Līdz šī gada beigām negaidīti atceltas 40 valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas pacientēm, kam bija nepieciešams veikt rekonstrukcijas otro vai trešo etapu pēc mastektomijas (sievietēm, kurām pilnībā noņemts krūts dziedzeris un nepieciešama audu espandera nomaiņa uz implantu vai otras krūts simetrizācija). Vēl 149 pacientes ar tādu pašu diagnozi un situāciju gaida rindā uz operāciju 2025. gadā. Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse" aicina atbildīgās valsts institūcijas izbeigt netaisnīgo attieksmi pret krūts vēža pacientēm un rast risinājumu un atbilstošu finansējumu valsts budžetā, lai nodrošinātu krūts rekonstrukcijas operācijas visām krūts vēža pacientēm.
Vēstuli ar šādu aicinājumu "Onkoalianse" nosūtījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupai, Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam (NVD).
Kā norādīts vēstulē, pacientes ir neziņā, vai pēc pirmā etapa viņas sagaidīs otro un trešo krūts rekonstrukcijas etapu, jo nav pārliecības par valsts finansējumu. Krūts dziedzeri atjauno (rekonstruē) pakāpeniski divos, trijos etapos, bieži visvairāk darba prasa otras krūts simetrizācija. Līdz šim visu etapu operācijas krūts vēža pacientēm kompensēja valsts. Nu pēkšņi tas ir apdraudēts.
"Onkoalianse" atgādina, ka no 2022. gada ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību aktīvu iesaisti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Saeimas Onkoloģijas atbalsta grupas deputātu un medicīnas profesionāļu atbalstu tika atjaunota un valstiski finansēta "Krūts dziedzeru rekonstrukcijas programma" krūts vēža pacientēm un augsta saslimstības riska indivīdiem.
Programmas atjaunošana devusi pozitīvu signālu sabiedrībai, vairojusi uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai Latvijā, veicinājusi iedzīvotāju un vēža pacientu ticību pilnvērtīgai diagnostikai, ārstēšanai un estētiskai rehabilitācijai.
Patlaban rit šīs programmas trešais gads. Oktobrī, Krūts veselības mēneša laikā, pacientu atbalsta biedrības kopā ar ķirurgiem, kas specializējušies krūts ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, un plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas pārstāvjiem, apzinājuši esošo situāciju un problēmas.
Secināts, ka finansējuma trūkuma dēļ pacientes, kas zaudēja krūti, tiek netaisnīgi diskriminētas. Pacientēm, kuras tiek operētas gada sākumā, ir būtiski lielākas izredzes saņemt krūts dziedzera rekonstrukciju, turpretī sievietēm, kas saslimušas gada otrajā pusē, visticamāk, nepietiekamā finansējuma dēļ šādas iespējas nebūs, norāda Latvijas sieviešu volontieru biedrības " VITA" vadītāja Irīna Januma.
Profesors Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis, Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, informē, ka 2024. gads iezīmē skaudrāku situāciju operāciju apmaksāšanā, jo NVD brīdinājis programmas izpildītājus, ķirurgus par operāciju nefinansēšanu, kas veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma.
RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā līdz gada beigām atceltas 22 operācijas, bet rindā uz rekonstrukciju 2. vai 3. etapu gaida 82 pacientes. Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas centrā līdz gada beigām atceltas 18 operācijas, bet rindā uz rekonstrukciju 2. vai 3. etapu gaida 67 pacientes. Tas nozīmē, ka nākamā gada kvotā jau aizņemtas 150 vietas, līdz ar to nepietiekamais finansējums tikai pieaugs.
Kā norāda vēstules autori, NVD atbilstoši reālajām vajadzībām būtu jāplāno 460–480 krūts rekonstruktīvās operācijas gadā, tam atvēlot atbilstošu finansējumu, nevis katru gadu jācīnās par operāciju apmaksu, kas veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma.
Vienas krūts rekonstrukcija vidēji valstij izmaksā ap 3000 eiro. Izmaksas būtiski pieaug, ja tiek izmantoti pašas pacientes audi, bet ir situācijas, kad cita veida rekonstrukcija nav iespējama, īpaši pacientēm, kas saņēmušas staru terapiju pēc mastektomijas.
