img

Nils Konstantinovs. Manam pusaudzim ir depresija! Ko darīt?

Avots: https://puaro.lv/interesanti/nils-konstantinovs-manam-pusaudzim-ir-depresija-ko-darit/

Par pusaudžu depresiju dzird un runā ļoti daudz – tā ir biežākā mentālās veselības problēma. Vienlaikus, par to ir arī daudz neziņas un mītu. Šeit piedāvāju īsu ceļvedi, kas palīdzēs pusaudžu vecākiem viegli orientēties, labāk saprast un veiksmīgāk palīdzēt savam pusaudzim. Kas nav mazsvarīgi, tas ļaus arī izvairīties no nejaušas vēl lielāku problēmu radīšanas.

Kas ir depresija?

Zinātnieki joprojām meklē īstos veidus, kā to aprakstīt un izskaidrot – vienas skaidrības par to mums nav. Bet vienkāršos vārdos: par depresiju sauc daudz, dažādas cilvēku pieredzes un stāvokļus, kuriem visiem ir kopīga viena lieta – jušanās stipri nomāktam. Turklāt, šī nomāktība ir ilgāka nekā parasti, un tā izraisa kādas problēmas (1). Piemēram, pusaudzis sava nomāktā garastāvokļa dēļ pamet pulciņu, sāk iekavēt mācības vai jūtas dziļi nelaimīgs un neapmierināts.

Ja pusaudzis saka, ka viņš jūtas nomākts, tas turpinās jau kādu laiciņu, un viņam šī situācija rada problēmas – tad mēs varam teikt: pusaudzis piedzīvo depresiju.

Vai depresija ir tikai nomāktība?

Nē, cilvēki, kuri piedzīvo depresiju, bieži sastapsies ar virkni dažādu citu grūtību. Pusaudžiem ar depresiju parasti problēmas sagādās arī trauksmainība. Depresīvs pusaudzis tāpat būs mazāk ieinteresēts mācībās un vairāk motivēts mazināt savu nomāktību ar kādām nelegālām vielām. Protams, tas darbojas arī otrādāk – ja pusaudzim neveicas mācībās vai viņš kļūst atkarīgs no sliktām ietekmēm, tas viņā var radīt lielu nomāktību. Jo viņš ir nomāktāks, jo kļūst mazāk aktīvs un vairāk jūtas fiziski saguris, u.tml.

Svarīgākais par šo – visām mentālās veselības grūtībām ir sniega bumbas efekts: jo ilgāk un tālāk veļas, jo vairāk tā apaug ar citām problēmām.

Vai depresija ir slimība?

Depresija reizēm var līdzināties slimībai – tāpat kā slimības, tā var radīt mokošus stāvokļus un neļaut pusaudzim izpaust savu potenciālu mācīties, draudzēties un darīt lietas, kas sagādā prieku.

Taču depresija nav tāda slimība kā, piemēram, cukura diabēts vai lauzta roka.

Pirmkārt, depresija ir psiholoģiska un emocionāla problēma, nevis fiziska.

Otrkārt, tā nerodas kāda smadzeņu “īssavienojuma” vai nepietiekamu “laimes hormonu” dēļ. Tieši otrādāk, bieži depresija ir saprotama un vajadzīga cilvēka psihes reakcija uz zaudējumu vai kādām dzīves problēmām.

Slavenais bērnu psihoanalītiķis D.Vinikots depresiju sauca par “miglu virs kaujas lauka” – tā reizēm aizklāj cīņas, kuras tajā brīdī kļuvušas pārāk smagas. Un pusaudzība līdz ar pubertāti, protams, daudziem ir viena no dzīves smagākajām cīņām.

Kas izraisa depresiju?

Kā jau minēju – pastāv ļoti daudz dažādas depresijas, un tāpat ir daudz lietu, kas to var izraisīt.

Te ir biežākie iemesli pusaudžu depresijai:

Pubertātes pārmaiņas ķermenī un personībā;Attīstībai nepiemērots režīms: miega trūkums, kaitīgs uzturs, mazkustīgums;Dzīves notikumi: skolas maiņa, pārcelšanās;Zaudējumi: mājdzīvnieka nāve, vecāku šķiršanās;Depresīva personība: tendence visur redzēt slikto un negatīvo;Pārdiagnosticēšana un sociālo tīklu ietekme: normālu pieaugšanas grūtību skaidrojums ar mentālās veselības diagnozēm;Vardarības pieredzes: sišana, emocionālā, seksuālā vardarbība;Neskaidrība un nedrošība par sevi: ķermeni, identitāti, seksualitāti;Izglītības traumas: pazemošana skolā no skolotāju puses, vienaudžu mobings;Draugu problēmas un socializēšanās trūkums;Neatpazītas un ielaistas citas problēmas – piemēram, uzmanības deficīts un hiperaktivitāte vai mācīšanās traucējumi.

Tāpat pusaudžu depresijai, visticamāk, ir vēl daudz citu iespējamo iemeslu, kurus zinātne pagaidām nespēj labi izšķirt – piemēram, vides un pārtikas piesārņojums.

Taču ir viena lieta, kas noteikti neizraisa depresiju – tas ir serotonīna (vai kāda cita “laimes hormona”) trūkums smadzenēs. Diemžēl šis ir kļuvis par vienu no lielākajiem psihiatrijas mītiem, kuram nereti noticējuši arī speciālisti. Realitātē šī ideja nepieder pētniekiem, bet gan reklāmas saukļiem, kurus izmantoja medikamentu ražotāji. Jaunākie pētījumi ir daudzkārt apgāzuši šo versiju (2).

Ja jūsu pusaudzim ir diagnosticēta depresija, tas var nozīmēt daudz dažādu lietu. Bet tas noteikti nenozīmē, ka viņam smadzenes neizdala kādas pareizās vielas.

Kā labāk palīdzēt?

Tāpat kā pusaudžu depresijai nav viena skaidrojuma, tāpat arī nav zināma viena labākā palīdzības veida. Katra frakcija uzstāj uz savu: psihiatri uz antidepresantiem, psihologi uz atbalsta konsultācijām, dažādu veidu terapeiti uz dažādu burtu terapijām – KBT, DBT, ACT… Taču gan pētījumos, gan klīniskajā pieredzē redzams, ka visas šīs pieejas ir aptuveni vienādi efektīvas. Un tās visas ir ne pārāk efektīvas – vairāk terapiju, ārstēšanas un dažādas palīdzības līdz šim nav nesušas sabiedrībā mazāk depresijas (3).Tādēļ izvēle būs atkarīga no jūsu ģimenes vērtībām, vēlmēm un iespējām (arī finansiālām). Un no speciālista prasmes un zināšanām – cik labi viņš vai viņa pārzina pusaudžu vecumposmu un cik veiksmīgi spēj iedziļināties tieši jūsu bērna situācijā un personībā.

1️⃣

Tas, ka pusaudzim ir depresija, gan nenozīmē, ka uzreiz jāmetas pie kādas ārstēšanas. Bērniem bieži labākais ārsts un terapeits ir laiks. Smadzenēm un pubertātes procesiem nereti vajag dot laiku pielāgoties pārmaiņām un pārdzīvot zaudējumus. Aptuvenas aplēses rāda, ka viena trešā daļa no pusaudžu depresijām pāriet bez īpašas iejaukšanās no malas. Īpaši, ja depresija radusies dzīves pārmaiņu vai satricinājumu dēļ.

2️⃣

Otra trešdaļa tiks galā ar vieglu atbalstu. Miega režīma sakārtošanu, sporta aktivitātēm, uztura maiņu, problēmu novēršanu skolā. Te var būt palīdzoši arī apkārtējie pieaugušie un speciālisti – piemēram, skolas psihologs.

3️⃣

Un tad ir trešā daļa, kuru depresijas nepāriet arī pēc laika, dzīves uzlabojumiem un dažāda atbalsta saņemšanas. Te varētu domāt par nopietnāku psihoanalītisko terapiju. Ģimenes ārsti un psihiatri var piedāvāt antidepresantus, taču ar psihoaktīvo vielu lietošanu pusaudžu vecākiem vērts būt uzmanīgiem. Pierādījumi neliecina, ka šajā vecumā tiem būtu būtisks ieguvums. Vienlaikus, tie rada nopietnu risku pusaudža smadzenēm, kuras joprojām aktīvi attīstās – starp riskiem ir gan pieradums pie vielām, gan dažādas iespējamās hormonālās izmaiņas, svara pieaugums un arī būtiski paaugstināts (!) pašnāvības risks (4). Precīzāk par šo sarežģīto tēmu būs veltīts atsevišķs ieraksts.

👉

Taču jāņem vērā, ka neatkarīgi no jūsu pusaudža problēmu cēloņa un dziļuma, pamata stratēģijai jābūt: sakārtot miegu, aktivitātes un uzturu. Nebūtu vērts sākt nekādas citas lietas, pirms nav sakārtoti šie bērna mentālās veselības paši pamati. Lielā daļā gadījumu ar to, un siltu atbalstu, būs pilnībā pietiekami. (Protams, ja depresiju rada kādi traumējoši apstākļi, piemēram, vardarbība, tad vispirms ir jānovērš tā!)Lai Jums izdodas atrast labāko risinājumu tieši Jūsu pusaudzim.

📍

Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo tēmu, kā arī praktiskus, drošus veidus, kā palīdzēt savam bērnam:šobrīd pieejams mans kurss pusaudžu mentālajā veselībā no OPEN – ar 50% atlaidi! https://open.lv/saprast-pusaudzi1) British Psychology Society (2020) Understanding depression.2) Moncrieff, J., Cooper, R.E., Stockmann, T. et al. The serotonin theory of depression: a systematic umbrella review of the evidence. Mol Psychiatry 28, 3243–3256 (2023).3) Johan Ormel, Steven D. Hollon, Ronald C. Kessler, Pim Cuijpers, Scott M. Monroe, More treatment but no less depression: The treatment-prevalence paradox, Clinical Psychology Review, Volume 91, 2022.4) Boaden K, Tomlinson A, Cortese S and Cipriani A (2020) Antidepressants in Children and Adolescents: Meta-Review of Efficacy, Tolerability and Suicidality in Acute Treatment. Front. Psychiatry 11:717. doi: 10.3389/fpsyt.2020.00717