Trūkst konkrētības, ir daudz neskaidru jautājumu, nepieciešama plašāka analīze un vēlamies redzēt arī jauno slimnīcu karti – tādi ir daži no iebildumiem, sabiedriskās apspriešanas posmā komentējot Veselības ministrijas (VM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla reformu. VM rosina pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām –, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu. Līdz pirmdienas vakaram visas ieinteresētās puses sniedza savus priekšlikumus vai iebildumus par šo plānu.
ĪSUMĀ:
Veselības nozarei ir iebildumi pret Veselības ministrijas plānoto slimnīcas tīkla reformu.Nozarē pauž, ka plāns ir sasteigts, ir daudz neskaidrību.Jaunie ārsti iesnieguši savus priekšlikumus.Iebildumi ir arī Finanšu ministrijai.Veselības ministrija sola precizēt plānu.
To, ka būs iebildumi pret reformām slimnīcu tīklā, veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") zinājis. To viņš teica Valsts kontroles preses pasākumā septembrī. Reformas ministrs pamatoja ar to, ka jābeidz sevi mānīt. Proti, realitātē šobrīd ne vienmēr slimnīcās pacientu sagaida tie speciālisti, kam tur atbilstoši slimnīcas līmenim būtu jābūt. Tāpēc piecu līmeņu vietā labāk veidot trīs līmeņu slimnīcas, kurās patiešām pakalpojumi tiks nodrošināti. Ministrijas informatīvajā ziņojumā noteikti kritēriji personālam un aprīkojumam slimnīcu nodaļām.
Norāda uz plāna sasteigtību
Iepazinusies ar ziņojumu, Latvijas Pašvaldības savienība (LPS) secinājusi – tas ir pārāk vispārīgs un bez konkrētiem risinājumiem, pastāstīja LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas vadītājs Aigars Rublis:
"Tajā trūkst analīzes aprēķini par izmaksām un ietekmi uz reģioniem, kā arī nav skaidrs, kā tiks nodrošināta šī veselības aprūpes pieejamība un speciālisti reģionos. Pašvaldības arī prasa precīzus kritērijus slimnīcu līmeņiem un sadarbībai un arī skaidru finansējuma plānu, un jau reālu risinājumu katrai no šīm problēmām."
Latvijas Slimnīcu biedrības lielākie iebildumi saistāmi ar kvalitātes kritērijiem. Piemēram, dokumentā ir minētas prasības nodaļām attiecībā uz personāla skaitu pret gultām, bet šie skaitļi neesot pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā un to, vai valstī noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī – vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī. Tāpēc biedrība sagaida skaidru piedāvājumu un risinājumu.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve profesore Dace Rezeberga savukārt norādīja – uzsāktais ceļš runāt par speciālistu reālo nodrošinājumu ir pareizs. Taču ir atsevišķas nianses, piemēram, ziņojumā rakstīts, ka dzemdību skaitam slimnīcā jābūt ne mazākam par 200 gadā.
Taču vienlaikus turpat atsauces – lai sasniegtu kompetences līmeni, dzemdību skaitam jābūt vismaz 500.
"Tas arī ziņojumā minēts, bet tajā pašā laikā pateikts, ka 200. Un tālāk par tādu pārejas periodu nekā nav. Man liekas, ka tur vajadzētu iestrādāt tādu dinamisku pārejas periodu – kā mēs tiekam pie tā mērķa, ko rekomendē šīs starptautiskās organizācijas," sprieda Rezeberga.
Iebildumi ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kurā ir arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Tās pārstāves Līgas Bāriņas ieskatā plāns izstrādāts sasteigti, tas nesniedz atbildes par galveno jautājumu – cilvēkresursiem:
"Jo ir ierakstīts arī, cik ārstiem jābūt. Ir četras, sešas gultas, tad ir viens ārsts. Attiecīgi pa līmeņiem, pa sfērām. Bet tai pašā laikā, piemēram, nav vispār pieminēts, cik tad māsām jābūt ir uz šiem pacientiem, cik māsu palīgiem. Un arī tas jautājums rodas, no kurienes ir ņemti šie dati, ka tieši uz četriem vai sešiem pacientiem viens ārsts. Un tad sekojošs jautājums aiziet tālāk par to, kā tad tos ārstus piesaistīt. Vai Veselības ministrijai ir kādi plāni, kā piesaistīt? Jo, ja mēs skatāmies nākamo gadu, budžets, protams, veselības aprūpē niecīgs."
Jaunie ārsti sniedz savus priekšlikumus
Latvijas Jauno ārstu asociācija ir viena no retajām, kas par ziņojumu raksta – "Saskaņots ar priekšlikumiem".
Tās ieskatā reforma ir drīzāk pamatota un atgādina Valsts kontroles revīzijā secināto – atsevišķas ārstniecības iestādes realitātē nesniedz tos pakalpojumus, kas atbilstoši šīs iestādes līmenim būtu jānodrošina. Tāpēc ir pamatoti pārskatīt slimnīcu līmeņus un principus, pēc kādiem tie tiek noteikti, sacīja asociācijas vadītājs Rūdolfs Vilde. Viņš vērsa uzmanību uz topošo ārstu apmācību:
"Gribētu teikt, ka pilnīgi visu līmeņu slimnīcās tomēr tiek gan nodarbināti jaunie ārsti, gan kaut kādā apmērā veikta arī rezidentu apmācība. Un tās kvalitāte savukārt ir tieši atkarīga no tā, vai ir pietiekams sertificētu ārstu skaits attiecīgajā specialitātē un vai ir pacientu plūsma šajā konkrētajā specialitātē."
Tāpat Jauno ārstu asociācija vērsa uzmanību uz valstī joprojām pastāvošo atstrādes normu – jaunais ārsts, beidzot rezidentūru, ir būtībā spiests noslēgt darba līgumu par pilnas slodzes darba laiku ar tieši valstij vai pašvaldībai piederošu slimnīcu, nevis tikai iestādi, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. "Sanāk, ka no jaunā ārsta tiek sagaidīta lielāka stabilitāte un gatavība savu dzīvi piekārtot, nekā tiek sagaidīts no pašas valsts. Proti, stabilitāte, ka šie pakalpojumi noteiktu gadu skaitu kaut kur kādā vietā tiks sniegti," teica Vilde.
Iebildumi arī Finanšu ministrijai
Atzīme "Nesaskaņots" ir arī no Finanšu ministrijas. Tai nav saprotams, vai ziņojumā par slimnīcu tīkla reformu paredzēto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Tāpēc tas jāprecizē, skaidri norādot ietekmi uz valsts budžetu.
Izskanējušos iebildumus Veselības ministrija vēl nesteidza komentēt. To solīja pēc ceturtdien gaidāmās saskaņošanas sanāksmes. Tajā ziņojumu precizēs un nosūtīs atkārtotai piecu dienu saskaņošanai.
KONTEKSTS:
VM jau vairākus gadus plāno slimnīcu tīkla sakārtošanu ar galveno mērķi paaugstināt ārstniecības kvalitāti. To iecerēts panākt, tuvāk cilvēku dzīvesvietai saglabājot pamatā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un terapeitisko aprūpi, bet sarežģītāka veida palīdzību koncentrējot reģionāla un nacionāla līmeņa slimnīcās.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš paudis, ka VM plānam jābūt daudz precīzākam.
Veselības ministrs jau iepriekš atzina, ka problēmas stacionārajā aprūpē ir apzinātas jau ilgāku laiku, taču Veselības ministrija saskārusies ar pašvaldību un slimnīcu vadības pretestību. Problēma esot fakts, ka liela daļa slimnīcu ir pašvaldību īpašumā.
Veselības ministrija veselu gadu strādājusi pie iespējamajām izmaiņām, piemēram, dzemdību un traumatoloģijas palīdzības sniegšanā, kur kvalitāte vietām ir nepietiekama. Esot bijuši arī gadījumi, kad zemāka līmeņa slimnīcās ielaistās kļūdas jālabo Rīgā. Tās ir gan papildu izmaksas, gan arī lielākas veselības problēmas cilvēkiem, kuriem Rīgā būtu palīdzēts labāk.
