Pēdējā laikā dzirdami vairāki stāsti, ka taisaulē devušies vairāki salīdzinoši jauni cilvēki – vecuma grupā līdz 50 gadiem. Sociālais medijs “X” “uzsprāga” – šie cilvēki mirstot no trombozēm, bet šīs trombozes radījis pārslimotais Covid–19 vai vakcīna pret to. Cik šis viedoklis pamatots, interviju lūdzu Veselības ministrijas galvenajam speciālistam sabiedrības veselībā Pēterim Apinim.
L.T. Redakcijā no visām pusēm skan jautājumi par to, kāpēc daudz cilvēku, jo īpaši vīriešu, mirst 40–50 gadu vecumā, daudzi no trombiem. Vai tas tā ir normāli, vai vienmēr tā bijis, vai tomēr tās ir Covid–19 sekas?
P.A. Nu man nav tādas statistikas par jaunu cilvēku masveida izmiršanu ar trombiem. Tā ir Latvijas realitāte, ka vīrieši mirst ievērojami agrāk nekā sievietes – vismaz puse pirms pensijas vecuma sasniegšanas, un būtiskie iemesli ir mazkustība, aptaukošanās, hiperholesterinēmija, smēķēšana, alkohola lietošana, neveselīgs uzturs un visam tam sekas – sirds un asinsvadu slimības, vēzis. Protams, Latvijas vēl vīrieši pamanās pārlieku bieži nosisties ar automašīnu, noslīkt vai izdarīt pašnāvību.
Vēl kāda problēma – Latvijā vairumā gadījumu pēc cilvēka nāves netiek veikta pataloganatomiska izmeklēšana, tādēļ stāsts par trombiem lielākoties ir pieņēmums, kaut arī pamatots.
Bet jautājums par jaunu vīriešu nāves saistība ar pārslimotu Covid–19 vai vakcināciju ir sarežģīts un daudzpusīgs jautājums. Mūsu rīcībā ir gana daudz pētījumu, galvenokārt no Āzijas valstīm, un tie liecina, ka pēckovidsindroms mēdz būt nāves iemesls.
Kas tas tāds pēckovidsindroms?
Tev ir iespējas labāk iztulkot “long Covid” sindroma nosaukumu. “Garais kovids” manuprāt nav pārlieku iederīgs. Vienkārši – pārslimotai Covid–19 vīrusinfekcijai ir arī ilgtermiņa ietekme. Dažiem cilvēkiem, kas pārslimojuši Covid–19, var attīstīties ilgtermiņa komplikācijas, kas ietekmē sirdi, asinsvadus, nieres, plaušas un nervu sistēmu. Pēkšņu nāvi pacientiem pēc atveseļošanās no Covid–19, varētu izraisīt tādas komplikācijas kā miokardīts vai asinsvadu tromboze. Ir diezgan daudz pierādījumu, ka Covid–19 infekcija var izraisīt sirds iekaisumu (miokardītu) vai sirds muskuļa bojājumu (kardiomiopātiju), kas abi var kļūt par pēkšņas sirds nāves iemeslu.
Bet kā ar tiem asins recekļiem?
Vīrusu infekcijām, ne tikai Covid–19, bet arī gripai piemīt tendence ietekmēt recēšanas faktorus. Zināms, ka Covid–19 palielina šādu asins recekļu veidošanās risku, un tie var izraisīt plaušu emboliju vai sirds infarktu. Interesanti, ka daudz publikāciju šobrīd saista pēckovidsindromu tieši ar plaušu emboliju. Un vēl – ir gana daudz interesantu publikāciju par kombināciju – 2. tipa diabēts kombinācijā ar vīrusu infekcijām kā iemesls recēšanas traucējumiem.
Vai šāda jaunu vīriešu pēkšņa nāve var būt vakcinācijas komplikācijas?
Teorētiski jā, jo medicīnā teorētiski var notikt jebkas. Par nāvi kā vakcinācijas komplikāciju mēs varam runāt dažas dienas pēc vakcinācijas nevis šodien – divus gadus pēc pēdējās būsterdevas.
Literatūrā ir ziņojumi par miokardīta gadījumiem pēc mRNS vakcīnu saņemšanas jauniem vīriešiem. Šie miokardīta gadījumi pēc vakcinācijas ir ļoti reti, taču tie var būt nopietni un prasa medicīnisku uzmanību. Lielākajā daļā gadījumu miokardīts pēc vakcinācijas ir viegls un ārstējams. Jauniem vīriešiem, īpaši tiem, kuriem ir bijuši miokardīta simptomi vai citi veselības traucējumi pēc Covid–19 pārslimošanas vai vakcinācijas, būtu regulāri jāpārbauda sirds veselība un par savu veselību jārūpējas.
Visas Covid–19 vakcīnas ir rūpīgi pārbaudītas un turpina būt uzraudzītas, lai identificētu un novērstu jebkādus nopietnus veselības riskus. Vakcinācijas priekšrocības ievērojami pārsniedz potenciālos riskus.
Un tomēr – atgriezīsimies pie jaunu vīriešu nāves dēļ Covid–19? Cik lielā mērā tā pandēmijas laikā bija vīrusa izraisīta, bet cik lielā mērā to noteica mazkustība, liekais svars, augsti holesterīna skaitļi, diabēts un citas hroniskas slimības?
Pandēmijas laikā, kad mūsu imūnsistēma bija pilnīgi akla pret Covid–19 vīrusu, tieša vīrusa ietekme bija bīstama arī relatīvi jauniem un veseliem cilvēkiem, izraisīja smagu akūtu elpošanas sindromu (ARDS), sistēmisku iekaisumu, citokīnu vētru un multiorgānu bojājumus, un tas varēja beigties letāli. Šobrīd gandrīz visiem planētas iedzīvotājiem kaut kāda imunitāte pret Covid–19 jau ir izveidojusies – vai nu pārslimojot, asimptomātiski pārslimojot vai no vakcīnas. Tādēļ galvenie riska faktori nomirt, saslimstot ar Covid–19, ir paša slimības. Manuprāt, liekais svars un aptaukošanās (kas nozīmē hronisku iekaisumu organismā) ir nozīmīgākie riska faktori Covid–19 komplikācijām. Augsts holesterīna līmenis var veicināt aterosklerozi un citus sirds un asinsvadu slimību veidus, kas var palielināt nopietnu Covid–19 komplikāciju risku. Cilvēki ar diabētu ir paaugstināta riska grupā, jo diabēts var ietekmēt imūnsistēmas darbību, padarot to mazāk efektīvu cīņā pret infekcijām. Kā jau minēju – diabēts ir arī saistīts ar palielinātu trombozes risku, kas ir būtisks Covid-19 komplikāciju aspekts. Lielākā daļa Covid–19 nāves gadījumu, tostarp arī jaunākiem cilvēkiem, notiek tiem, kam ir bijusi viena vai vairākas hroniskas slimības vai riska faktori. Cilvēkiem ar aptaukošanos, diabētu un sirds slimībām ir ievērojami augstāks risks nomirt no Covid–19 nekā tiem, kuriem šādu slimību nav.
“X” ir apgalvojums, ka miruši sportiski vīrieši. Kā tas iet kopā ar taviem apgalvojumiem, ka sports un kustība ir galvenie profilakses stūrakmeņi – tā vismaz tu deklarēji katru dienu, kad Latvijas valdība Covid–19 laikā sludināja mājsēdi un aizliedza bērniem trenēties?
Ar sportu piecdesmit gadus veciem vīriešiem Latvijā nebūt nav tik labi, ja nu mūsu statistika liecina, ka vairāk nekā 60% no viņiem ir liekais svars, hipertonija un hiperholesterinēmija. Vairumā gadījumu šie vīrieši sporto sporādiski, reizi nedēļā, nemēdz iesildīties, viņu fiziskās aktivitātes nav fizioloģiskas. Man daži draugi, relatīvi resni vīri, apgalvo, ka viņi sportojot medībās. Es domāju, ka galvenais treniņš viņiem ir glāzes celšana. Fiziskā aktivitāte, kas nodrošina labu veselību un dzīvildzi pār 80 gadiem, nozīmē aktīvas kustības (tā, ka sviedri līst) katru dienu vismaz 30 minūtes, bet šajās trīsdesmit minūtēs neietilpst iesildīšanās, staipīšanās un atsildīšanās. Tātad – sportam katru dienu jāvelta vismaz viena stunda.
Vai tu pats ievēro šo ieteikumu?
Jā.
Mūsu “X” lasītāji apgalvo, ka dakteri ir uzcēluši namus un noseguši savus kredītus Covid–19 laikā.
Cik var noprast no dažāda veida publikācijām, vienīgais zināmais cilvēks, kas uzbūvēja dižu namu Ogrē, bija toreizējais Veselības ministrs Daniels Pavļuts. Piebildīšu, ka viņa birojā nestrādāja neviens ārsts, viņa un viņa biroja lēmumi bija stulbi un reāli kaitēja cilvēku veselībai, Latvijā bija pārlieku augsta mirstība, salīdzinot ar citām valstīm, un pārlieku liela negatīva ietekme uz ekonomiku, kā arī sabiedrības veselību nākotnē. Milzu algas saņēma Vakcinācijas biroja darbinieki Evas Juhņēvičas vadībā. Arī šajā birojā nestrādāja neviens ārsts. Tādēļ tika pieņemti tādi lēmumi kā vakcinēt krāmu tirgos un kapu svētkos nevis ģimenes ārstu kabinetos. Par to – kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča izpļekarēja naudu – būtu nepieciešams vesels pētījums, bet rezultāts bija cilvēku neuzticība vakcinācijai.
Tādēļ es atkārtošu to, ko jau vairākkārt esmu teicis – lai samazinātu nāves risku, ir svarīgi kustēties un sportot, veselīgi ēst, ārstēt un kontrolēt hroniskās slimības, kā arī ievērot Covid–19 profilakses pasākumus, tostarp vakcinēšanos, ja nu gadījumā mūs sasniegs vēl kāds šī vīrusa celms.
