Avots: https://farmacija-mic.lv/macibas-no-zalu-viltojumu-sagas-ozempic-lieta/
2023. gada oktobra vidū arī Latviju pāršalca ziņa, ka vairākās Eiropas valstīs konstatētas viltotas diabēta zāles. Lai arī zāļu viltojumi ir sliktākais iespējamais viltojumu veids, jo apdraud cilvēku dzīvību, tomēr ziņa par viena specifiska medikamenta viltojumu izpelnījās, varētu pat teikt, neadekvāti plašu publicitāti. Kādēļ? Jo medikaments daudz plašāk nekā “zāles diabēta ārstēšanai” bija pazīstams kā “zāles notievēšanai”.
Šī medikamenta “Ozempic” sāga joprojām nav beigusies, tieši pretēji, turpinās un iet plašumā. Latvijā, pēc Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) un arī atbildīgo valsts institūciju ziņām, nav “Ozempic” medikamentu no sērijas, kurā ir konstatēts viltojums, un nav konstatētas arī nekādas citas pazīmes vai aizdomas, ka mūsu valsti varētu būt sasnieguši šo zāļu viltojumi.
Tomēr “Ozempic” gadījums ir ļoti noderīgs un pamācošs, informāciju par to ir vērts apkopot, analizēt, izdarīt secinājumus un ņemt tos vērā nākotnei arī Latvijā.
Kā tas sākās?
“Ozempic” viltojumu lieta aizsākās daudz agrāk, pirms parādījās pirmais fiziskais viltojums. Kas tad ir šīs zāles? To aktīvā viela ir semaglutīds, un tās ir paredzētas 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem, nenonākot līdz insulīna injekciju terapijas uzsākšanai. “Ozempic” ir pildīts šļircē, kas jāinjicē reizi nedēļā. Papildus tam, ka medikaments pazemina cukura līmeni asinīs, tas samazina arī ķermeņa masu, kas tiešām ir svarīgi pacienta veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai, jo liekais svars nereti ir diabēta slimnieku diagnozes pavadonis. Tieši šī pozitīvā “blakusparādība” kļuva par “Ozempic” un līdzīgu medikamentu popularitātes iemeslu. Zāles samazina apetīti, cilvēks vienkārši fiziski apēd daudz mazāk, un svars krītas, neieguldot darbu ne veselīgā ēšanā, ne fiziskajās aktivitātēs. Faktiski – burvju nūjiņa.
Pateicoties sociālajiem tīkliem, “Ozempic” un citu līdzīgu medikamentu popularitāte izplatījās lavīnveidīgi. Klīda runas, ka daudzas slavenības ir viegli un ātri zaudējušas svaru, lietojot semaglutīdu saturošas zāles. Lietotāji dalījās ar saviem “brīnišķīgās notievēšanas” stāstiem. Pieprasījums pēc medikamenta globālā līmenī sāka pārsniegt piedāvājumu, par zāļu trūkumu ziņoja gan ASV, gan Eiropas valstis, to juta arī diabēta slimnieki tepat Latvijā, nevarot tikt pie zālēm.
Nelegālais tirgus precīzi noreaģēja uz zāļu trūkumu, un jau rudens sākumā sāka parādīties pirmās ziņas par viltojumu aizdomām. Oktobra sākumā Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka zāļu drošuma pārbaudes sistēma Vācijā, Austrijā un Lielbritānijā ir konstatējusi viltotu “Ozempic”. Tobrīd konstatētie viltojumi (redzami atšķīrās šļirce) tika izņemti no apgrozības un pacientus nesasniedza.
Sāga turpinās
Diemžēl viltojumu sāga tikai turpināja plesties plašumā. “Ozempic” viltojumi (bet jau cita veida nekā Eiropā) pērn tika konstatēti arī ASV. Daudzās pasaules valstīs mediji, atsaucoties uz medikamentu tirgus uzraudzības institūcijām, ziņo par jauniem un jauniem populāro notievēšanas zāļu viltošanas gadījumiem. Zāļu pretviltošanas grupa Partnership for Safe Medicines ir aplēsusi, ka viltots “Ozempic” līdz šim ir konstatēts pat 16 valstīs – tiek minētas ASV, Lielbritānija, Austrija, Vācija, Dānija, Īrija, Šveice, Islande, Irāna, Libāna un citas valstis. Lielbritānijā nesen konfiscēti gandrīz 900 viltotu “Ozempic” iepakojumu. Viltoto zāļu dēļ nācies hospitalizēt cilvēkus, atsevišķiem cilvēkiem pēc viltojumu lietošanas iestājusies hipoglikēmija, kas ir dzīvībai bīstama cukura līmeņa pazemināšanās asinīs. Ja pirmie zināmi viltojumi redzami atšķīrās no oriģināliem, tad šobrīd jau tiek minēts, ka viltojumi ir ļoti līdzīgi oriģināliem un to atšķiršana ir apgrūtināta.
“Ozempic” ražotājs, Dānijas farmācijas uzņēmums “Novo Nordisk” aktīvi sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām vairākās valstīs, lai maksimāli cīnītos ar zāļu viltojumiem.
Te ir vietā atgādināt, ka “Ozempic” ir recepšu medikaments, un tāpat kā visas citas recepšu zāles, tā drošums un autentiskums Eiropā tiek pārbaudīts zāļu verifikācijas sistēmā, kurā darbojas 29 Eiropas valstis. Latvijā sistēmu uztur Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija. Sistēma tika izveidota 2019. gadā, pamatojoties uz ES Viltoto zāļu direktīvu, kas tapa tieši pēc farmācijas nozares iniciatīvas. “Ozempic” stāsts ir visuzskatāmākais apliecinājums, ka šāda drošuma pārbaudes sistēma bija un ir nepieciešama.
Taču problēma ir tā, ka verifikācijas sistēma garantē zāļu drošumu to legālajā izplatīšanas tīklā – caur aptiekām un ārstniecības iestādēm. Kas notiek nelegālās interneta vietnēs, kas pārdod medikamentus, kas notiek sociālajos tīklos, kur ir pieejami nezināmas izcelsmes medikamenti?
Ko izgaismo un kādas mācības sniedz “Ozempic” gadījums
Visa zāļu verifikācijas sistēmas kopiena Eiropā ļoti uzmanīgi seko “”Ozempic” gadījumam”, un Latvija nav izņēmums. Lai arī šobrīd mūsu valstī nav konstatēti šo zāļu viltojumi, mums nav nekādu garantiju, ka tas nevar notikt rīt vai pēc mēneša. Internetam un sociālajiem tīkliem valstu robežas nepastāv. Tā ir pirmā mācība, ko ņemt vērā – Eiropa un visa pasaule ir tepat, pogas spiediena attālumā arī tad, ja runājam par zāļu viltojumiem. Kādas ir uzraugošo iestāžu iespējas un spējas to kontrolēt?
Otrā – jau līdz šim lielākie zināmie medikamentu viltojumu apjomi bija tā saucamās “dzīvesstila zāles”, kas sola uzlabot, piemēram, potenci, sargāt pret novecošanu utml. “Ozempic” faktiski “iekrīt” tajā pašā kategorijā, jo problēmas ir radušās nevis diabēta slimnieku, bet svara zaudētāju dēļ. Turklāt, kā tiek neoficiāli runāts, tirgus sākotnēji tika krietni patukšots ar nosacīti legālām metodēm, piemēram, ārstiem izrakstot receptes cilvēkiem, kas nav diabēta slimnieki. Tātad tas ir stāsts par sistēmas atbildību un uzraudzību, par zāļu atbildīgu izrakstīšanu un lietošanu.
Treškārt, šis ir klasisks ekonomikas teorijas praktiskais piemērs – sākoties neprognozēti apjomīgai zāļu lietošanai neparedzētiem mērķiem, izveidojās zāļu deficīts. Kur pieprasījums – tur piedāvājums, un, legālajam tirgum nespējot aizpildīt pieprasījumu, to sāka darīt nelegālais.
Un pēdējais, bet vissvarīgākais secinājums ir aicinājums runāt, runāt un vēlreiz runāt par riskiem, ko cilvēku veselībai un dzīvībai var nodarīt nezināmas izcelsmes zāles, kas tiek iegādātas neoficiālās, nepārbaudāmās vietnēs internetā, pēc reklāmām sociālajos tīklos vai pat fiziski – sporta zālē pie “atsaucīga” trenera, lai vieglāk “nomestu svaru”.
Raksta autore: Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja
