labs skaidrojums par pesticīdiem::

Lauksaimnieku lietotie pesticīdi nepazūd, bet nonāk dabā, ūdenī un pārtikā

Institūta BIOR veiktās analīzes uzrāda – septiņos no desmit medus paraugiem, kas testēti pērn, uzietas pesticīdu atliekvielas. Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Guntars Melnis vērš uzmanību, ka pesticīdu lietošanā ir pārkāpumi un uzraudzība nav pietiekama.

Melnis norāda, ka proporcionāli pesticīdu lietošanas ekspansijai sarūk bioloģiski sertificēto bitenieku iespējas strādāt, jo bioloģiskajā produkcijā atliekvielas nedrīkst būt pat niecīgākajā līmenī.

Tāpat Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātniskā institūta "Agrihorts" nesenais pētījums par augu aizsardzības līdzekļu paliekām augsnē un ziedputekšņos uzrāda satraucošu ainu. No analizētajiem 42 ziedputekšņu paraugiem atliekvielas atrastas 38. Visbiežāk biškopības produktos atklāta pretkukaiņu inde jeb insekticīds acetamiprīds, turklāt atsevišķos medus paraugos pārsniegts maksimāli pieļaujamais līmenis.

"Agrihorta" pētījumā bieži konstatēti arī rapša laukos izmantotie fungicīdi. To, ka stirnas, sanašķējušās ziemas rapša lapas, sāk uzvesties sugai neraksturīgi – kļūst apātiskas un zaudē bailes no cilvēkiem, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" komentēja Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Ritvars Rekmanis, secinot, ka rapša ienākšana lauksaimniecībā radījusi daudz ciešanu savvaļas dzīvniekiem un jo sevišķi 2024. gada dzīvniekam – stirnai. Dzīvnieki pēc pusdienošanas pie nāvējošā pusdienu galda rapša laukā mirst no akūtas saindēšanās ar pesticīdiem.

Savukārt augsnes paraugos noteiktas 11 dažādu pesticīdu atliekvielas – divas herbicīdu (nezāļu indes) un deviņas fungicīdu (lieto slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai). Pesticīdu atliekvielas konstatētas augsnē pat 40 centimetru dziļumā.

Lai gan vairumā gadījumu konstatēto bīstamo vielu koncentrācija bijusi zem pieļaujamās normas, to klātbūtne signalizē par pārmaiņām vidē. Kā norāda Ilze Mežniece no Latvijas Permakultūras biedrības, monitorings un pētījumi aptver tikai nelielu daļu no Latvijā lietotajiem ķīmiskajiem pesticīdiem, neietverot populārākos pesticīdus, par kuru izplatību vidē mums nav ne jausmas, piebilstot: "Gluži tāpat kā par vairāk nekā 100 citu pašlaik aktīvi izmantotu lauksaimniecības pesticīdu, kuru sastāvā esošās aktīvās vielas nav iekļautas valsts monitoringa programmās."

Viņa norāda, ka, piemēram, jau no 2020. gada dati rāda, ka pazemes ūdeņi visā Latvijā piesārņoti ar otro biežāk lietoto nezāļu indi jeb herbicīdu MCPA, turklāt vietām koncentrācijā, kas pat desmitkārtīgi pārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamo. "Tas nozīmē, ka šis viegli šķīstošais un bezskābekļa vidē ilgstoši noturīgais pesticīds ir ticis līdz pazemes ūdeņiem. Cik dziļi – nav informācijas," norāda Mežniece un uzsver, ka Latvijā dzeramajā ūdenī netiek pārbaudīta pesticīdu klātbūtne un "mēs nezinām, kas tek no mūsu ūdenskrāniem".

Tomēr Latvijai nav plāna, kā samazināt pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, un vismaz līdz šim politiski nav bijis apņēmības meklēt dabai draudzīgākas alternatīvas. Zemkopības ministrijā norāda – lai nevairotu birokrātiju, kontrole netikšot palielināta. Zīmīgi, ka Latvija nesenajā balsojumā bija starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atbalstīja glifosāta lietošanas pagarinājumu uz nākamajiem desmit gadiem.

Gada sākumā pesticīdu jautājumam no jauna pieķērusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču pagaidām grūti prognozējams, kāds un kad rezultāts gaidāms.