Zarnu mikrobioms ir mikroorganismu, to gēnu un ražoto savienojumu kopums konkrētā vietā, un tas ietekmē teju visus mūsu veselības aspektus, pat laimes sajūtu. Kā par to rūpēties? Galvenokārt ar daudzveidīgu uzturu, bet pieeja mikrobioma labsajūtai ir kompleksa, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja zinātniece un molekulārā bioloģe Ilze Elbere.
RAKSTA SATURS:
Pat laimes hormons tiek ražots zarnās Latvijā antibiotiku lietošana – pārmērīga Labās baktērijas jeb probiotikas – kur tās dzīvo? Atslēgas vārdi – daudzveidīgs uzturs Zarnu mikrobioma testi – jau ir, bet Latvijā vēl ne tik plaši pieejami Laba zarnu mikrobioma formula Pat laimes hormons tiek ražots zarnās
"Visas slimības sākas zarnās" – tā pirms 2000 gadiem teicis modernās medicīnas tēvs Hipokrats, un joprojām tā ir pilnīga taisnība, piekrita Elbere, kura pati lekcijās saviem studentiem izmanto tieši šo frāzi.
Citiem vārdiem sakot, tam, kas notiek mūsu vēderā un zarnu mikrobiomā, ir liela loma mūsu veselības un labsajūtas nodrošināšanā.
"Mēs varam runāt vispār par mikroorganismiem, kas dzīvo uz mūsu ķermeņa – mutē vai uz ādas, bet lielākais fokuss mūsdienu zinātnē ir tieši uz tiem, kas dzīvo mūsu zarnu traktā. To arī nozīmē mikrobioms – tas ir mikroorganismu un to gēnu, kā arī dažādu to ražoto savienojumu kopums konkrētā vietā. Ja mēs sakām "zarnu mikrobioms", tad ar to domājam, kas mums dzīvo vēderā – kādi labi vai ne tik labi mošķīši," skaidroja Elbere.
Ja zarnu mikrobioms nav līdzsvarā, sekas pilnīgi noteikti izjutīsim savā ikdienā. Ja mikrobiomā ir daudz potenciālo patogēnu vai samazināta daudzveidība un spēja ražot dažādus veselībai vajadzīgus savienojumus, tas var radīt gan diskomforta sajūtu vēderā, gan problēmas ar vēdera izeju, gan lielākus sarežģījumus.
"Ir vesels pētniecības lauks par zarnu mikrobioma iedarbību uz mūsu smadzenēm un mūsu psihisko un emocionālo labsajūtu. Līdz ar to pat tādas saslimšanas kā depresija un citas tiek saistītas ar izmaiņām zarnu mikrobiomā. Arī tas pats laimes hormons – serotonīns – lielākoties tiek ražots tieši zarnās. To gan ražo mūsu organisms, bet šie mikroorganismi var ietekmēt to, cik tas tiek darīts efektīvi. Tātad pat mūsu laimes sajūta var tikt ietekmēta no mikrobioma labsajūtas," skaidroja Elbere.
Tāpat šobrīd pastāv teorija, ka gandrīz jebkura saslimšana pastarpināti ir saistīta tieši ar zarnu mikrobiomu – pat ādas vai ar imūnsistēmu saistītas slimības. Labā ziņa ir, ka zarnu mikrobiomu mēs varam ietekmēt ar savu dzīvesveidu, norādīja Elbere.
Latvijā antibiotiku lietošana ir pārmērīga
Viena no lietām, kas mums konkrētās situācijās ir ārkārtīgi nepieciešama, bet izjauc līdzsvaru zarnu mikrobiomā, ir antibiotikas. "Antibiotiku mērķis ir iznīcināt baktērijas. Antibiotikas ir ļoti dažādas ar to, ka tām ir dažādi pamatmehānismi, uz kādiem baktēriju mehānismiem tās iedarbojas. Attiecīgi ir dažas antibiotikas, kas būs specifiskākas uz šaurāku loku baktēriju, būs arī tā saucamās plaša spektra antibiotikas, kas pa lielam lielāko daļu baktēriju ietekmēs un attiecīgi nogalinās tās," skaidroja Elbere.
Veselam mikrobiomam viena no pamatīpašībām ir liela daudzveidība, bet antibiotikas to ļoti strauji samazina. Lielākā problēma ir tā, ka daži potenciālie patogēni ir nadzīgāki par citiem un pēc antibiotiku lietošanas spēj atjaunoties mikrobiomā ātrāk. Tas var izjaukt līdzsvaru un radīt dažādas vēdera izejas problēmas.
"Es domāju, ka tam piekritīs arī daudzi citi profesionāļi Latvijā – Latvijā antibiotiku lietošana ir pārāk liela. Par to arī runā ārstu konferencēs, ka bieži vien tās tiek izrakstītas nevietā. Te jau ir vēl arī tā sekundārā problēma. Mēs ne tikai jaucam savu mikrobiomu un ietekmējam tā līdzsvaru, bet arī izplatām antibiotiku rezistenci. Respektīvi mēs palielinām risku, ka tad, kad tiešām mums vajadzēs antibiotikas, mums tās nestrādās," norādīja Elbere.
Viņa atgādināja, ka, pirmkārt, jebkuru vīrusu izraisītu saslimšanu ar antibiotikām neārstē – antibiotikas jāizmanto tikai pie bakteriālām saslimšanām. Otrkārt, antibiotiku izrakstīšanas gadījumā tās obligāti ir jālieto tik dienas, cik ārsts ir norādījis. Tās nedrīkst pārtraukt lietot ātrāk, lai neveicinātu antibiotiku rezistenci.
Labās baktērijas jeb probiotikas
Nereti, izrakstot antibiotikas, ārsti vienlaikus iesaka lietot arī labās baktērijas, lai it kā izlīdzinātu antibiotiku negatīvās sekas.
"Tā pamatā ilgstoši tika pieņemts, ka, ja mēs lietojam antibiotikas, tad iesaka lietot arī šīs probiotikas jeb labās baktērijas, bet salīdzinoši nesen pētījumi, manuprāt, no kolēģiem Izraēlā parādīja, ka ir kaut kādi gadījumi arī, kad šīs probiotikas pat var kavēt atjaunošanos, ka cilvēks pats varbūt būtu atjaunojies ātrāk nekā ar probiotiku palīdzību. Šis bija pētījums, kas sacēla vētru zinātniskajā un medicīnas pasaulē," stāstīja Elbere.
Viņa vērtēja, ka lielākoties probiotikas tomēr palīdz, bet arvien vairāk tiek runāts par personalizētu pieeju arī šajā jautājumā. Pirms jebkuru prebiotiku, probiotiku vai citu uztura bagātinātāju lietošanas ir nepieciešama individuāla konsultācija ar ārstu un situācijas izvērtējums.
"Šis pētījums liecina par to, ka nevis vienkārši visas probiotikas ir sliktas, bet ka varbūt ne visiem cilvēkiem visas der, un tam ir kaut kādi iemesli. Būtu jāpaskatās, ka šim cilvēkam kaut kādas vienas labāk der, kādam cilvēkam varbūt tiešām nevajag šīs probiotikas, jo viņa dabīgais mikrobioms spēj ātri atjaunoties pats un ārējais var traucēt. Tas viss ir daļa no personalizācijas," skaidroja Elbere.
Lai palīdzētu zarnu mikrobiomam atveseļoties pēc antibiotiku lietošanas, kā arī uzturētu to veselīgāku un laimīgāku arī ikdienā, ir jāievēro jau visiem zināmas un vienkāršas lietas.
"Diemžēl es nepateikšu neko jaunu, neatklāšu kādu maģisko tabletīti, ko visi var izdzert, lai tas mikrobioms būtu priecīgs. Pamatā ir tās pašas lietas, ko saka arī citi veselības speciālisti – ārsti, fitnesa treneri, uztura speciālisti," atzina Elbere.
Atslēgas vārdi – daudzveidīgs uzturs
"Mums būtu jādomā par to, lai mums būtu daudzveidīgs uzturs, jo šajā uzturā esošie savienojumi veicina mūsu mikrobioma atjaunošanos. Ja mums ir kādas problēmas vai mēs gribam mūsu mikrobiomu veselīgāku un laimīgāku, mums vairāk jāpiedomā arī par prebiotikām uzturā – tās ir dažādi savienojumi, kas garšo labajām baktērijām. Tā ir kā barība labajām baktērijām," ieteica Elbere.
Arī prebiotikas var iegādāties aptiekās, bet tās iespējams uzņemt arī ikdienā ar uzturu – ar šķiedrvielām jeb sēklām, riekstiem, dārzeņiem. Elbere īpaši uzsvēra ķiploku un sīpolu pozitīvo iedarbību uz mikrobiomu.
Runājot par uzturu, arvien populārāki kļūst arī raudzēti un fermentēti produkti, kas vienlaikus ir gan probiotiķi, gan prebiotiķi – tajos iekšā ir gan labās baktērijas, gan tām nepieciešamie savienojumi.
"Šie produkti ir ļoti liels aspekts mikrobioma veselībai – pilnīgi noteikti. Protams, jāskatās, ja runājam par kaut kādiem fermentētiem kāpostiem, ka tie tiešām ir dabīgi fermentēti, ka tur nav klāt etiķis milzīgā daudzumā, kas tos mikroorganismus būs nogalinājis. Bet visādi citādi tas ir labs produkts. Tāpat arī kefīrs vai citas lietas, ko ikdienā varam iekļaut uzturā," norādīja Elbere.
Protams, nepieciešamais šo produktu daudzums uzturā katram ir jāizvērtē individuāli. Tāpat kā nav divu vienādu pirkstu nospiedumu, nav arī divu vienādu zarnu mikrobiomu – pat identiskajiem dvīņiem tie atšķiras. Līdz ar to katram, neaizejot galējībās, ar savu uzturu būtu ieteicams paeksperimentēt, atceroties, ka atslēgas vārds ir daudzveidība.
"Tad, protams, [nepieciešamas ir arī] regulāras fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs un stresa līmeņa regulēšana. Tas viss iet kopā pie rekomendācijām – kā mums par sevi būtu jārūpējas ikdienā, tā mēs rūpējamies arī par savu mikrobiomu," norādīja Elbere.
Testi Latvijā vēl nav plaši pieejami
Kā zināt, ka zarnu mikrobiomam nepieciešama papildu uzmanība? Pirmkārt, jāvēro pašsajūta.
"Man liekas, ka mūsdienās tajā steigā, kādā mēs esam, mēs esam aizmirsuši vai neatvēlam laiku ieklausīties sevī, un mēs bieži vien apstājamies tad, kad jau ir daudz par traku tās mūsu veselības problēmas. Varbūt, ja mēs vairāk piebremzētu, paklausītos, kā mūsu organisms jūtas, kā reaģē uz ikdienas lietām, mēs daudz ko "noķertu" ātrāk," pauda Elbere.
Protams, lai uzraudzītu mikrobioma veselību, ir izgudroti arī molekulārie testi, bet Latvijā šobrīd tie ir tikai izmēģinājuma režīmā un nav plaši pieejami.
"Ārzemēs tie ir pieejami, attiecīgi zarnu mikrobioma kontekstā tas nozīmē, ka ir jānodod fēču paraugs. Tas būtu viens no veidiem, kā mēs nosakām, kas dzīvo mūsu zarnu traktā. Zarnu mikrobioma testi pasaulē kļūst arvien populārāki, ka mēs varam laboratorijā noteikt, kādas baktērijas tur dzīvo, ko viņas spēj darīt, cik laba ir vitamīnu vai citu savienojumu sintēze," skaidroja Elbere.
Zinātniece norādīja, ka mikrobioms atšķiras ne tikai starp cilvēkiem, bet kopējas atšķirības vērojamas arī starp valstīm un reģioniem. Nav iespējams latvieša mikrobiomu salīdzināt ar amerikāņa vai pat vācieša mikrobiomu, jo tas atšķirsies uztura tradīciju un ģeogrāfiskās lokalizācijas dēļ.
Pētījumi par latviešu zarnu mikrobiomu vēl ir to aktīvajā fāzē, bet pirmie secinājumi ir visai pozitīvi, stāstīja Elbere.
Zarnu mikrobioma labsajūta ir kompleksa
Uzturam, protams, ir vistiešākā ietekme uz mūsu zarnu mikrobiomu, bet netieši to ietekmē arī stress un trauksme ikdienā.
"Pieeja mikrobioma labsajūtai ir kompleksa, nepietiks tikai ar to, ka es tagad intensīvi sportošu, un viss būs labi. Tas iet kopā ar uzturu, miegu, ar stresu. Ja runājam par stresu, varam iedomāties, piemēram, ja mums ir ļoti liels satraukums – kas mums notiek fiziski? Kā mēs jūtamies? Lielākā daļa cilvēku sajutīs tādu kā velkošu sajūtu tieši vēdera rajonā, citam būs šķidra vēdera izeja, nelaba dūša," stāstīja Elbere.
Tātad tīri fiziski mēs radām savilktu vidi mūsu zarnu traktā, un tas jau atstāj kaut kādu ietekmi, bet zarnu mikrobiomu ietekmē arī stresa hormonu cirkulācija asinsritē un izmaiņas zarnu enterīnajā nervu sistēmā.
"Ļoti daudz nervu mums ir arī apkārt zarnu traktam. Tātad gan tas fiziskais savilkums, arī signāli, kas nāk gan no smadzenēm, gan no hormoniem – tas viss ļoti intensīvi darbojas tieši mūsu zarnu traktā, sūta signālus baktērijām, varbūt kavē kaut kādus to augšanas procesus. Attiecīgi tās baktērijas vairs nav tik priecīgas, varbūt pārslēdzas arī kaut kādā izdzīvošanas režīmā, un mēs varam just sekas," norādīja Elbere.
Tas rada apburto loku – stress veicina nelabvēlīgo baktēriju attīstību, tās savukārt veicina sliktu pašsajūtu, kas atkal rada papildu stresu.
Tātad daudzveidīgs uzturs, kustības ikdienā, kvalitatīvs miegs un mazāk stresa – šīs universālās patiesības var atrisināt arī zarnu mikrobioma slikto pašsajūtu.
"Jā, bet diemžēl cilvēki to negrib dzirdēt. Strādājot ar pacientiem, mēs redzam, ka bieži vien cilvēki ir gatavi drīzāk dzert tabletes, nevis kustēties un darboties, jo tas prasa lielāku piepūli. Viņi ir gatavi samierināties diemžēl ar to, ka es dzeršu tabletes visu dzīvi, bet nav gatavi saņemties un aiziet uz sporta zāli vai citur," vērtēja Elbere.
