Ārstu, kuru skaits Latvijas veselības aprūpes iestādēs jau ilgstoši ir nepietiekošs, primārais uzdevums ir rūpes par pacienta veselību. Diemžēl pārāk lielu daļu sava darbalaika daļu esošie mediķi patērē dažādas obligātās dokumentācijas aizpildīšanai un nepieciešamo formalitāšu izpildīšanai. Dažādās Eiropas valstīs šobrīd ļoti aktīvi tiek risināts jautājums par medicīnas nozares digitalizāciju. Diskusijas ministrijas līmenī ir aizsākušās arī Latvijā. Pateicoties atbilstošiem tehnoloģiskiem risinājumiem, tieši digitalizācija ļautu atslogot mediķu administratīvo darbu, kā arī pavērtu iespējas uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. Latvijā ir izstrādāta digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam. Jācer, ka rakstu darbiem un esošajām diskusijām ekspertu līmenī sekos arī reāla rīcība un praktiski ieguvumi visai sabiedrībai.
Diskusijās Ministru kabinetā par 2023. gada valsts budžetu, Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka nevienā jomā vairs nevarēs atļauties piešķirt papildu naudu, ja nebūs veiktas reformas.
Man ir jautājums, vai reformēt nozari, kura gadiem ilgi cieš no finanšu trūkuma, ir mērķtiecīgi?
Veselības sistēmai ir jātiecas uz to, ka valsts budžeta līdzekļi būtu pietiekoši gan primārajām, gan sekundārajām veselības iestādēm savu funkciju veikšanai. Pašreizējos apstākļos daudz kas ir atkarīgs no veselības iestādes vadītāja meistarības un spējas filigrāni risināt dažādas problēmas un jautājumus, lai slimnīca vai poliklīnika spētu darboties un nodrošināt kvalitatīvu pacientu aprūpi. Mēs, mediķi, ikdienā risinām aktuālus pacientu ārstniecības jautājumus tā jau sarežģītajā inovāciju un speciālistu trūkuma laikmetā. Ja kur rodas problēma, vadītājs to risina, vadoties pēc savām finansiālajām un likumiskajām iespējām. Tādā veidā rodas tā sauktās “vietējās inovācijas”, katra medicīnas iestāde ievieš pie sevis dažādu uzņēmumu programmas, vai pat izveido paši savu risinājumu. Pēc tam valsts “lauza galvu” kā to visu raibo puķu dārzu saslēgt vienā sistēmā! Digitālajiem risinājumiem ir jābūt centralizētiem vai vismaz būvētiem pēc vienotiem standartiem. Un, ja jau šādas dažādas sistēmas pēc tam ir jāmēģina saslēgt pie vienota informācijas lauka, tad daudz vieglāk to būtu izdarīt jau iepriekš uzstādot vienotas prasības un noteikumus.
Vieta mākslīgajam intelektam
Lai optimizētu darbu veselības aprūpē, viena no nepieciešamākajām reformām medicīnā ir veselības aprūpes sistēmas procesu centralizēta digitalizācija. Jā, lai to ieviestu, arī ir vajadzīgs finansējums. Ieguvumi to atsvērtu. Digitālā veselība piedāvā ļoti daudz iespēju, tikai jāprot tās efektīvi izmantot. Digitalizācija palīdzētu mazināt arī gadiem neatrisinātās problēmas veselības aprūpes administrēšanā.
Piemēram, sabiedrībai novecojot, pieaug vajadzība pēc veselības pakalpojumiem. Veidojas garas rindas. Speciālistu trūkst. Digitalizācija ļautu daļu uzdevumus paveikt mākslīgajam intelektam. Nesen notika radiologu kongress Vīnē, kur prevalēja digitalizācijas tēma (vizuālā diagnostika, endoskopija, dermatoloģija), kas ļauj ar samērā lētām metodēm uzlabot agrīno diagnostiku un būtiski samazināt pēcāko cīņu ar sekām, kas valstij izmaksā krietni dārgāk. Minētie risinājumi, piemēram, sniedz iespēju naudu no onkoloģijas plāna novirzīt mamogrāfijas pilotprojektam. Arī Latvijas Veselības ministrijā tiek strādā pie mākslīgā intelekta izmantošanas un tā integrēšanas mamogrāfijas izmeklējuma nodrošināšanā. Mamogrāfijas digitalizācijas pilotprojekta ietvaros būtu viegli izmērīt un salīdzināt iegūtos rezultātus, mazinot pacientu rindas, uzlabojot pacientu veselību un drošību, kā arī izslēgtu situācijas, kurās tiek apstrīdēti un pārtaisīti reģionos veiktie izmeklējumi. Faktiski šāds digitalizācijas projekts ir vienreizējs ieguldījums, bet ilgtermiņā, salīdzinot ar ikmēneša atalgojumu radiologam, mākslīgā intelekta izmaksas, iespējams, būtu pat zemākas. Ārstam valsts slimnīcā būtu jātic izmeklējumiem, kas veikti reģionos. Tas ievērojami samazinātu atkārtoti veicamu izmeklējumu skaitu, samazinātu manipulāciju ietekmi uz pacienta veselību un ietaupītu daļu finansējuma.
Digitālās pacientu pases
Viena no digitalizācijas iespējām ir elektronisko pacientu kartiņu ieviešana. Faktiski tās kalpotu kā pacientu elektroniskās veselības pases, kurās tiktu fiksētas visas veiktās medicīniskās manipulācijas, izmeklējumi, asins analīzes un alerģiskas reakcija uz dažādiem medikamentiem un ārstēšanas metodēm. Šo apkopojošo informāciju varētu redzēt ikviens ārsts, pie kura cilvēks nonāk. Ārstniecības kurss tiktu plānots un realizēts, balstoties uz elektroniskajā veselības pasē redzamo informāciju un nereti izvairoties no atkārtotas diagnostikas un dārgiem izmeklējumiem. Tieši šadā veidā mēs spētu būtiski samazināt ārstniecības iestāžu ikdienas izdevumus un neapdomīgi lielo atkārtoto izmeklējumu skaitu. Ārstam daudz vieglāk pacientu ir ārstēt, ja viņš zina konkrētā cilvēka slimības vēsturi pēc iespējas ilgākā laika posmā. Savukārt sakārtota un efektīva primārā veselības aprūpe samazinātu noslogojumu slimnīcām un vēl vairāk ietaupītu valsts finansējumu veselības aprūpei.
Sakārtot formalitāšu mudžekli
Vēl viens problēmjautājums, ko digitalizācija novērstu - atslogotu ārstu administratīvo darbu.
Piemēram, ģimenes ārsti praksēs strādā uz izsīkuma robežas, cenšoties paveikt visus plašos primārās aprūpes pienākumus, paralēli pagūstot izmantot vismaz piecas dažādas elektroniskās datu ievades sistēmas. Tas ir zaudēts laiks pacientu ārstēšanai. Visus nepieciešamos datus ārstam būtu jāiegūst par konkrētu pacientu “ar vienu peles klikšķi” vienā datu sistēmā. Viens no primārās aprūpes efektivitātes stiprinošiem faktoriem būtu trešais papildu cilvēks (bez medicīnas priekšzināšanām) ģimenes ārstu praksēs, kas varētu nodarboties ar pacientu reģistrāciju un datu ievadi, nodrošinātu skrīningu, un informētu pacientus par izmeklējumu rezultātiem. Šāds cilvēks ģimenes ārstu praksēm bija pieejams pandēmijas apstākļos, bet šogad valsts finansējumu viņu algošanai vairs nepiešķīra. Par atbalsta personālu turpmāk varētu kļūt arī mākslīgais intelekts.
Nevajag vēl vienu klibojušu e-veselību
Digitālās veselības stratēģijas izstrādātāji atzinuši, ka galvenie izaicinājumi digitālās veselības attīstībā ir saistīti ar institucionālo un IKT sistēmu sadrumstalotību un vājo sadarbību. Tāpēc stratēģijas ieviešanas pamatā ir jābūt sadarbības veidošanai, t.i. sadarbībā balstītas digitālās veselības izveide, kuru veidotu pacientu, ārstu pārstāvniecības, speciālisti, valsts institūcijas. Jau šobrīd radītā e-veselība ir apliecinājums tam - ja sistēmu neievieš centralizēti, tā nestrādā, bet rada papildu problēmas. Līdzekļu trūkums veselības nozarē diktē savus noteikumus arī tās digitalizācijas procesos, kad tiek izvēlēti lētākie risinājumi, nekompetentākie piegādātāji un aizvērtas acis uz pasaulē jau gadiem strādājošām pārbaudītām sistēmām. Nekāpsim uz tiem pašiem grābekļiem!
