Latvijai ir ļoti liels zāļu ražošanas nozares attīstības potenciāls. Ja spēsim gudri un mērķtiecīgi izmantot esošos resursus, varam kļūt par pilotvalsti jaunu tehnoloģiju ieviešanā, testēšanā un mērogošanā globālajā farmācijas un veselības aprūpes tirgū.
Zinātne ar pievienoto vērtību – ieguvums industrijai
14 gadus savas profesionālās dzīves esmu pavadījis Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI). Sāku kā zinātniskais asistents, vēlāk kļuvu par laboratorijas vadītāju. Šajā laikā atkal un atkal pārliecinājos par to, cik svarīga ir cieša zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbība.
Pašlaik OSI sadarbojas ar vairāk nekā 30 Latvijas komerciālajiem partneriem, tostarp ar lielākajiem Latvijas zāļu ražotājiem. Sešu gadu laikā sadarbībā ar tiem institūtā veikti komercpētījumi par 1,7 miljoniem eiro. Arī citas zinātniskās institūcijas aktīvi iesaistās: Latvijas Universitāte piedāvā ekspertīzi kristālisko formu raksturošanā un procesu modelēšanā, Rīgas Tehniskā universitāte — sintēzes tehnoloģijās un analītikā, Rīgas Stradiņa universitāte — zāļu formu izstrādē sadarbībā ar industriju.
Zīmīgi, ka Latvijā jau ir izstrādāti 18 oriģinālpreparāti — šāds skaits nav raksturīgs pat daudzām Eiropas pētniecības institūcijām. Tas apliecina mūsu zinātnisko kapacitāti un potenciālu piedalīties starptautiskos projektos un inovāciju radīšanā.
Fokuss uz ģenēriķiem
Lai gan pašlaik vietējiem ražotājiem nav iespējams finansēt oriģinālo zāļu izstrādi, jo tam nepieciešami miljardi, vienlaikus šeit ir izcili priekšnosacījumi veiksmīgai ģenērisko zāļu izstrādei.
Būtiski, ka tas ir arī ekonomiski racionāls un stratēģiski nozīmīgs virziens, kas ļauj Latvijai piedalīties globālajā apritē ar saviem produktiem un zināšanām, jo tieši patentbrīvās zāles veido trīs ceturtdaļas no visa pasaules medikamentu tirgus. Un, kā prognozē analītiķi, nākotnē pieprasījums pēc tām tikai palielināsies. Tieši tāpēc lielākie Latvijas zāļu ražotāji — "Olpha" un "Grindeks" — savu produktu portfeli paplašina tieši ar šiem medikamentiem.
Nenoliedzami, arī jaunu patentbrīvo zāļu izstrāde prasa laiku, finanšu resursus un zināšanas. Viena jauna ģenēriķa izstrādei ir nepieciešami no viena līdz trim miljoniem eiro, un laika ziņā tas aizņem no divarpus līdz pat sešiem gadiem. Arī zinātniski šis process ir ļoti sarežģīts — no sintēzes un formulēšanas līdz bioekvivalences pētījumiem un reģistrācijai. Tāpēc cieša un stratēģiska sadarbība visas nozares ekosistēmas līmenī ir būtiska. To apzinās visas iesaistītās puses, un tieši tāpēc maija izskaņā tika prezentēta Latvijas zāļu ražošanas nozares desmitgades attīstības stratēģija. Tās mērķis ir ambiciozs, bet sasniedzams — palielināt industrijas apgrozījumu no miljoniem eiro pašlaik līdz 1,5 miljardiem eiro desmit gadu laikā.
Un mums ir vēl viens trumpis. Latvijai ir arī spēcīgas reģionālās pozīcijas. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, farmācijas nozarē esam ievērojami priekšā Igaunijai. Viņiem būs grūti mūs panākt. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka pēdējās desmitgadēs esam zaudējuši daļu eksporta tirgu Lietuvai, kas šo izrāvienu panākusi, piesaistot ārvalstu ražotājus. Tomēr Lietuvas panākumi lielā mērā balstās uz ražošanu, kamēr Latvijā ir unikāls papildu resurss: augsta līmeņa zinātne.
