Avots: https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/601589-ko-par-savu-veselibu-vari-atklat-nododot-pilnu-asinsainu
Skaidro ģimenes ārste Signe Novika.
Pilnu asinsainu parasti veic tad, ja pacients sūdzas par reiboņiem, sirdsklauvēm, aritmiju, sāpēm sirds rajonā, kaklā, galvā, aizdegunē, miega traucējumiem, ja ārsts redz, ka gļotādas kļuvušas bālākas, ja cilvēks zaudējis daudz svara vai, tieši otrādi, pieņēmies, un tam šķietami nav iemesla. Šī analīze reizi gadā obligāti jāveic visiem pacientiem ar hroniskām saslimšanām, kuri ikdienā dzer . Arī tad, ja nekādu sūdzību nav, vēlams vienreiz gadā veikt pilnu asinsainu.
Ko var uzzināt?
Eritrocīti jeb sarkanie asinsķermenīši ir viens no svarīgākajiem asinsainas rādītājiem. Pārāk maz eritrocītu ir tad, ja no kaulu smadzenēm asinsritē tie nonāk nepietiekamā daudzumā vai arī kaut kādu iemeslu dēļ zūd. Visizplatītākais eritrocītu samazinājuma iemesls ir mazasinība, par ko liecina arī hemoglobīna rādītāja pazemināšanās. Tas raksturīgs arī tad, ja sievietei mēnešreizes turpinās septiņas dienas un asinis izdalās ar gabaliem. Arī grūtniecēm mēdz novērot samazinātu eritrocītu daudzumu, īpaši, ja sieviete ēd maz dzelzi saturošu produktu, piemēram, spinātus un gaļu. Liela nozīme ir arī tam, kurš bērns ģimenē ir mamma un kurš bērns ģimenē būs gaidāmais mazulis. Piemēram, ja mamma ir trešais bērns ģimenē un viņas gaidāmais mazulis nav pirmdzimtais, tad eritrocītu daudzums pēc noklusējuma būs zemāks nekā pirmajiem bērniem. Diemžēl samazināts eritrocītu daudzums var liecināt arī par ļoti nopietnām saslimšanām, piemēram, audzēju, tāpēc pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi.
Savukārt eritrocītu ir par daudz, ja asinis ir biezas, jo cilvēks dzer pārāk maz šķidruma. Tādās reizēs aug arī hematokrīta rādītājs. Interesanti, ka eritrocīti paaugstināsies arī tad, ja tu dosies kalnos, jo organismam vajadzēs papildu piepūli, lai šūnas apgādātu ar skābekli. Šī iemesla dēļ kalnos dzīvojošajiem normāli eritrocītu daudzums ir augstāks nekā tiem, kuri dzīvo jūras līmenī.
Trombocīti ir mazas asins piciņas, kas riņķo asinsritē un ir atbildīgas par asins recēšanu. Trombocītu mammas šūna dzīvo kaulu smadzenēs, un, kad tā ir nobriedusi, tad izlaiž mazas piciņas asins plūsmā, savukārt aknās attīstās faktori, kas ietekmē asins recēšanu. Tiklīdz organismā ir kāda trauma, trombocīti dodas turp un saķep kopā, lai apturētu asiņošanu.
Bīstams var būt gan trombocītu daudzuma straujš samazinājums, gan palielinājums. Ja trombocītu ir par maz, pastāv liels asiņošanas risks traumu gadījumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc trombocītu asinīs var būt par maz; to novēro pēc plašām operācijām. Ja trombocītu ir par maz, tad veic asins pārliešanu, atjaunojot zaudēto trombocītu daudzumu.
Savukārt paaugstināts trombocītu skaits mēdz būt, ja tie nonāk asinsritē pārāk lielā daudzumā. To var izraisīt arī vīrusa infekcija, kā arī nepietiekama šķidruma lietošana. Ja trombocītu daudzums netiek samazināts, var veidoties trombi, kas palielina insulta un infarkta risku.
Leikocīti ir baltie asinsķermenīši, kas gādā par imunitāti un palielinās, ja organismā ir iekaisums. Leikocītu dalījums ārstam sniedz informāciju, par kāda veida iekaisumu varētu būt runa. Ja ir paaugstināti limfocīti, tas ir vīrusa izraisīts iekaisums, savukārt neitrofilie leikocīti liecina par bakteriālu infekciju. Paaugstināti eozinofilie leikocīti norāda uz alerģisku reakciju vai tārpu invāziju organismā. Leikocītu izmaiņas novēro arī pie ļoti nopietnām saslimšanām, kas nav izārstējamas ar īsu kursu, piemēram, pie leikēmijas. Gan par iekaisuma procesu, gan ļaundabīgu slimību var liecināt arī eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ).
Savukārt leikocīti zem normas mēdz būt cilvēkiem pēc ķīmijterapijas, pēc orgānu pārstādīšanas, kad jāsaņem imūnsupresīvā terapija, un arī HIV/AIDS pacientiem.
Neinterpretē pats!
Ja tev nav medicīniskas izglītības, tu nevari izvērtēt analīžu rezultātus; to var tikai un vienīgi ārsts. Saņemot atbildi no laboratorijas, tu redzi, vai rādītāji ir normas robežās. Ja rādītājs ir paaugstināts, blakus ir bultiņa uz augšu; ja pazemināts, uz leju. Tomēr tas ne vienmēr liecina, ka ir iemesls satraukumam, jo rādītāji jāizvērtē kontekstā ar citiem rādītājiem. Turklāt neviens dakteris neārstē analīzes, bet gan pacientu.
