img

Avots: https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vecaki-un-berni/26.09.2025-kas-ir-gadijumu-vaditajs-jeb-panemt-ipaso-bernu-vecakus-pie-rokas.a615986/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links

Autori: LSM.lv Bērnu satura redakcija, "Ģimenes studija" (Latvijas Radio raidījums ģimenēm)

Ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, palīdz gadījumu vadītājs. Šis palīgs ģimeni atbalsta praktiski un emocionāli, palīdz sadalīt lielās problēmas pa soļiem un atrast ceļu pie institūcijām. Tas šādām ģimenēm ir ļoti palīdzoši, jo bieži trūkst informācijas par pieejamiem pakalpojumiem un tiesībām.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple. Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" stāsta un skaidro Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības gadījumu vadītāju koordinatore Lauma Lieksne, Latvijas UDHS biedrības pārstāve, "Mīlēt izglītoti" satura veidotāja Simona Dimanta un Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece Diāna Puntule. 

Līga Bērziņa skaidro, ka "ideja mums radās jau pirms daudziem gadiem, un mēs šo ideju auklējām. Jo tiešām, nonākot speciālo vajadzību jomā ne tikai tajā brīdī, kad vecāki saņem diagnozi par autisms vai citu diagnozi, bet faktiski tajā brīdī, līdzko jau parādās grūtību jomas, vecāki saskaras ar ļoti daudz dažādiem ierobežojumiem, piemēram, bērnam tiek palūgts neapmeklēt bērnudārzu, piemēram, ir vecāki, kas ir saņēmuši aizrādījumus no ārstiem: tad, kad bērns iemācīsies uzvesties, tad nāciet, un tad mēs arī izvērtēsim, kas ar viņu notiek. (..) Vecāki nonāk ne tikai tādās sociālās grūtībās, ne tikai izglītības grūtībās, bet tur ir daudz dažādas arī tiesību nianses, parādās arī ļoti daudz dažādi savādāki juridiskie aspekti. Un mēs sapratām, ka tieši vecāki, kuri, piemēram, vakardien ir bijuši pedagoģiski medicīniskajā komisijā un viņiem ir šie dokumenti, jau bijuši noraidīti, ir spējīgi vislabāk konsultēt citus vecākus." 

Idejā par šādas palīdzības veidošanu svarīgākais bija "apkopot tieši vecāku zināšanas, kuri tām [grūtībām] iet cauri, un atrast formātu, kā citi vecāki varētu palīdzēt dalīties šajās zināšanās un stiprināt tos vecākus, kuri iet cauri dažādām grūtībām. Un sākotnēji tie bija brīvprātīgie, un pēc tam mēs jau arī noformulējām kā atbalsta pakalpojumu." 

Līga Bērziņa arī uzsver, ka šis ir unikāls pakalpojums, jo, pirms mēs arī sākām formēt un meklēt dažādas starptautiskās pieredzes, izrādās, ka citviet pasaulē šāda pakalpojuma nav. Ir kaut kas ļoti līdzīgs atbalsta grupām. 

Lauma Lieksne, raksturojot šī pakalpojuma sniedzēju, uzsver, ka tas ir cilvēks ar pieredzi, "tāpēc arī pirmais, ko mēs izdarām kā gadījuma vadītājs, mēs uzklausām vecāku. Viņš labi zina, ka mēs saprotam, ko viņš mums stāsta." 

Simona Dimanta, raksturojot savu darbu, saka, ka darbojas līdzīgi kā gadījuma vadītājs. Ģimenēs, kur ir šādi bērni, ir rinda jautājumu un izaicinājumu, kuriem jātiek pāri, lai viena šī ģimene iegūtu kaut cik normālu ikdienu ar bērnu. 

Sociālā dienesta sociālā gadījuma vadītāja funkcijas nedaudz atšķiras. Diāna Puntule strādā ar ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, viņi vēršas dienestā pēc palīdzības. Viens no pieprasītiem pakalpojumiem ir aprūpe mājās. 

Līga Bērziņa uzsver, ka "mūsu uzdevums ir aizvest vecāku pie sociālā dienesta, paņemt zināmā mērā pat pie rokas un arī iedrošināt". 

Viņa arī skaidro, ka ir nepietiekama sabiedrības informētība, nepieciešams radīt vidi, kur var iepazīties gan ar pakalpojumiem, gan ar savām tiesībām.