Avots: https://www.la.lv/kas-raksturo-psihologiski-veselus-cilvekus
Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Mēs visi vispārējos vilcienos varam iztēloties, kas ir cilvēki, kurus var nosaukt par psiholoģiski veseliem. Viņi necieš no depresijas un trauksmes, neizgāž dusmas uz citiem un neatriebjas, ir laimīgi un apmierināti ar savu dzīvi. Bet kā tas viņiem izdodas? Un ko darīt, lai atgūtu tādu veselību. Stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Džonise Veba.
1. Viņi spēj aplūkot divus pretējus viedokļus
Kuram taisnība: man vai tev? Viņa ir laba vai slikta? Vai jums patika filma – jā vai nē? Tu esi talantīgs vai bez īpašām spējām? Mūsu smadzenes tiecas visu salikt pa plauktiņiem, sadalīt notikumus, parādības un apkārtējos cilvēkus pretējās kategorijās. Tas izpaužas, kad jārunā par to, ko domājam par sevi un savu bērnību, un tajā, kā spriežam par apkārtējiem cilvēkiem.
Tā ir ne tikai spēja redzēt bez melnās un baltās arī pelēkas nokrāsas. Cilvēks, kurš ir psiholoģiski vesels, oponentam strīda gaitā var pateikt: “Mums abiem ir taisnība un mums abiem nav taisnība.” Viņš var jebkurā situācijā atzīt, ka “tas ir gan brīnišķīgi, gan briesmīgi”, vai “šis cilvēks grib labu, bet, iespējams, varētu nodarīt kaitējumu,” vai: “es vienlaicīgi tevi gan mīlu, gan ienīstu,” vai “mani vecāki daudz man iedeva, bet tajā pašā laikā viņi izturējās pret mani briesmīgi.” Un tas viss būs taisnība.
Pretstati nav tik nesavienojami, kā šķiet vairumam. Un ikviens, kurš var vienlaikus izskatīt divus pretējus viedokļus, spēj objektīvāk paskatīties uz sevi, citiem un visdažādākajām situācijām, nekā tas, kurš visu iedala melnā un baltā krāsā.
2. Komunicējot viņi prot kontrolēt emocijas
Emociju pārvaldīšana ir viena lieta, komunikācija – otra. Ir grūti pilnībā apgūt abas prasmes. Spēja kontrolēt dusmas un sāpes, lai mierīgi paskaidrotu otram, ko tu jūti, kontrolēt dusmas un spēt izskaidrot problēmu, lai sarunu partneris to saprastu. Tas viss liecina par psiholoģisko veselību.
3. Viņi labi pazīst sevi
Vai tu saproti savu reakciju iemeslu? Vai apzinies, ko jūti un kāpēc? Kādas ir tavas stiprās un vājās puses? Kādi ir tavi talanti? Ko tu mīli? Kas tev ir vajadzīgs un ko tu noteikti nevēlies? Jo labāk sevi pazīstam, jo izturīgāki esam grūtībās, labāk protam piedot sev kļūdas un pieņemt pareizos lēmumus.
4. Viņiem ir komfortabli būt pašiem
Tādi cilvēki spēj būt paši un būt laimīgi. Vai tev ir komfortabli vienatnē ar sevi, bez izklaidēm? Vai tu spēj dzīvot tagadnē, neuztraucoties par pagātni un nākotni, nedomājot par blakus lietām? Vai tu vari vienkārši just, pieņemt savas jūtas un mēģināt tās izprast?
5. Viņi ir gatavi riskēt
Komforta zonas atstāšana prasa gribasspēku un stingrību. Vai esi gatavs riskēt? Vai spēsi patstāvīgi tikt galā ar iespējamās neveiksmes sekām? Vai pazīsti sevi pietiekami, lai izlemtu, kā dēļ ir vērts riskēt? Vai varēsi sev piedot, ja cietīsi neveiksmi? Tikai garīgi stiprs cilvēks spēj apzināti uzņemties risku, un neveiksmes gadījumā tikt galā ar sekām un doties tālāk.
Kā iegūt psiholoģisko veselību
Izlasījāt īpašību aprakstu un gandrīz nekas neatbilda? Nepārdzīvojiet: ļoti maz cilvēku piemīt tās visas. Censties tās attīstīt jau ir noderīgi.
Daži padomi, kā to izdarīt.
1. Nav vērts par katru cenu censties pierādīt savu taisnību.
Pārtraucot pastāvīgi pierādīt savu taisnību, vari aplūkot lietas pavisam jaunā gaismā un saskatīt visu kopainu, un tā ir vissvarīgākā gudrības daļa. Tu pārstāsi visu sadalīt melnā un baltā krāsā, un tas ļaus citādi uzlūkot sevi un citus. Spēja aplūkot pretstatus palīdzēs izprast savas jūtas, kuras bieži vien ir viena otrai pretējas, un labāk saprast citus.
2. Mācies praktizēt apzinātību
Apzinātība ir spēja pilnībā atrasties pašreizējā brīdī, vēršot visu uzmanību uz sevi, uz to, ko dari un kā jūties. Šī prasme ir galvenais, lai izprastu un pieņemtu sevi. Turklāt apzinātības praktizēšana labvēlīgi ietekmē garīgo un fizisko veselību, kā to apliecina pētījumi.
3. Centies citādi uzlūkot neveiksmes
Neveiksme ir drosmes pazīme. Ja cieti zaudējumu, tas nozīmē, ka tu riskēji un pameti komforta zonu. Neveiksme, ja pret to izturas pareizi, var mums daudz ko iemācīt. Labāk iepazīstot un mācoties pieņemt sevi, attīstot apzinātību un spēju komunikācijā izpaust emocijas, jūs, visticamāk, sāksiet labprātāk uzņemties saprātīgu risku un gūt no rezultātiem nozīmīgas mācības. Laika gaitā tas palīdzēs iegūt pieredzi un sasniegt panākumus, par kuriem pat nevarējāt sapņot.
Avots: psychologies
