“Par nogurumu sūdzas katrs otrais cilvēks, kurš ienāk manā kabinetā,” stāsta ģimenes ārste Signe Novika no Jelgavas, piebilstot, ka nogurums ir daudzu slimību simptoms. Brīdī, kad tas nomoka vairāk nekā divas nedēļas, jāmeklē un jānovērš cēlonis. Zināšanai
Dažu pēdējo gadu laikā, meklējot iemeslus ilgstošam nogurumam, speciālisti izdalījuši trīs cēloņu grupas.
1. Nogurumu ļoti bieži provocē neveselīgs dzīvesveids, nepietiekama fiziskā sagatavotība, neveselīgs uzturs un nepietiekams miegs.
2. Somatiskas jeb dažādu orgānu saslimšanas. Nogurumu var izraisīt arī medikamenti, kurus lieto slimību ārstēšanai.
3. Mentālas saslimšanas – trauksme, izdegšana, panikas lēkmes, depresija un citas.
Jāsakārto dienas režīms“Jaunākie pētījumi liecina, ka visbiežāk – divās trešdaļās gadījumu – vainīgs ir neveselīgs dzīvesveids vai mentālās veselības problēmas. Orgānu saslimšanas nogurumu izraisa krietni retāk – tikai vienā trešdaļā gadījumu,” atklāj ģimenes ārste.
“Kad pacients sūdzas par nogurumu, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, svarīgi noskaidrot, kāds ir viņa dzīvesveids un vai ir arī citi simptomi, lai izlemtu, kā turpmāk rīkoties. Vienmēr izjautāju cilvēku par viņa dienas ritmu, ēšanas paradumiem, miega kvalitāti. Miegam ir milzīga nozīme, tāpēc noskaidroju, cik stundu pacients naktī guļ. Pusaudzim jāguļ desmit stundas, bet senioram pietiek ar septiņām.
Arvien biežāk mediķi runā par mazo ekrānu sindromu – bērni un pusaudži pārlieku bieži skatās dažādus video, spēlē datorspēles, kas izraisa agresiju, līdz ar to miega stundas samazinās un nogurums ir klāt.” Nereti, sakārtojot šos jautājumus, nogurums atkāpjas.
Skaidrs, ka tableti iedzert ir vieglāk, nekā sakārtot dienas režīmu, būt fiziski aktīvam, rūpēties par regulārām un veselīgām ēdienreizēm, bet diemžēl nav tādas enerģijas tabletes, kas izārstētu no noguruma.
Ar ko slimot ir pieklājīgi?Atšķirīga ir situācija, ja nesakārtots dzīvesveids iet rokrokā ar kādu mentālās veselības problēmu. Tad nereti nepieciešami medikamenti, pret kuriem daudziem cilvēkiem ir aizspriedumi, jo sabiedrībā vēl aizvien valda nepamatoti stereotipi, piemēram, par antidepresantu lietošanu. Turklāt pie mums vēl joprojām skaitās pieklājīgi slimot ar kādu sirds vai citu orgānu saslimšanu, tikai ne mentālu kaiti.
“Pie manis katru dienu nāk šādi cilvēki, un vislielākās grūtības ir atzīt savu problēmu, lai varētu sākt ārstēšanos. Bet nedrīkst tēlot strausu, kas bāž galvu smiltīs. Lai motivētu pacientus ieviest pārmaiņas dzīvē, parasti uz lapas uzzīmēju, kā darbojas ķermenis un attīstās dažādas slimības, lai cilvēks saprastu, kas ar viņu notiek. Piemēram, ja ir depresija, tad zīmēju, procesus smadzenēs, kā notiek hormonu apmaiņa starp smadzeņu šūnām un ko dara medikamenti, lai to novērstu. Mana pieredze liecina, ka lielākoties cilvēki ieklausās. Nereti viņi ļoti grib parunāties ar dakteri, jo piedzīvojuši apkārtējo neizpratni par to, kāpēc jūtas tik noguruši un nespēj pilnvērtīgi veikt ikdienas pienākumus.”
Kad organisms nospiež bremžu pedāliJa cilvēks veselīgi un regulāri ēd, labi guļ, ir aktīvs – pastaigājas, brauc ar velosipēdu, nūjo vai izvēlas citu fizisko aktivitāti –, viņam nav mentālu slimību simptomu, bet tik un tā jūtams nogurums, tad jādomā par kādu somatisku saslimšanu.
Iespējamie iemesli – vitamīnu un mikroelementu deficīts, mazasinība, vairogdziedzera hormonu darbības traucējumi, cukura diabēts, aptaukošanās, autoimūnas saslimšanas, ilgstošas infekcijas. Parasti šādās reizēs nogurumu pavada arī citi simptomi, kas ļauj ārstam saprast, kurā virzienā jāmeklē vainīgais. Piemēram, ja ir problēmas ar vairogdziedzeri, tad var būt arī pastiprināta svīšana un sirdsklauves, pie mazasinības novēro arī reiboņus.
Daktere Signe Novika vispirms pacientu sūta uz laboratoriju nodot asins analīzes, lai uzzinātu, kāds ir feritīna un hemoglobīna līmenis (šie rādītāji ļauj izdarīt secinājumus par dzelzs līmeni asinīs). Tāpat pārbauda D vitamīna, magnija, kalcija, kālija, vairogdziedzera hormona, aknu un nieru rādītājus, kā arī cukura daudzumu asinīs.
Analizējot rezultātus, jāņem vērā, ka, piemēram, magnija un kalcija daudzums asinīs nenozīmē, ka tikpat daudz magnija ir muskuļos un kalcija kaulos. Tomēr tendenci analīžu rezultāti parāda, bet nedrīkst atstāt bez ievērības arī citus faktorus, piemēram, ja cilvēkam ir fiziski smags darbs, tad organisms patērē vairāk magnija un kalcija nekā biroja darbinieka ķermenis.
Vitamīnu un minerālvielu trūkumsNogurumu var izraisīt magnija, D vitamīna un citu vitamīnu un minerālvielu deficīts. Lielāko daļu nepieciešamo uzturvielu var uzņemt ar pārtiku, tieši tāpēc ir tik svarīgi daudzveidīgi ēst, lai šūnas saņem dabīgos vitamīnus un minerālvielas. Bet ir tādas vielas, ko ar uzturu pietiekamā daudzumā uzņemt nav iespējams, tāpēc katru dienu visu gadu jādzer D vitamīns. Šis vitamīns organismā neuzkrājas, un, tiklīdz to pārtrauc dzert, D vitamīna līmenis krītas. D vitamīns savu labo darbu dara, kad analīzēs tā līmenis ir starp 50 un 70. Ja D vitamīna ir par maz, cieš viss organisms – imunitāte, āda, aknas, zarnas, sirds, smadzenes, nieres.
MazasinībaJa noguruma iemesls ir pazemināts hemoglobīna līmenis, jāsaprot iemesls, piemēram, dzelzs, folskābes vai B12 vitamīna deficīts. Cilvēkiem, kuri pārtiek no veģetāra uztura, B12 vitamīnu regulāri jālieto kursa veidā, tāpēc, ka ar augu valsts produktiem, šo vitamīnu nevar uzņemt.
Vielmaiņas saslimšanasVairogdziedzera darbības traucējumi, pirmā un otrā tipa cukura diabēts un aptaukošanās izraisa hormonu disbalansu. Vairogdziedzeris var strādāt pastiprināti vai nepietiekami, un abos gadījumos ilgstoši jālieto zāles. Pirmā tipa cukura diabēta pacientiem (to diagnosticē jau bērnībā) aizkuņģa dziedzerī insulīnu veidojošās šūnas neveic savu darbu, savukārt otrā tipa diabēta pacientiem šīs šūnas nepietiekamā daudzumā rada insulīnu. Ja pirmajiem insulīns jālieto jau kopš bērnības, tad otrā tipa diabētu iespējams atklāt laikus un koriģēt ar uzturu un fiziskām aktivitātēm. Ja šis vilciens aizgājis gar degunu, jālieto medikamenti. Kāpēc tas ir svarīgi? Cilvēka šūna ir kā māja, bet insulīns kalpo par atslēdziņu, lai atvērtu mājas durvis un cukurs iekļūtu šūnā. Ja šūnā neiekļūst cukurs, tā ir badā, kamēr asinīs ir tik daudz cukura kā sīrupā. Šūnas bads rada nogurumu un apātiju. Galvenokārt šo slimību cilvēks izraisa pats, ēdot neregulāri un nereti izvēloties neveselīgos vienkāršos ogļhidrātus – balto miltu izstrādājumus un cukuru saturošus produktus.
Vīrusu un bakteriālu infekciju slimības, piemēram, B un C hepatītsNogurums ir viens no pirmajiem simptomiem pie šīm aknu slimībām. Citu izteiktu simptomu dažkārt nemaz nav, tāpēc nereti B un C hepatītu atklāj novēloti, turklāt bieži vien tas notiek nejauši. Tās ir ļoti nopietnas slimības, kas, par laimi, ir ārstējamas. Bet jārēķinās, ka zāles būs jādzer ilgi.
Hroniska noguruma sindromsJa nogurums ir ilgāk nekā sešus mēnešus, to jau sauc par hroniska noguruma sindromu jeb mialģisku encefalomielītu. Tas nozīmē, ka ir liels nogurums, izsīkums, sāpes muskuļos, locītavās, kaklā un galvā, atmiņas un miega traucējumi, cilvēks nav spējīgs strādāt vai arī vienu dienu pastrādā, bet pēc tam nepieciešamas vairākas dienas atpūtai, nereti cieš arī no depresijas.
Šo sindromu var izraisīt dažādi iemesli, viens no tiem ir Epšteina-Barra vīruss, kas ilgstoši ir klātesošs ķermenī. Diemžēl šis vīruss provocē arī audzēju attīstību. “Kad izmeklēju savus pacientus, kuri ilgstoši sūdzas par nogurumu, visbiežāk analīzes atrodu antivielas, kas liecina, ka viņi pārslimojuši Epšteina-Barra vīrusu. Ar šo sindromu jācīnās kompleksi – gan ar dzīvesveida korekcijām, gan atrasto somatisko slimību ārstēšanu, turklāt tam nepieciešams daudz laika, lai organisms atjaunotos.”
