkus par sekām, kādas karš un konflikti atstāj uz vidi. Karš un militārie konflikti ir viena no trim globāli postošākajām cilvēces iedarbēm uz vidi kopā ar pesticīdu lietošanu un ķīmisko atkritumu izgāšanu pasaules okeānā. Karš rada lielu daļu globālo siltumnīcas un toksisko gāzu, tātad – grauj planētas klimatu. Karam ir netiešas sekas – pasaule kara gadījumā bruņojas, bet bruņojumu agri vai vēlu izmēģina vai lieto. Ikdienā mēs sekojam baisai informācijai no Krievijas pilna apjoma kara Ukrainā, kā arī citos zemeslodes bruņotos konfliktos, mūsu informācijas avoti daudz raksta par kritušajiem un ievainotajiem, sagrautiem namiem un infrastruktūru. Ne mazāk būtisks ir kara nodarītais kaitējums zemeslodei, gaisam, ūdenim, videi, florai un faunai. ANO kā galvenās trīs sekas kara un konfliktu negatīvai ietekmei uz vidi min (šogad tieši akcentēts Ukrainas kara iespaids uz Eiropas floru un faunu):
• ūdens piesārņojumu;
• nodedzinātas augu valsts kultūras, galvenokārt labība;
• saindēta augsne;
• nobendēti dzīvnieki;
• iznīcināti un izdedzināti meži.
Lielākoties kara un militāru konfliktu gadījumā postījumi dabai tiek izdarīti apzināti un mērķtiecīgi – lai iegūtu militāras priekšrocības. Pēc Apvienoto Nāciju organizācijas Vides programmas (UNEP) datiem pēdējo 60 gadu laikā 40 % konfliktu ir bijuši saistīti ar dabas resursu izmantošanu, piemēram, naftu, zeltu, dimantiem un kokmateriāliem. Ir arī konstatēts, ka ar dabas resursiem saistītie konflikti divreiz biežāk atkārtojas.
Lielā mērā Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā saistīts ar Dombasa izrakteņiem (t.sk., urānu, slānekļa gāzi) un citām dabas bagātībām, ko Krievija iekārojusi. 6. novembri atzīmē amatpersonas, zinātnieki un pedagogi visā pasaulē. Tiek rīkotas konferences, lai labāk izprastu kara negatīvo ietekmi uz vidi. Tiek meklēti risinājumi – kā aizsargāt Zemes ekosistēmu, ņemot vērā konfliktus. Tas, ko globāli zaļākā organizācija Greenpeace šodien atgādina katram ir: "Zeme nepieder mums – mēs piederam Zemei". Protams – šo ziņu grūti nosūtīt Krievijas prezidentam.
Paziņojumā par godu šai starptautiskajai dienai, ANO savā ziņojumā norāda – cilvēce vienmēr ir skaitījusi kara upurus, proti, bojā gājušos un ievainotos karavīrus un civiliedzīvotājus, sagrautās pilsētas un iztikas līdzekļus; vide bieži ir palikusi nepublicēts kara upuris.
Dažos gadījumos vides iznīcināšana ir nepārprotami militāra taktika. Vjetnamas kara laikā ASV militārie spēki izsmidzināja defoliantus plašās džungļu teritorijās, lai izretinātu mežus un atņemtu ienaidnieka spēkiem slēptuvi. Karojošie bruņotie spēki bieži izmanto izlaupāmos resursus, piemēram, naftu un kokmateriālus, lai finansētu savus kara centienus. Gan 1., gan 2. pasaules kara laikā gan vācieši, gan krievi izcirta Latvijas mežus un kokmateriālus aizveda uz savām valstīm.
Šobrīd Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijā notiek pastiprināta meža ciršana, bet īpaši nesaudzīgi notiek zveja Azovas jūrā. Taču pat tad, ja vides iznīcināšana nav apzināta, karš nodara lielu kaitējumu. Karavīri rok tranšejas, tanki nolīdzina veģetāciju, bumbas izrakņā ainavu un sprāgstvielas izraisa ugunsgrēkus. Ieroči gaisā izplata toksiskas gāzes un cietās daļiņas, bet augsnē un ūdenī noplūst smagie metāli. Tie ir ilgtermiņa postījumi. Vēl 2011. gadā zinātnieki plaši pētījumos parādīja, ka joprojām ir daudzkārt paaugstināts svina un vara līmenis augsnē I Pasaules kara kaujas laukos Beļģijas rietumos pie Ipras.
ANO apgalvo, ka tā piešķir lielu nozīmi tam, lai nodrošinātu, ka rīcība vides jomā ir daļa no konfliktu novēršanas, miera uzturēšanas un miera veidošanas stratēģijām, jo nav iespējams ilgstošs miers, ja tiek iznīcināti dabas resursi, kas nodrošina iztikas līdzekļus un ekosistēmas.
Nākamo paaudžu glābšana no kara posta bija galvenais motīvs Apvienoto Nāciju organizācijas izveidei pagājušā gadsmita četrdesmitajos gados, organizācijas dibinātāji bija pārdzīvojuši divu pasaules karu postījumus. Kopš savas izveides ANO bieži ir aicināta novērst strīdu pāraugšanu karā, palīdzēt atjaunot mieru pēc bruņotu konfliktu izcelšanās un veicināt ilgstošu mieru sabiedrībās, kas izkļuvušas no kariem.
APKOPOJOT ZINĀŠANAS PAR IEPRIEKŠĒJIEM KARIEM, VAR SECINAT, KA KARŠ UKRAINĀ BŪTISKI IETEKMĒS GLOBĀLO VIDI
Melnās jūras biosfēras rezervāts Ukrainas dienvidu piekrastē ir migrējošo putnu patvērums. Vairāk nekā 120 000 putnu ziemu pavada tā krastos, un tā aizsargājamo ūdeņu un mitrāju vidū ligzdo pasaules sarkanajā grāmatā ierakstīti putni, dzīvo Melnās jūras aklais delfīns, retas puķes, neskaitāmi gliemji, desmitiem zivju sugu. Šobrīd globāli pieejamas informācijas par šo unikālo dabas objektu nav – rezervāta teritoriju ir okupējis Krievijas karaspēks. Militārās aktivitātes šajā teritorijā izraisīja ugunsgrēkus, kurus varēja redzēt no kosmosa, un jādomā biotops ir daudzviet iznīcināts. Krievijas karaspēks jau ir iegājis vai veicis militāras operācijas vairāk nekā trešdaļā Ukrainas aizsargājamo dabas teritoriju, to ekosistēmas un sugas ir kļuvušas neaizsargātas.
Pētījumi par iepriekšējiem bruņotajiem konfliktiem liecina, ka Krievijas izraisītā kara ekoloģiskā ietekme būs milzīga. Kari iznīcina biotopus, nogalina savvaļas dzīvniekus, rada piesārņojumu un pilnībā pārveido ekosistēmas; sekas ir jūtamas gadu desmitiem. No 1950. līdz 2000. gadam vairāk nekā 80 % no pasaules lielākajiem bruņotajiem konfliktiem notika bioloģiskās daudzveidības karstajos punktos – apdraudētās teritorijās, kas līdz tam bija bagātas ar unikālām sugām.
Plaša mēroga pētījumu par karadarbības ietekmi uz ekoloģiju ir salīdzinoši maz. 2018. gada pētījumā aprakstīts, ka bruņoti konflikti ir saistīti ar savvaļas dzīvnieku skaita samazināšanos Āfrikas aizsargājamās teritorijās. Pētnieki atklāja, ka miera laikā savvaļas dzīvnieku populācijas parasti bija stabilas, bet kara laikā ievērojami samazinājās, un – jo biežāki bija konflikti, jo straujāks bija samazinājums.
Ukrainā ir daudz ķīmisko rūpnīcu un noliktavu, naftas noliktavu, ogļraktuvju, gāzes vadu un citu rūpniecisko objektu, kas bojājumu gadījumā rada milzīgu piesārņojumu. Daudzas no tām jau ir cietušas. To var salīdzināt ar ķīmisko ieroču izmantošanu. Krievi, iespējams, nav ieveduši Ukrainā toksiskas vielas, bet viņi ir izlaiduši vidē indes, kas jau atradās Ukrainas teritorijā.
Aplēses par zaudējumiem infrastruktūrai, mājokļiem un nedzīvojamām ēkām Ukrainā pārsniedz 200 miljardus ASV dolāru, izpostītas ir ēkas, ceļi un dzelzceļi, lauksaimniecības zeme un ražošanas jaudas. Nepārtraukti notiek triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām, ķīmiskajām rūpnīcām, enerģētikas objektiem, rūpniecības noliktavām vai cauruļvadiem, tāpēc valsts gaiss, ūdens un augsne ir piesārņota ar toksiskām vielām; ugunsgrēki un ēku brukšana rada ilgtermiņa draudus veselībai. Vislielākos zaudējumus karš nodarījis enerģētikas infrastruktūrai – cietušas naftas uzglabāšanas cisternas, naftas pārstrādes rūpnīcas, urbšanas platformas, gāzes iekārtas un sadales cauruļvadi, raktuves.
Sprādzienos izdalījušos toksisko gāzu esamība konstatēta pat Turcijā un Balkānu valstīs. Ūdensapgādes infrastruktūras bojājumu rezultātā aptuveni 1,4 miljoniem cilvēku Ukrainā pašlaik nav pieejams drošs ūdens, bet vēl 4,6 miljoniem cilvēku tas ir pieejams tikai daļēji. Piemēram, apšaudes rezultātā tika nopietni bojāta Mikolajevas ūdensapgādes sistēma no Dņepras upes, kas uz trim nedēļām pārtrauca piekļuvi dzeramajam ūdenim, un visu šo laiku dzeramo ūdeni nācās transportēt no kaimiņu reģioniem.
Bīstamākais scenārijs ir krievu raķetes trāpījums bīstamajās, novecojušās, milzīgajās Ukrainas ķīmiskajās rūpnīcās, kas ražo minerālmēslus, amonjaku, pesticīdus, herbicīdus, plastmasu un citus ķīmiskus produktus no ogļūdeņražiem. Ukraina ir viena no lielākajām labības ražotājām pasaulē, bet minerālmēslus un pesticīdus ražo pati. Ukraina nav investējusi šo rūpnīcu drošībā, jo Ukrainai kopš 2014. gada bija pilnīgi citas prioritātes finansiāliem tēriņiem. Karadarbībā jau cietušas vairākas minerālmēslojuma un slāpekļskābes rūpnīcas, pesticīdu noliktavas. Tieši pesticīdu un minerālmēslu rūpnīcas Ukrainā var kļūt par Eiropas lielāko ekoloģisko katastrofu. Pesticīdi ir globāli lielākā inde. Pilnīgi pietiktu ar kādas rūpnīcas notekūdeņu sistēmas iznīcināšanu, lai Melnā jūra paliktu bez dzīvības uz ilgāku laiku, arī bez atpūtniekiem. Pesticīdu rūpnīcas katastrofas Ukrainā radītās indes sasniegtu arī Vidusjūru.
Pamatošu to vēsturiski. Absolūti lielākā pasaules avārija ir notikusi Indijā Bopalā 1984. gadā naktī no 2. uz 3. decembri. Gāzes sprādziens notika Union Carbide India Limited pesticīdu rūpnīcā, sprādziena rezultātā cilvēki tika pakļauti galvenokārt metilizocianāta ietekmei. Indijas valdība apstiprināja 3787 nāves gadījumus, vēl 8000 cilvēku nomira divu nedēļu laikā. Tika reģistrēti 558 125 cietušie, no kuriem 38 478 bija guvuši smagas traumas.
Bopalas rūpnīcai ir dvīņumāsas rūpnīca Ukrainā.
Kā vēl vienu bīstamību ekoloģijai jāmin tranšeju un nocietinājumu būvniecība, kas nodara kaitējumu florai un palielina augsnes eroziju, savukārt personāla atstātie atkritumi un militārie atkritumi piesārņo augsni un gruntsūdeņus. Līdz ar frontes līnijas pārvietošanos palielinās arī fizisku bojājumu līnija dzīvotnēm, īpaši tur, kur tās pakļautas spēcīgai apšaudei. Viens no piemēriem ir ekoloģiski jutīgie mitrāji gar Dņepras grīvu Hersonas dienvidos, kurus Krievija nostiprināja pēc atkāpšanās no Hersonas pilsētas. Krimā nozīmīgi piekrastes biotopi ir pārvērsti par militārajiem poligoniem. Līdztekus fiziskajiem traucējumiem arī trokšņa radītais traucējums ir ietekmējis putnu un zīdītāju sugas.
Apšaudītas un nodedzinātas lielas lopkopības fermas, ilgi nesavākti mājlopu līķi radījuši papildu risku sabiedrības veselībai.
Lai gan kaitējums videi ir acīmredzams, tā apmērus ir grūti izmērīt. Militāro darbību radītais piesārņojums maz tiek pētīts, aprēķināts un ziņots, jo monitoringa sistēmas ir iznīcinātas, bet vides zaudējumi turpina uzkrāties. Ukrainas informācijas panelis ar datiem par kara ietekmi uz vidi EcoZagroza reģistrējusi vairāk nekā 300 noziegumu pret vidi un vairāk nekā 1500 gadījumu, kad agresijas rezultātā videi nodarīts nozīmīgs kaitējums. Īpašas vienības vāc pierādījumus – fotogrāfijas, video un satelītattēlus, kā arī gaisa un augsnes paraugus laboratoriskiem testiem. Ar PVO atbalstu Ukrainā ir sākts darbs pie metodikas izstrādes, lai aprēķinātu videi nodarītā kaitējuma finansiālo vērtību.
6. NOVEMBRIS LIEK MUMS ATCERĒTIES KODOLKATASTROFAS DRAUDUS
Karš Ukrainā mūs satrauc ar iespējamo Krievijas neadekvāto rīcību un kodolieroču izmantošanu (nereti krievu karavīrs un virsnieks mums atgādina pērtiķi ar granātu). Bet vēl nopietnākas bažas ir par iespējamām kodolkatastrofām, ja krievu militāristi paši sāks saimniekot kodolspēkstacijās. Ukrainā ir 15 kodolreaktori četrās spēkstacijās; lielākā no tām jau ir bijusi intensīvu kauju vieta. Militāras darbības atomelektrostaciju tuvumā var novest pie plaša mēroga radioaktīvā piesārņojuma plašās teritorijās ne tikai Ukrainā, bet arī tālu aiz tās robežām. Kodolatkritumu uzglabāšanas vietu bojājumi jau ir nootikuši, un jau radījuši piesārņojumu.
Pasaules pētnieku rīcībā ir plaša informācija par radiācijas ilgtermiņa ietekmi uz dzīvniekiem un ekosistēmām, veicot pētījumus Ukrainas Černobiļas slēgtajā zonā, kas kopš katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā lielā mērā ir pamesta. Pētījumi šajā vietā atklāja radiācijas izraisītas dzīvnieku kroplības, ietekmi uz veselām populācijām. Tika novērots ievērojams bioloģiskās daudzveidības zudums radioaktīvākajās teritorijās.
Krievijas militārās aktivitātes Černobiļas slēgtajā zonā pasliktinājušas tur valdošos apstākļus. Ugunsgrēki ir atbrīvojuši radioaktīvās daļiņas, kas bija uzkrājušās vietējā florā, smagā kara tehnika caurbraucot un artilērijas lādiņi pacēla gaisā radioaktīvo putekļu mākoņus.
PASAULES MILITĀRIE KONFLIKTI UN TO IETEKME UZ DABU
Karš daudzus ekoloģiskos postījumus nodara arī netieši. Jebkura kara gadījumā pieaug malumedniecība, jo kari allaž izraisa lokālu pārtikas trūkumu, liekot civiliedzīvotājiem vairāk paļauties uz dabas resursiem, piemēram, savvaļas medījumiem.
Arī daži bruņotie spēki (tas ir raksturīgs bruņotajiem konfliktiem Āfrikā) mēdz medīt savvaļas dzīvniekuus, lai pabarotu savus karavīrus, vai arī ievāc vērtīgas dzīvnieku daļas, piemēram, ziloņu ilkņus un degunradžu ragus, lai finansētu savu darbību. Pēc tam, kad 1975. gadā Angolā sākās pilsoņu karš, valsts pārtrauca malumedniecības apkarošanu, tajā pašā laikā palielinājās automātisko ieroču pieejamība. Rezultātā Angolā daudzkārt samazinājās bifeļu, antilopju, zebru skaits. Kara medības Āfrikā allaž nesamērīgi ietekmējis lielo zīdītāju populācijas, no kuriem daudziem ir izšķiroša nozīme ekosistēmās.
Mozambikas pilsoņu kara laikā no 1977. līdz 1992. gadam, deviņu lielo zālēdāju – t.sk., ziloņu, zebru, nīlzirgu, žirafu, bifeļu populācija Gorongosas nacionālajā parkā samazinājās par 90 %. Sekas bija – ainavā izplatījās ļoti invazīvs krūms, pazuda plēsīgie dzīvnieki – lauvas un leopardi. Pasaules literatūrā atrodams arī jēdziens "militāram konfliktam līdzīga situācija", un ar šo jēdzienu tiek apzīmēts arī PSRS sabrukums 1991. gadā, kad ekonomiskā nestabilitāte un pārprasta visatļautība vismaz divkārt samazināja aļņu, briežu, mežacūku un brūno lāču populāciju Krievijā.
Šogad Ukrainā malumedības (ir viedoklis, ka ar malumedniecību nodarbojas Krievijas armijas virsniecība, izmantojjot militāros ieročus) novērotas Askānijas Novas rezervātā, ko pašlaik okupējuši Krievijas bruņotie spēki. Šobrīd tur klīst zālēdāju ganāmpulki, t.sk., apdraudētās saigas antilopes un Preževaļska zirgi. Ziemā un agrā pavasarī daudziem no rezervātā dzīvojošiem zvēriem ir nepieciešama cilvēku papildu barošana, un tās Krievijas okupācijas apstākļos nebūs. Vairums no Askānija Novas darbiniekiem ir kļuvuši par bēgļiem.
Lai gan karš var nodarīt lielu kaitējumu, atsevišķos gadījumos cilvēku konflikti var būt aizsargs dabai. Piemērs ir Korejas demilitarizētā zona – plāna zemes strēmele, kas kalpo kā buferzona starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Tā ir pilnībā slēgta cilvēkiem, to aizsargā apsardze, žogi un mīnas. Taču šī zona bez cilvēkiem ir patvērums retai florai un faunai, tostarp dzērvēm, Āzijas melnajiem lāčiem un Usūrijas tīģeriem.
Pasaulei ir arī labi piemēri atjaunošanai pēc konfliktiem. Iepriekšminētajā Mozambikas Gorongosas nacionālajā parkā kopš 2000. gada tiek īstenots intensīvs atjaunošanas projekts. Tas ietver pastiprinātu patrulēšanu pret malumedniecību, savvaļas dzīvnieku tūrisma nozares attīstību un centienus uzlabot vietējo kopienu ekonomisko un pārtikas nodrošinājumu. Gorongosa kļuvusi par pasaules vadošo ekoloģiskās noturības paraugu pēc postoša konflikta. Lielo zālēdāju populācijas atjaunojusies un atjaunojuusi kontroli pār invazīvām augu sugām. Ir atjaunota plēsēju –leopardu un hiēnsuņu populācija. Parka sabrukums un pašreizējā atjaunošana parādījusi, ka cilvēku un ekoloģijas labklājība ir savstarpēji saistītas.
Arī Ukrainas atjaunošana un zaļā pārveidošana būs Eiropas tuvāko gadu perspektīva, un ir prognozējams – saskarsies ar grūtībām. Būs spiediens uz ātru atjaunošanu, izmantojot esošās tehnoloģijas, jo īpaši gadījumos, kad tiks uzskatīts, ka videi draudzīgāku alternatīvu sākotnējās ieguldījumu izmaksas ir augstākas. Ukraina var saskarties arī ar grūtībām piesaistīt pietiekamus līdzekļus ekoloģiski ilgtspējīgai atjaunošanai, arī kvalificēta personāla trūkums Ukrainā ietekmēs institucionālo kapacitāti.
Diemžēl karš nenozīmē tikai šāviņus, uzbrukumus, varonību un reportāžas no kaujas lauka. Karš nozīmē arī pārdomātu stratēģiju vides sakopšanai pēc kara, un Ukrainas kara gadījumā tas attiecas uz visu Eiropu – arī mums. Ukrainas karš ir ne tikai humāna krīze ar milzīgiem cilvēku upuriem, bet arī globāla ekoloģiska problēma. Karš ir prasījis desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvību, miljoniem cilvēku ir pārvietoti, bet sabiedrības uzmanība jāpievērš arī kara nodarītajam kaitējumam videi un visai zemeslodes veselībai.
