Latvijā ar cukura diabētu slimo ap 100 000 cilvēku, lielākā daļa - ar II tipa diabētu. Ja slimība ilgstoši netiek diagnosticēta vai netiek kvalitatīvi ārstēta, var attīstīties diabēta komplikācijas, skarot acis, nieres un citus orgānus. Viena no biežākajām ir diabētiskā neiropātija, kurai progresējot rodas apakšējo ekstremitāšu bojājums -diabēta pēda.
Cieš nervi un asinsvadi
Daļai cilvēku cukura diabēts var izraisīt diabētisku perifēro neiropātiju — nervu bojājumus, tie parasti rodas, ja ilgu laiku ir nekontrolēti augsts cukura līmenis asinīs. “Diabētiskā nervu bojājuma simptomi ir tirpšanas vai durstīšanas sajūta, nejutīgums, kāju un roku salšana, durošas, šaujošas, dedzinošas sāpes kājās un pēdās. Turklāt šie simptomi var pastiprināties naktīs. Nereti augsts cukura līmenis asinīs izraisa arī artēriju sašaurināšanos un samazinātu asinspiegādi audiem, īpaši kājām un pēdām,” norāda neiroloģe Dace Bērziņa. Slimībai progresējot, samazinās spēja just sāpes, karstumu un aukstumu, attīstās nespēks kājās, pacientiem var rasties sajūta, ka nejūt savas pēdas. Tas ir ļoti bīstami, jo katra neliela trauma, piemēram, noberzums, savainojums, tulzna, kuras iemesls bijis kurpē vai zeķē iekļuvis akmentiņš vai neērti apavi un kura netiek laikus pamanīta un ārstēta, var kļūt par iemeslu nopietnam, slikti dzīstošam pēdu ādas bojājumam — čūlai.
Paralēli noritošās perifēro asinsvadu slimības dēļ ievērojami samazinās asinsrites kāju lejasdaļā un pēdās. Vāja asinscirkulācija samazina skābekļa un barības vielu piegādi ādai un citiem audiem, tāpēc brūces slikti dzīst.
Vāja asinsrite var izraisīt pēdu pietūkumu un ādas sausumu, kavējot dzīšanas procesus un radot inficēšanās risku.
Diabēta pēdu raksturo trīs veselība problēmas: neiropātija, vāja asinsapgāde jeb išēmija un infekcija, un tai ir vairākas stadijas. Viss sākas ar virspusēju ādas bojājumu, kad skarts tikai neliels zemādas slānis, pakāpeniski bojājums kļūst arvien dziļāks, tajā iekļūst infekcija, kurai progresējot sākas audu atmiršana — gangrēna. Šādā gadījumā vienīgā ārstēšanas metode var būt kājas amputācija.
Kā pasargāt pēdas
Diabētiskās neiropātijas profilaksei ļoti svarīgi agrīni atklāt diabētu un sākt tā ārstēšanu, panākot labu un stabilu cukura diabēta kompensāciju, tas ir, tādu glikozes līmeni asinīs, kas atbilst ārsta izvirzītajam mērķim. Kā liecina pētījumi, tā iespējams pat par 40% samazināt neiropātijas attīstības risku.
Pirmais solis ir diabēta medicīniskā apmācība, ko veic 17 speciālos kabinetos visā Latvijā. Šādas zināšanas nepieciešamas efektīvai cukura diabēta pašaprūpei ikdienā, lai novērstu slimības komplikācijas. Šo valsts apmaksāto pakalpojumu var saņemt ar ģimenes ārsta vai endokrinologa nosūtījumu.
Visiem cukura diabēta pacientiem reizi gadā jāveic profilaktiska pārbaude pie speciālista — podologa, jo reizēm neiropātija, perifērisko asinsvadu slimība vai pat čūla var noritēt bez simptomiem. Diabēta pēdas aprūpes kabineta apmeklējumu, kurā pēdu aprūpi nodrošina podologs, pacientiem ar cukura diabētu apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Nosūtījumu uz šo kabinetu pēc pacienta pēdu veselības stāvokļa izvērtēšanas izsniedz ģimenes ārsts vai speciālists. Par saņemto pakalpojumu pacienta līdzmaksājums nav jāveic. Rīgā darbojas ap 20 šādu kabinetu, Vidzemē 8, Kurzemē 7, Zemgalē 6, bet Latgalē 4 kabineti.
Starptautiskās vadlīnijas paredz, ka pacientus ar diabēta pēdu slimnīcā ārstē komanda, kurā ietilpst endokrinologs, traumatologs-ortopēds, ķirurgs, kurš specializējies strutainajā ķirurģijā, asinsvadu ķirurgs, infektologs, brūču aprūpes māsa, podologs.
“Diemžēl Latvijā visi šie speciālisti visbiežāk vienā stacionārā nav atrodami. Taču šādas multidisciplināras komandas izveide diabēta pēdas sindroma ārstēšanai gan stacionārā, gan ambulatori varētu novērst kāju un pirkstu amputāciju,” atzīst Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja Una Gailiša un piebilst, ka arī cukura diabēta kontroles līmenis mūsu valstī patlaban nav pietiekams aptuveni ceturtdaļai II tipa diabēta pacientu. Tas pastiprina diabēta izraisīto komplikāciju smagumu, kā arī tuvina darbspēju zudumam un invaliditātei.
PADOMI
Diabēta pēdu aprūpe
■ Katru dienu apskati pēdas labā apgaismojumā.
■ Regulāri mazgā pēdas ar siltu ūdeni.
■ Pirms zeķu un apavu uzaušanas pārbaudi, vai tajos nav kaut kas iebiris.
■ Nestaigā basām kājām, nevalkā apavus bez zeķēm.
■ Zeķu izvēlē svarīgi, lai tās būtu no dabīga materiāla, bez gumijas, vīlēm, ne pārāk ciešas. Vislabāk izvēlēties tieši cukura diabēta pacientiem paredzētās.
■ Apaviem jābūt ērtiem, ar platu purngalu, izņemamām zolītēm un stingrām papēžu kapēm.
■ Vispareizāk pēc tehniskā ortopēda konsultācijas iegādāties ortopēdiskos apavus, izmantot ortopēdiskās zolītes, kuras mazina spiedienu uz pēdas pārslogotajām vietām, kur var attīstīties čūlas.
■ Lai iegādātos rūpnieciski izgatavotus ortopēdiskos apavus, izmantojot valsts finansējumu, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, endokrinologa vai cita speciālista pēc atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
■ Plaisu, pēdu ādas sabiezējumu un ieaugušu nagu ārstēšanu uztici podologam.
■ Kopā ar ārstu un podologu izstrādā plānu noberzuma, brūces ārstēšanai, ja tāda tomēr rastos, piemēram, kādus dezinfekcijas līdzekļus, plāksterus, pārsējus labāk izmantot.
STARP CITU
Statistika liecina, ka diabētiskā perifērā neiropātija attīstās vidēji 50% cukura diabēta pacientu.
Statistika
■ Diabēta reģistra dati liecina, ka, piemēram, 2022. gadā kāju amputācija veikta 68 pacientiem, no tiem 50 tā amputēta virs, bet 18 zem ceļa locītavas.
■ Ja pacientam ir cukura diabēts bez komplikācijām, pēdu čūlas rašanās risks ir 16%, bet amputācijas - 4%. Ja pievienojusies diabētiskā neiropāti-ja, attiecīgi 28% un 26%. Bet, ja izveidojusies pēdas čūla, jaunu čūlu rašanās risks pieaug līdz 80%, amputācijas - līdz 26%.
