11. jūlijā Bauskā vētra ar vēja ātrumu 29 m/s krietni papostīja parkus, dārzus un pat ēkas. Publiskajās diskusijās sociālajos tīklos un medijos iesaistījās gan autori, kas šo negaisu nosauca par globālu klimata katastrofu, gan tie, kas visus zaļi domājošos cilvēkus apsaukāja par klimatbiznesmeņiem un piesmēja civilizācijas ietekmi uz zemeslodes klimata izmaiņām. Latvijas medijos uzplauka naftas un ķīmijas biznesa uzturētā aksioma, ka dabas daudzveidības saglabāšana ir margināls jautājums politikā, savukārt koku izciršana (līdz Latvija kļūtu par milzu izcirtumu) ir ekonomikas pamatnostādne, piemēram, lai nodrošinātu pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.
Šo rindu autors ir piedalījies gan Kioto protokola (ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols, kas tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu) izstrādē un parakstīšanā 1997. gadā, gan Parīzes vienošanās izstrādē un apstiprināšanā 2015. gadā, ir "Greenpeace" un dažu citu starptautisko "zaļo" organizāciju biedrs un pārliecināts "zaļās" domāšanas fans. Un vēl – nekad neesmu saņēmis ne santīmu par savu "zaļo" domāšanu un vides aizsardzības centieniem – jebkura "zaļa" rīcība manā personīgajā grāmatvedībā ir atradusies izdevumu sadaļā. Piebildīšu, ka es bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un cīņu pret zemeslodes ķīmisko piesārņojumu uzskatu par nopietnākiem izaicinājumiem nekā klimata kontrole.
Pieļauju, ka gan pēc vienas, gan otras šādas atzīšanās zināma daļa lasītāju pārstāj manis sniegto informāciju lasīt tālāk. Uzreiz vēlos norādīt, ka vētra Bauskā nav gana jaudīgs arguments ne klimata politikas aktīvistu, ne noliedzēju pusē.
Un tomēr man jāpielāgojas globālajam uzstādījumam, ka dabas vides un bioloģiskās daudzveidības atjaunošana turpmākajās desmitgadēs būs jāuzskata par cīņas pret klimata pārmaiņām sastāvdaļu, bet, kā šobrīd atzīst globālās autoritātes, būtiskāko daļu no cīņas pret klimata pārmaiņām, – tādas planētas saglabāšanu, kas ir piemērota dzīvošanai vismaz cilvēkiem (cilvēka rīcība, iznīcinot dabu un palielinot siltumnīcas gāzu emisiju, varētu iznīcināt cilvēkus, siltasiņu dzīvniekus, bet ne mikrobus un vīrusus).
Lielākajā pasaules daļā industrializācija un urbanizācija ir noplicinājusi dabu un turpina atstumt sugas un dabisko vidi. Politiskajā klimatā dominē karš, ekonomiskā nenoteiktība un citi ģeopolitiskie saspīlējumi, un vides problēmas ir noslīdējušas politiskās dienaskārtības otrajā plānā. Tomēr Eiropas Savienības Padomes 2024. gada 17. jūnijā pieņemtais Dabas atjaunošanas likums (Nature Restoration Law (NRL)) dod zināmu cerību, ka joprojām dzīvotspējīgas ir politiskās vienošanās, kurās par prioritāti izvirzīta daba. Šis likums, tiesa, nav tāds, kā bija sākotnēji iecerēts, – tas Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu gaisotnē tika ļoti mīkstināts, dalībvalstis pašreizējā variantā drīkst apturēt mērķus, kas ietekmē lauksaimniecību, ja tās konstatē ārkārtas apstākļus, kas ietekmē nodrošinātību ar pārtiku. Daudzi konkrēti noteikumi, kuriem bija jābūt obligātiem, tagad ir kļuvuši par brīvprātīgām pamatnostādnēm. Un tomēr – Latvijas valdībai un Saeimai šis likums nācis kā izaicinājums (izskatās – kā pērkons no skaidrām debesīm) daudziem labiem darbiem tuvāko sešu gadu laikā (piemēram, daudzkārt palielināt liegumu aptveri un atjaunot degradētos kūdrājus).
Dabas atjaunošanas likums ir vērienīga, bet nepieciešama vienošanās, lai plašā mērogā atjaunotu Eiropas degradēto dabisko vidi un bioloģisko daudzveidību, izvirzot juridiski saistošus mērķus. Ar šo tiesību aktu visas Eiropas Savienības valstis (tiem, kas to nav sapratuši, – Latvija ir Eiropas Savienības valsts) apņemas līdz 2030. gadam atjaunot dabu vismaz 20% no kopējās sauszemes un jūras teritorijas. Un šajā likumā iekļauts mērķis līdz šim pašam 2030. gadam (tātad sešu gadu laikā!) atjaunot 30% stipri degradēto teritoriju un līdz 2050. gadam atjaunot līdz 90% šo teritoriju. Ir izvirzīti konkrēti mērķi aizsargāt teritorijas, kas jau ir labā ekoloģiskā stāvoklī, apturēt šokējošo apputeksnētāju skaita samazināšanos, atjaunot degradētos kūdrājus un iestādīt 3 miljardus jaunu koku. Tāpat ir izvirzīti mērķi saglabāt pilsētu zaļo teritoriju pārklājumu, uzlabot dabas elementus lauksaimniecības zemēs un atjaunot 25 000 km upju savienojamību. Tagad, kad regulai jāstājas spēkā, ES dalībvalstīm būs jāiesniedz savi plāni, lai sasniegtu juridiski saistošos mērķus.
Eiropas kontinentā ir ļoti nepieciešama dabas atjaunošanas programma. Ziņojumā par dabas stāvokli Eiropā ir konstatēts, ka 81% biotopu Eiropā (taisnību sakot – novērtēšanas laikā tajā bija iekļauta arī Apvienotā Karaliste) ir slikts vai ļoti slikts bioloģiskās aizsardzības statuss. Dabas atjaunošanas likums varētu līdzēt ES valstīm izpildīt saistības, kas noteiktas 2022. gada Kunmingas un Monreālas globālajā bioloģiskās daudzveidības programmā, kas paredzēta, lai līdz 2030. gadam apturētu globālo dabas izzušanu. Likums ir pamats jaunajā Eiropas zaļajā kursā, kā arī pasaules politiķu un iedzīvotāju redzējumā par Eiropu kā pasaules līderi vides sabrukuma risināšanā (taisnību sakot, Jaunzēlande, Austrālija, Kanāda, Kostarika un Urugvaja dabas atjaunošanas labā ir paveikušas daudz vairāk nekā Eiropa). Jaunā Eiropas zaļā kursa izredzēm smagu triecienu 2023. gada novembrī deva Eiropas Parlamenta balsojums, kurā tika noraidīts galvenais priekšlikums – uz pusi samazināt ES valstīs lauksaimniecībā izmantoto ķīmisko pesticīdu lietošanu. Jāteic, ka ķīmijas biznesa trieciens Eiropas dabai ir ļoti nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ – mani kā ārstu visvairāk uztrauc antimikrobiālā rezistence, jo pesticīdiem (pēc savas ķīmiskās uzbūves tādas pašas indes kā antibiotikas, tikai lietotas tonnās, nevis mikrogramos) ir galvenais iespaids uz mikrobioloģiskās daudzveidības mazināšanos. Nekas dabā nav vairāk saistīts kā makrobioloģija un mikrobioloģija – melnzemes augsnes lielāko daļu veido baktērijas, kas nosaka augu augšanas apstākļus, gluži kā cilvēka mikrobioms resnajā zarnā lielā mērā nosaka smadzeņu kognitīvos procesus.
Dabas atjaunošanas likuma pieņemšana Eiropā ir globāli ļoti nepieciešama uzvara vides jomā. Dabas atjaunošana mazinās klimata pārmaiņas, piesaistot oglekli, uzlabos noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem un stiprinās pārtikas nodrošinājumu.
Par to, ko šobrīd noklusē Eiropas struktūras un mediji, – šī Dabas atjaunošanas likuma izstrāde saskārās ar ievērojamu politisko pretestību un gandrīz cieta sakāvi galvenajos posmos. Kad 2023. gadā likums tika gatavots pieņemšanai Eiropas Parlamentā, tam uzbruka centriski labējie likumdevēji, kuri apgalvoja, ka priekšlikumi draud ar pārtikas trūkumu un badu pasaulē. Vairāk nekā 3000 zinātnieku atklātajā vēstulē šos muļķīgos apgalvojumus atspēkoja, norādot, ka lielākie draudi pārtikas nodrošinājumam ir tieši klimata pārmaiņas un dabas izzušana, kā arī – pārtikas trūkums pasaulē ir saistīts ar pārtikas izšķērdēšanu un pasaules alkatīgajiem pārtikas tirgiem un lielveikalu ķēdēm. Tomēr, ņemot vērā lauksaimnieku nepārtrauktos protestus pret Eiropas Savienības "zaļajiem" tiesību aktiem (atcerēsimies zemnieku protestus februārī, kad vairums zemnieku lāgā nesaprata, pret ko īsti protestē) un pret labējā spārna politiķu nostiprināšanos ES vēlēšanās, tika izdarītas daudzas piekāpšanās attiecībā uz nolīguma saturu, un galīgais balsojums par Dabas atjaunošanas likumu tika pārcelts no 2024. gada marta uz 2024. gada jūniju. Eiropas Padomē balsojums par Dabas atjaunošanas likumu tika izturēts ar nelielu balsu pārsvaru, un Austrijas vides ministrs nobalsoja "par", lai panāktu vienošanos, taču šķelšanās starp Austrijas valdošās koalīcijas partneriem un konservatīvās partijas draudi apstrīdēt balsojuma likumību tiesā rada zināmas bažas par Dabas atjaunošanas likuma nākotni. Kā jau iepriekš minēju – tiesību akts ir arī ievērojami mīkstināts – daudzi konkrēti noteikumi, kuriem bija jābūt obligātiem, tagad ir kļuvuši par brīvprātīgiem.
Mēģināšu definēt, kāpēc Eiropā ir svarīgi pievērst uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, – tā ietver ne tikai ekoloģiskos un ekonomiskos, bet arī sociālos un veselības aspektus. Protams, būtiskākais faktors ir ekoloģiskā līdzsvara uzturēšana. Bioloģiskā daudzveidība nodrošina augu apputeksnēšanu, augsnes veidošanos, ūdens attīrīšanu un klimata regulēšanu. Lai cik tas dīvaini neliktos, centienos ar pesticīdiem iznīcināt kukaiņus visvairāk cieš tie kukaiņi, kas apputeksnē pārtikas augus un nodrošina ražu. Visi centieni ar ķīmiskiem līdzekļiem palielināt ražu agri vai vēlu noved pie augsnes noplicināšanas un ražas samazinājuma.
Bioloģiskā daudzveidība palielina ekosistēmu izturību pret dažādiem stresoriem, piemēram, klimata pārmaiņām, slimībām un invazīvām sugām. Daudzveidīgas ekosistēmas spēj labāk pielāgoties un atjaunoties pēc traucējumiem.
Dabiskās teritorijas un bioloģiskā daudzveidība veicina cilvēku fizisko un garīgo veselību, nodrošinot iespējas atpūtai, fiziskām aktivitātēm un stresa mazināšanai. Daudzās Eiropas kopienās daba un bioloģiskā daudzveidība ir dziļi iesakņojusies kultūrā, tradīcijās un identitātē. Latvijas gadījumā (ar skatienu nākotnē) daudzveidīga un neskarta daba ir būtiska, piesaistot tūristus, veicinot ekonomikas attīstību reģionos. Neesmu redzējis nevienu tūristu, kas trauktos skatīt izcirtumus vai necaurejamas jaunaudzes. Tieši veselīgas ekosistēmas (nevis zāģbaļķos vai malkā izcirsti Latvijas meži) nodrošina ilgtspējīgu resursu piegādi dažādām rūpniecības nozarēm. Bioloģiskā daudzveidība sniedz iespējas izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, veicinot izpratni par dabas procesiem, par vides ietekmi uz cilvēku un cilvēka ietekmi uz vidi. Manuprāt, liela nozīme bioloģiskajai daudzveidībai joprojām ir medicīnā, vairums ikdienā lietojamo alkoloīdu izstrādāti, balstoties uz dabā atrastām vielām. Bioloģiskā daudzveidība var būt avots jaunu ārstniecisku vielu atklāšanai.
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni gan Eiropā, gan visā pasaulē, jo tā ir cieši saistīta ar ekoloģisko, ekonomisko un sociālo labklājību. Ko tad īstenībā nozīmē Eiropas Dabas atjaunošanas likums, ja mēs distancējamies no konkrētiem uzdevumiem samazināt atkritumu izgāztuves, degradētas teritorijas, palielināt aizsargājamās dabas platības, liegumu un rezervātu kvadrātkilometrus? Mēģināšu definēt piecos punktos to, ko es izlasīju no likuma burta un gara:
• izstrādāt un īstenot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās stratēģijas, kas ņem vērā bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;
• veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zvejniecību, lai mazinātu cilvēka darbības negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;
• palielināt aizsargājamo teritoriju skaitu un uzlabot to pārvaldību, lai nodrošinātu dzīvotņu un sugu aizsardzību;
• palielināt sabiedrības izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmi un veicināt iesaisti tās aizsardzībā;
• veicināt sadarbību starp valstīm un reģioniem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Latvijas gadījumā to sauc – kopā ar citām valstīm glābsim Baltijas jūru!
Zinātnieki, kas strādā, lai panāktu planētas veselību, zina, cik svarīgas ir veselīgas ekosistēmas, taču, kā liecina klinšainais ceļš uz Dabas atjaunošanas likuma pieņemšanu, politikā dominē ciniska attieksme pret vides iniciatīvām.
Gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs nav viegli atspēkot visu pret dabas saglabāšanu vērsto dezinformāciju un pārliecināt gan politiķus, gan sabiedrību, ka dabas atjaunošana nav margināls jautājums, bet gan cilvēka labklājības centrālais jautājums ar milzīgu potenciālo papildu ieguvumu ekonomikai un dzīves kvalitātei.
