img

Pārdomas, skatoties policijas videomateriālu kā Latgales lauku sētā ražots metamfetamīns

Avots: https://puaro.lv/interesanti/peteris-apinis-pardomas-skatoties-policijas-videomaterialu-ka-latgales-lauku-seta-razots-metamfetamins/

Salīdzinoši nesen kādā Rīgas dzīvoklī no rīta nepamodās divi jauni latviešu vīrieši, strādīgi puiši, itin turīgi. Vakarā draugu kompānijā bija lietojuši (it kā) metamfetamīnu un alkoholu, gan vienu, gan otru – daudz. Tiesu medicīnas ekspertīzes kolēģi gan teica, ka viņiem vieglāk būtu bijis pateikt, kuras sintētiskās narkotikas šo mirušo cilvēku asinīs nebija, nevis – kuras bija. Tabletes, kuras puiši bija iegādājušies, bija kokteilis no daudzām sintētiskām narkotikām.

Baltijas valstīs jau ir apturētas vairākas mājas (garāžas) laboratorijas, kas nodarbojušās ar  sintētisku opioīdu ražošanu. Baltijā narkotiku izraisītu nāves gadījumu priekšgalā kombinācijas ar fentanila atvasinājumu karfentanilu un ļoti spēcīgo benzimidazola opioīdu grupu. Sintētiskie opioīdi ir ļoti spēcīgi, šīs narkotikas šobrīd ir nozīmīgākā pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu daļa.

Vai metamfetamīna tabletes ar stipriem opioīdu, citu narkotiku un psihotropo vielu piemaisījumiem nāca no tikko atrastās laboratorijas Latgales lauku sētā? Tas vienkārši ir pieņēmums, bet Eiropā plaši izplatās nelegālo ķīmiķu prakse, kas ražo ļoti atšķirīgas ķīmiskas vielas. Plaši pazīstamo augu valsts narkotisko un psihotropo vielu tirgu Eiropā izspiež mājķīmiķu (garāžas ķīmiķu) ražotas tabletes, šķidrumi un elektroniskās cigaretes. Caur elektroniskām cigaretēm un karsējamo tabaku jaunieši saņem pirmās narkotiku devas, bet šīs narkotikas ļoti, ļoti ātri rada atkarību. Līdz jaunietim narkotiskās vielas nogādā Telegram.

Pasaulē šobrīd zināmi desmiti tūkstoši ķīmisko vielu, kas izraisa īslaicīgu labklājības sajūtu un atkarību, bet kaktu ķīmiķi šīs vielas iemanās neticami ātri sintezēt. Ar narkotiku tabletēm jauni cilvēki sēžas pie stūres, iet uz darbu, atpūšas vakarā klubā. Tādi disociatīvie halucinogēni kā sarkanās mušmires vai psihotropie krupji lietotājus noved Austrumu slimnīcas (bērnus – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas) Toksikoloģijas centrā, bet jaunās sintētiskās narkotiskās vielas – Psihiatrijas slimnīcā vai morgā. 

Globālā narkotizācija un Eiropas vieta pasaules narkotiku tirgū

Narkotiku lietošana un ļaunprātīga izmantošana gadu no gada kļūst nopietnāka globāla problēma, lai gan narkomānijas apmērs ir ļoti atšķirīgs atkarībā no kultūras, pieejamības un tiesību aktiem. Malaizijā un Indonēzijā narkotiku ražotājam vai kurjeram bez žēlastības tiek piespriests nāves sods, un narkomānijas apjoms ir daudzkārt mazāks. Ja salīdzina narkotiku pārdozēšanas nāvju skaitu pasaulē ar dažiem desmitiem nāves sodu narkobaroniem, tad, iespējams, šis nāvessods ir attaisnojams. 

Saskaņā ar aplēsēm 2021. gadā nelegālo narkotiku lietotāju skaits pasaulē bija aptuveni 296 miljoni. No šiem lietotājiem 39,5 miljonus varēja uzskatīt par problemātiskiem narkotiku lietotājiem, kurus var politkorekti klasificēt kā personas ar narkotiku lietošanas traucējumiem, bet  sarunvalodā kā narkomānus. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, bet proporcionāli narkotiku lietotāju skaits pieaug ātrāk, mums ir pamats uzskatīt, ka uz zemeslodes šobrīd dzīvo aptuveni 42 vai 43 miljoni narkomānu. 

Visbiežāk lietotā nelegālā narkotika pasaulē ir marihuāna, tai seko opioīdi un opiāti. Pēdējo gadu laikā sintētisko opioīdu lietotāju skaits pasaulē pieaudzis vairāk nekā jebkurā citā narkotiku kategorijā.

Publiski pieejama informācija, ko sniedz Eiropas narkotiku un narkomānijas monitorēšanas un uzraudzības centrs (EMCDDA) liecina par satraucošām izmaiņām atkarību vielu jomā. Latvijā narkomāniju uzrauga Reitox fokālais punkts Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Mūsu rīcībā ir EMCDDA 2023. gada Eiropas ziņojums par narkotikām, kurā dati apkopoti par 2022. gadu, bet sarunās ar centra ekspertiem kļūst skaidrs, ka lavīna veļas tālāk, un 2023. –24. gadā jaunās psihoaktīvās vielas Eiropā ienāk arvien plašāk. 

Jauno psihoaktīvo vielu tirgu Eiropā raksturo tas, ka šajā jomā ir parādījies liels skaits vielu un ka katru gadu joprojām tiek atklāti jauni atkarību izraisoši psihogēni savienojumi – galvenokārt, sintētiskie kanabinoīdi, heksahidrokanabinols, sintētiskie katinoni, jauni sintētiskie opioīdi, benzimidazola opioīdi. 

Viss Eiropas ziņojums ir lielas bažas par Eiropas iedzīvotāju veselību saistībā ar ļoti spēcīgām sintētiskām vielām, nepārtrauktu tirgus pielāgošanos un pieaugošu konfiskāciju skaitu. Kā jaunas psihoaktīvās vielas mēs definējam tās, ko nekontrolē starptautiskie nolīgumi par narkotiku kontroli. EMCDDA 2022. gada beigās uzraudzīja 930 jaunas psihoaktīvās vielas, bet par 41 no tām Eiropā pirmo reizi tika ziņots 2022. gadā.

2021. gadā Eiropas savienībā tika konfiscētas 8,5 tonnas jauno psihoaktīvo vielu, par 2023. gadu mums datu nav, bet pieņēmuma formā zināms, ka šis apjoms jau pārsniedz 10 tonnas. Narkotiku ražotāji steidz radīt jaunas vielas, lai izvairītos no likumīgas kontroles. Jauno savienojumu radītie riski veselībai parasti nav zināmi, tādējādi pakļaujot lietotājus smagu vai pat letālu saindēšanos riskam, kā arī citām veselības problēmām. Ķīna un Indija ir galvenās šo vielu vai to ražošanai nepieciešamo prekursoru izcelsmes valstis. Tiesa, 2021. gadā Ķīnā tika ieviests sintētisko kanabinoīdu aizliegums visā klasē, pat tad, ja tas ir jauns – iepriekš  nezināms ķīmisks produkts.

2022. gadā Eiropas brīdināšanas sistēmā tika iekļauti 24 jauni kanabinoīdi (sintētiski alkaloīdi, kas līdzīgi kaņepēs sastopamām vielām), kas veidoja vairāk nekā pusi no jaunajām vielām. Te man jāpiebilst, ka Eiropas uzraudzības sistēma monitorē jau 245 sintētiskus kanabinoīdus. 

Marihuānas patērētāji tiek pakļauti riskam saskarties ar sintētiskajiem kanabinoīdiem. Falsificētā marihuāna pēc izskata ir līdzīga dabīgajām kaņepēm, taču sintētiskie kanabinoīdi ir daudz spēcīgas vielas ar lielāku saindēšanās risku. Kopš 2021. gada Eiropas nelegālajā tirgū arvien vairāk parādās marihuānas pārtikas produkti, bieži vien saldumu veidā, ar kaņepju ekstraktu, tie nereti satur arī sintētiskos kanabinoīdus.

Sintētiskie katinoni un jaunie sintētiskie opioīdi ir plaši ienākuši Eiropas narkotiku tirgos. Tos pārdod kā stimulantu aizstājējus. Neesmu vēl guvis nekādas ziņas par Latgalē sintezētajiem amfetamīniem, bet ir pamatotas aizdomas (informācija), ka tie papildināti ar sintētiskajiem katinoniem. Mans mērķis nav analizēt atsevišķu katinonu iedarbību un sintezēšanu pagrīdes laboratorijās, taču ir pamatotas aizdomas, ka šī sintēze notiek Baltijas valstīs (eksportam), bet šie jaunie produkti Latvijas klubos un bāros tiek tirgoti kā jaunās ekstazī tabletes.

Kopš 2009. gada Eiropas narkotiku tirgū kopumā ir konstatēti 74 jauni opioīdi. 2022. gadā lielākā daļa no Eiropas sintētisko opioīdu konfiskācijām notika Ziemeļeiropā – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā tika veikts 97 % konfiskāciju. Latvijā līdz šim mierinājām sevi ar ziņu, ka narkotikas neražo, kanabisu audzē reti un galvenokārt pašu lietošanai. 

2023. gadā Latvijā tika atklātas trīs nelegālās ražotnes – fentanila, metadona un amfetamīna laboratorijas garāžās vai autoservisā. Ārstu vidū satraukumu visvairāk radīja fentanila ražotne, kura nodarbojās ar  dažādu ķīmisku fentanilam līdzīgu ķīmisku vielu izstrādi.

Baltijā narkotiku izraisīto nāves gadījumu priekšgalā  ir fentanila atvasinājuma karfentanila un ļoti spēcīgā benzimidazola opioīdu grupa.   

Nedaudz par narkotiku monitorēšanu un uzraudzību Latvijā

Latvijā gandrīz 90% narkotisko vielu saindēšanās un nāves gadījumu attiecas uz jauniešiem vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Katrs gadījums, kad policijai izdodas atklāt narkotisko vai psihotropo vielu ražotni, glābj desmitiem jauniešu dzīvību. 

Lai varētu izdarīt secinājumus par narkomānijas izplatību Latvijā tiek monitorēti pieci epidemioloģiskie indikatori. Parasti (presē un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā) mēs diskutējam tikai par narkotiku lietošanu vispārējā populācijā, laiku pa laikam izdalot arī  13-16 gadus vecus bērnus un specifiskas grupas un vietas, piemēram, to iedzīvotāju populāciju, kas par dzīves vietu ar tiesas svētību izvēlējušies labi apsargātas telpas ar dzeloņdrāšu žogu visapkārt. Pēc netiešām ziņām Latvijas cietumos narkomānija ir plaši izplatīta.

SPKC uzmanības centrā biežāk nonāk problemātiskie narkotiku lietotāji, ārstēšanās pieprasījumi, ar narkotiku  lietošanu saistītie nāves gadījumi un ar narkotiku lietošanu saistītā saslimstība ar HIV/AIDS un C hepatītu. 

Policiju un žurnālistus vairāk interesē tādi indikatori kā noziegumi, kas veikti dēļ  nepieciešamības iegūt jaunas narkotikas, izņemtie narkotiku daudzumi no laboratorijām un tirgotājiem, narkotiku ķīmiskais sastāvs. 

Pāri speciālistu plecam ielūkojoties Latvijas datu bāzēs, iegūstam atziņu, ka dzīves laika narkotikas pamēģinājis katrs sestais Latvijas iedzīvotājs, proti, 16.8% no visiem 15–64 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem, bet 2.7% no šīs vecumgrupas iedzīvotājiem uzskatāmi par pašreizējiem narkotiku lietotājiem. Ar lielu pārsvaru plašāk lietotā narkotika ir marihuāna. 

Bīstamāki skaitļi atrodami ziņās par skolēnu paradumiem (dati ir par 15–16 gadus veciem bērniem) – 5% atzīst, ka mēģinājuši ekstazī tabletes, 4.9% – LSD un citus halucinogēnus, 1.8% lietojuši amfetamīnu un kokaīnu. Pieredze  liecina, ka liela daļa bērnu neatzīstas narkotiku lietošanā, tādēļ vienmēr ar lielu  pārliecību var teikt – narkomānijas izplatība bērnu vidū ir plašāka. 

Cik Latvijā ir narkomānu jeb, ja nu vēlaties no manis ķādu politkorektu vārdu –  personu ar narkotiku lietošanas traucējumiem? Pēc manā rīcībā esošiem skaitļiem tādu ir gandrīz 13.5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 1.1% no visiem 15–64 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem. Un te Latvijas bēda – vairāk nekā  7 tūkstoši no šiem uzskaitītajiem ir problemātiski opioīdu lietotāji, bet gandrīz 8 tūkstoši no iepriekš minētajiem ir tie, kas narkotikas injicē. 

Interesanti skaitļi parādās, kad analizē (detektē) narkomānu izlietoto spriču saturu. Latvijā visbiežāk detektētā viela ir amfetamīns, parasti sajaukts ar kofeīnu un metamfetamīnu. Otra biežāk atrastā aktīvā farmaceitiskā viela ir metadons, bieži sajaukts ar karfentanilu un difenilhidramīnu. 

Kā jau manā rakstā noprotams, lielākais satraukums mums ir par sintētiskajiem opioīdiem, ko rakotiku lietotāji sauc par šoru, bet ārstu vidū – visbiežāk par nitazēniem. Šie opioīdi atrasti turpat vai 40% visu detektēto špriču, parasti dažādās kombinācijās kopā ar veterinārmedicīnā izmantojamo ksilazīnu. Jāpiebilst, ka lielākajā daļa šļirču – > 85% – tika detektētas trīs vai četras identificētas vielas. Patiesībā, vērtējot jaunās tendences  narkomānijā sintētiskas narkotikas ir Baltijas reģiona problēma, bet vislielākā apjomā fentanils un tā derivāti konstatēts šļircēs Viļņā, savukārt nitazēnu grupas opioīdi – Rīgā.

Jautājums, ko man uzdod visbiežāk – cik tad Latvijā cilvēku mirst no narkotiku lietošanas gadā?

Teikšu – narkotiku pārdozēšanas dēļ mirst aptuveni 100 gadā, pie kam 9 no 10 ir vīrieši.

Kāpēc es nelietoju absolūtus skaitļus? Lieta tāda, ka 2022. gadā VTMEC sāka izmantot iekārtas, kas uzlabo iespējas dažādu ķīmisko vielu noteikšanai bioloģiskajos materiālos. Narkotikas līdz ar to tagad biežāk tiek atklātas tādu līķu sekcijās, kur agrāk vienkāršoti tika uzrakstīts cits nāves cēlonis. Piemēram, narkotiskās vielas avārijās mirušo vai noslīkušo cilvēku bioloģiskajos šķidrumos. Izskatot šādus nāves gadījumus, šķiet, ka narkotikas Latvijā vainojamas gadā pie 140 vai 150 cilvēku nāves. Pērn vairumā gadījumu pārdozēšanas nāves bija saistītas ar kombinācijām, bet opioīdi šajās kombinācijās ieņēma vadošo vietu.

Šobrīd  līderpozīcijās sintētisko opioīdu lietošanā un pārdozēšanā ir ASV, dati par pārdozēšanas izraisītajiem nāves gadījumiem ir atšķirīgi (atšķirīga ir arī pētījumu metodika), taču uz populāciju tas ir vismaz pieckārt (ja ne desmitkārt) vairāk nekā Eiropā. Diemžēl gandrīz visās dzīves jomās ASV sliktais piemērs agri vai vēlu sasniedz arī mūs, un sintētisko opioīdu lietošanas pieaugums ar lielu iespēju sagaida arī Latviju. ASV pētījumi liecina, ka sintētisko opioīdu lietošana kombinējas ar citām atkarībām, visvairāk – azartspēlēm. 

Daži secinājumi, ko  vajadzētu izlasīt politiķiem, policistiem un žurnālistiem

Nedrīkst pilnībā uzticēties aptauju datiem – cilvēki nepatiesi uzrāda savus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumus. Tas, kas mums pēc iedzīvotāju pētījumu datiem ir pilnīgi skaidrs –, narkotisko vielu popularitātes pieaugums jaunu cilvēku vidū, par pirmajiem ieejas vārtiem uzskatot elektronisko cigarešu plašu lietošanu ar dažādu atkarību izraisošu vielu piejaukumu šo cigarešu šķidrumiem. Elektroniskās cigaretes, cigaretes un karsējamā tabaka ir vārti uz narkomāniju un lielajām atkarībām. Pēdējos gados Latvijā pieaugusi kanabisa lietošana. 

Daudz drošākus rezultātus varam iegūt no notekūdeņu analīzes. 2022. gada Rīgas notekūdeņu analīze uzrāda stabilu pieaugumu attiecībā uz kokaīnu un amfetamīnu, kā arī jauno sintētisko opioīdu (nitazēnu) lietošanas pieaugumu (īpaši problemātisko narkotiku lietotāju vidū ar pārdozēšanas risku). Heroīna lietošanas popularitāte Latvijas narkomānu vidū ir zema, jo Latvijas narkomāni to aizstāj ar jaunajiem sintētiskajiem opioīdiem vai vairāku vielu lietošanu vienlaicīgi.

Lielākā bīstamība narkotiku izplatībā jauniešu vidu ir Telegram grupas. Iekšējā tirgū narkotiku tirdzniecība gandrīz pilnībā pārgājusi uz šīm Telegram grupām, kuras ir viegli pieejamas, pārdevēji savus nodomus neslēpj, tālāka tirdzniecība notiek ar personisku ziņojumu palīdzību. Tiek lietoti QR kodi piekļuvei narkotikām. 

Skatoties sižetu ar policijas veikto metamfetamīna ražotnes atklāšanu un ražotāju apcietināšanu, galvenais secinājums – iespējami ātri jāatrod sintētisko opioīdu ražotne, kas šobrīd ar savu produkciju pārpilda klubus, bārus un Telegram tirgotavas. Tas, ka galvenais metamfetamīna ražotājs Latgalē – kāds ārvalstu pilsonis, nozuda pirms ražotnes atklāšanas, liek domāt par informācijas noplūdēm no policijas. 

Par veselu jauniešu sirdsdarbības apstāšanos, kas saistīta ar narkotiku pārdozēšanu

Kad svētdienas vakarā raksts jau bija nosūtīts portālam, pienāca e-pasts ar vairākām izsaukuma zīmēm. Profesors, kardiologs Oskars Kalējs vēstīja, ka JAHA (Journal of the American Heart Association) 2. februārī esot publicējis plašu pētījumu, kura rezuultātus un atklasmes būtu vērts pieminēt. Tā kā profesors pie publikācijas bija pielicis tik daudzus izcēlumus, nolēmu viņa meklējumu pūles attaisnot un savam rakstam pievienot nelielu papildinājuumu. 

Rakstā uzsvērts, ka ar narkotiku pārdozēšanu saistīti sirdsdarbības apstāšanās gadījumi vidēji notiek aptuveni 39 gadu vecumā, salīdzinot ar 64 gadu vecumu, kad pēkšņi sirds apstājas citu iemeslu dēļ. Sirdsdarbības apstāšanās notiek, kad elektrisko vadīšanas traucējumu dēļ sirds pārstāj pukstēt. Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas datiem sirdsdarbības apstāšanās, ko izraisījusi sintētisko opioīdu pārdozēšana, ir ļoti nozīmīgs nāves cēlonis pieaugušajiem, vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Pētnieki analizējuši vairāk nekā 360 000 sirdsdarbības apstāšanās gadījumu no 2017. līdz 2021. gadam. No tiem 8 % izraisīja narkotiku pārdozēšana.

Cilvēkiem, kuri cieta no narkotiku izraisītiem sirdsdarbības apstāšanās gadījumiem, bija mazāk citu hronisku slimību, kas apdraudētu viņu veselību.

Un tomēr šajā rakstā bija kāda negaidīta pozitīva atziņa – sirdsdarbības apstāšanās, ko izraisījusi narkotiku pārdozēšana, ir vieglāk glābjama ar kardiopulmonālās reanimācijas pasākumiem, un to iznākums ir labāks.

Izrādījās, ka ar narkotikām saistītu sirdsdarbības apstāšanos gadījumos bija ievērojami augstāks izdzīvošanas rādītājs un labāki smadzeņu darbības rezultāti pēc klīniskās nāves. Aptuveni 15 % cilvēku (tas kopuumā nav daudz) ar narkotiku pārdozēšanas izraisītiem sirdsdarbības apstāšanās gadījumiem izdzīvoja bez būtiskiem smadzeņu bojājumiem. Šajā rakstā atklātā statistika uzsver, ka opioīdu epidēmijas dēļ Amerikā prasme ārēji masēt sirdi un mākslīgi elpināt ir kļuvusi daudz vērtīgāka dzīvības glābšanai.