18. jūnijā Rīgā, Brīvības gatvē 332. tika oficiāli atklāta jaunā Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētā slimnīca, kurā tiks veiktas rekonstruktīvās ķirurģijas, rokas, estētiskās medicīnas un onkoloģiskās mikroķirurģijas operācijas. Četru stāvu ēka, telpas brīnišķīgas, trīs labas operāciju zāles ar mikroskopiem, ērtas palātas, diagnotikas iespējas un telpas ambulatorai pieņemšanai.
Brīvības iela 332 atrodas Teikā, visai netālu no Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas.
Mans mērķis nav aprakstīt telpu iekārtojumu, slavēt kolēģus par uzņēmību, celtniekus par prasmi (nu nekādi nesaprotu, kur tās celtnieku prasmes un ātra rīcība zūd, būvējot valsts slimnīcas). Mans mērķis ir likt visiem aizdomāties, ka šī slimnīca un visas salīdzinoši nelielās ķirurģiska profila slimnīcas ir valsts drošības garants. Es nudien neticu, ka ministra Hosama Abu Meri viedā vadībā var pabeigt Stradiņa slimnīcas jauno korpusu celtniecību, izremontēt Latvijas Onkoloģijas centru vai uzbūvēt jaunu Tuberkulozes un infekciju slimnīcu korpusu pie Gaiļezera slimnīcas. Divi pirmie Hosama Abu Meri ministrēšanas gadi ir pierādījuši ministra izcilu prasmi doties komandējumos, taisīt selfijus, griezt lentītes un katru dienu sniegt paziņojumus otrā kursa studenta zināšanu apjomā, bet Stradiņa slimnīcas jaunie korpusi lēnām pārtop graustos.
No valsts drošības viedokļa laiks atcerēties Ukrainas pieredzi. Pie visām lielajām Ukrainas pilsētām septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados uzbūvētas dižas slimnīcas, cita lielāka, cita mazāka par Gaiļezeru. Un vairumam no šīm lielajām slimnīcām tuvumā ir nokritusi kāda krievu kasešu bumba, kas izsitusi slimnīcai visus logus, padarot operāciju zāles un reanimācijas nodaļas nelietojamas. Mazās slimnīcas arī ir cietušas, bet ne tik smagi.
Pirms divām nedēļām – Izraēlas un Irānas konflikta laikā raķešu uzbrukumā smagi cieta lielākā Dienvidizraēlas slimnīca – SOROKA Medical Centre. Slimnīcas rehabilitācijas nodaļu vada man labs draugs un kursabiedrs, profesors Jūlijs Trēgers. Sazinājos ar viņu – lielā slimnīca pagalam uz ilgāku laiku, bet funkcijas pārņēmušas visas mazās – valsts un privātās medicīnas iestādes. Mediķu darbs nav apstājies.
Es tiešām ceru, ka Latvijā kara nebūs. Un tomēr – tieši mazākās valsts, pašvaldību un privātās klīnikas ir pacientu liela cerība šāda militāra konflikta gadījumā. Šajā pašā jaunajā, unikālajā Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētajā slimnīcā vajadzības gadījumā varēs vienlaikus operēt 6 pacientus, bet izguldīt – vismaz 30. To, ko lielākā daļa (pacienti, žurnālisti un politiķi) neapjauš – mikroķirurgu unikālā profesionalitāte un universālā pieeja ievainotam vai cietušam pacientam, iespējas sašūt sīkus asinsvadus un nervus, likt lēverus – tas ļauj glābt to, ko ar parastām metodēm saglābt nevar.
Un tad atcerēsimies, ka Rīgā klīnikas ar operāciju zālēm un slimnieku aprūpes iespējām jau ir atvēruši AIWA clinic, ORTO, ARS (bijušajā 4. slimnīcā), dakteris Mauriņš, Jūras Medicīnas centrs (visas nesaukšu). Reālu pienesumu sniegs Veselības centrs 4, tiklīdz Māris Rēvalds uzbūvēs savu slimnīcu Krišjāņa Barona ielā (un celtniecība norit strauji un kvalitatīvi). Ļoti nozīmīgas militāra apdraudējuma gadījumā Rīgā ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas 2. un Rīgas 1. slimnīca (ārsti joko, ka “Latvijas valsts meži” savu jauno kantori ir uzbūvējuši kā iespējamu papildinājumu Rīgas 2. slimnīcas telpām). Nevajadzētu aizmirst Ādažu, Saulkrastu, Ogres, Jelgavas, Jūrmalas slimnīcas. Tātad – ir pienācis laiks saprast, ka rezerves mums ir. Pat ļoti labas rezerves. Būtu tik Veselības ministrijā un Aizsardzības ministrijā kādam vēlme un prasme visas iespējas apkopot un visus resursus sasummēt, atbalstīt privātā medicīnas iestādes ar rezervēm katatrofas vai militāra apdraudējuma gadījumam.
Pienācis laiks mainīt attieksmi. Mikroķirurgus, kas uzbūvēja slimnīcu, vajag godā celt, jo viņi ne tikai rūpējas par konkrētu slimnieku ārstēšanu (gadā veic vairāk nekā 5000 operāciju), bet arī par valsts drošību. Tiklīdz Māris Rēvalds uzbūvēs savu jauno slimnīcu, valstij (politiķiem, ierēdņiem) vajadzētu viņu slavēt, cildināt un visādi atbalstīt, lai jaunā VC4 slimnīca apdraudējuma gadījumā varētu reāli palīdzēt gan militāristiem, gan civiliedzīvotājiem. Tas, par ko esmu pārliecinājies – privātās iestādes māk taupīt, bet māk arī rezerves uzkrāt.
Šis stāstiņš ir sava veida reklāma TV24 raidījumam “Dr.Apinis” pirmdien, 7. jūlijā plkst. 13.00. Raidījumā piedalīsies brāļi Jānis un Uldis Krustiņi un Aivars Tihonovs. Viņi visi trīs ir čakli būvējuši jauno slimnīcu, bet ikdienā veic unikālas mikroķirurģiskas operācijas. Ticiet man – speciālistu skaidrojums ir daudz labāks par pārstāstu.
