Situāciju skaidro ārsti REplay.lv Kā labāk dzīvot (Latvijas Radio raidījums)
Lai gan smēķēšana rada veselu virkni nopietnu veselības problēmu, pat cilvēkiem, kas to labi apzinās, atmest smēķēšanu var būt ārkārtīgi izaicinoši, un daudziem tas neizdodas, jo nikotīna atkarība pati par sevi ir hroniska slimība, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja pulmonologs, profesors Māris Bukovskis un psihoterapeits un psihiatrs Gints Polis. Nikotīna atkarība – hroniska slimība
Nikotīna atkarība ir daudz nopietnāka problēma, nekā pirmajā mirklī varētu likties. Latvijā smēķē katrs trešais iedzīvotājs. Daudziem tā ir ne tikai darbība, kura rada nopietnus veselības riskus, bet reizēm arī grūti aizvietojams rituāls, kam ir individuāla nozīme.
Ar smēķēšanu saistīta vesela virkne slimību, sākot ar sirds asinsvadu slimībām, onkoloģiskām saslimšanām, beidzot ar neauglību.
"Ja ņemam tieši manu lauciņu, plaušu vēzis joprojām ir pirmajā vietā mirstības ziņā, jo, ja diagnostika nav agrīna, tad patiesībā izredzes izdzīvot piecus gadus ir niecīgas," atzina Bukovskis.
Viņaprāt, par veselības riskiem tiek runāts daudz, un visi ļoti labi zina, ka smēķēšana ir kaitīga, taču daudz lielāka problēma ir tieši pati nikotīna atkarība.
"Ir jāaktualizē šī diagnoze. Cilvēkam ir jāparakstās zem šīs diagnozes – ģimenes ārsts mani informēja par iespējamajām smēķēšanas sekām, es esmu informēts un parakstos, ka uzņemos pilnu atbildību par to. Tālāk jau nāk visi pārējie speciālisti – pneimonologs, rentgenologs, psihoterapeits, psihiatrs, sarežģītākos gadījumos narkologs. Ja visiem viņiem nesanāk, tad beigās ir onkologs," pauda Bukovskis.
Nikotīns ir izteikta pieradumu un atkarību izraisoša viela, kuras dēļ, arī labi apzinādamies visus milzīgos riskus, cilvēki nereti nespēj smēķēšanu atmest. Pat tad, ja veselības problēmas jau ir klāt.
"Šobrīd mēs uzskatām, ka nikotīna atkarība ir hroniska slimība ar saviem paasinājumiem un emisijas periodiem atkarībā no tā, vai cilvēks ir spējis uz kādu brīdi atmest vai arī viņš paklūp un atsāk, un ar tādu spontānas izveseļošanās varbūtību tikai pieciem procentiem," norādīja Bukovskis.
Smēķētāju kļuvis vairāk
Ārsts sprieda, ka Latvijā tik daudz smēķētāju savā ziņā ir "vēsturiskais mantojums", jo Austrumeiropa kopumā ir līderis smēķētāju ziņā. Taču nenoliedzami arī pēdējo gadu notikumi daudzus mudinājuši ikdienā sniegties pēc cigaretes, tādā veidā it kā cenšoties sevi nomierināt.
"To ietekmē arī šī brīža apstākļi – politiskie, ekonomiskie, Covid-19 pandēmija, kas būtiski ietekmēja cilvēka psiholoģisko līdzsvaru. Šobrīd, es domāju, mēs vērojam tādu kāpšanos atpakaļ. Noteikti, ka šobrīd smēķē vairāk, nekā tas bija varbūt 2019.-2020. gadā," sprieda Bukovskis.
Savukārt Polis dalījās pieredzē, ka arī pats savulaik bijis atkarīgs, bet atmetis smēķēšanu jau pirms vairāk nekā 30 gadiem. Viņš smēķējis pusaudžu gados un jaunībā, un tas viņa gadījumā vairāk bija saistīts ar dažādiem sociālajiem faktoriem un socializēšanos kompānijā.
Polis uzsvēra, ka dzīvē pareizā koncepcija būtu nemaz nesākt smēķēt, jo no šīs atkarības izkļūt var būt tiešām izaicinoši.
"Ja mēs divus trīs gadus esam bijuši aktīvi smēķētāji un regulāri trenējuši šo konceptu tādā biopsihosociālajā trijstūrī, nu, tad mēs pa trīs gadiem jau esam ļoti labi uztrenējušies smēķētāji, un tas reflekss, visa sociālā komponente un tā tālāk, diemžēl ir ļoti dziļi integrējies gan bioloģiski, gan psiholoģiski," atzina Polis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pats ir piemērs tam, ka atmest nav neiespējami. Ja neizdodas, nedrīkst padoties, ir jāmēģina atkal un atkal un arvien jaunas metodes, kas varētu līdzēt.
"Pirmkārt, mēs to uzskatām par hronisku recidivējošu slimību, tātad mēs ārstējam paasinājumus. Ja kāds ir smēķējis, tad atmetis, bet tad atsācis, tas ir paasinājums, un mēs neizmetam to cilvēku ārā, mēs atkal ārstējam paasinājumu. Tiem, kuri ir atkārtoti mēģinājuši, vajag atgriezties, atgriezties, atgriezties un vēlreiz atgriezties pie tā, ka vajag mēģināt vēlreiz. Ar katru reizi pieaug varbūtība, ka viņš pārtrauks smēķēt pilnībā. Kā es smejos, ir tikai pietiekoši bieži jāatmet," pauda Bukovskis.
Par alternatīviem nikotīna produktiem
Mūsdienās izplatītas ir ne tikai cigaretes, bet arī nikotīna spilventiņi, elektroniskās cigaretes un dažādas tabakas karsēšanas ierīces.
Viedokļi par šiem alternatīvajiem nikotīna produktiem dalās, taču Bukovskis akcentēja, ka cigarešu smēķēšana viennozīmīgi ir vissliktākais veids, kā uzņemt nikotīnu, un tāpēc, ja ilgstoši neizdodas atmest, risku savai veselībai var censties vismaz mazināt, pakāpeniski pārejot uz kādu mazāk veselību ietekmējošu nikotīna produktu.
"Šeit mēs runājam par diviem aspektiem. Viens ir jaunieši, kuri sāk lietot šos alternatīvos produktus, ko absolūti nekādā veidā mēs nedrīkstam pieļaut, un šeit tās garšas varbūt ir tas dzinulis viņiem. Nikotīnu saturošam produktam ir jābūt tik pretīgam, cik vien tas ir iespējams, un cigaretes līdz šim tādas ir bijušas, kas lielu daļu cilvēku attur vispār uzsākt smēķēšanu," norādīja Bukovskis.
Taču otrs aspekts ir cilvēki, kas ilgstoši, gadiem, trīs, piecas un 10 reizes ir mēģinājuši atmest, bet viņiem tas joprojām nav izdevies. Tad, izmantojot alternatīvos nikotīna produktus, vismaz var mazināt nodarīto kaitējumu savai veselībai.
"Var mēģināt uz to laiku, kamēr izdodas atmest, samazināt risku, pārejot uz kādu no šiem produktiem," skaidroja Bukovskis.
Jo jāņem vērā, ka klasisko cigarešu smēķēšana ietekmē arī cilvēkus apkārt, kas kļūst par pasīvajiem smēķētājiem. "Viennozīmīgi visi tie skaitļi, kas attiecas uz aktīvo, nu, tikai kādu pakāpi zemāk, attieksies arī uz pasīvo smēķēšanu. Tātad visi tie hronisko slimību riski pieaug," norādīja Bukovskis.
Tāpat mūsdienās izpētīts, ka pastāv arī terciārie jeb trešreizējie dūmi – nikotīns smēķētāja izelpā. Tas nozīmē, ka pat tad, ja cilvēks ir smēķējis uz balkona vai ārā, ienākot telpā, viņa izelpā ir nikotīns, kas nosēžas uz apkārtējām virsmām.
"Ja paņemtu paraugu no smēķētāju dzīvokļa vai mājas, mēs atrastu, ka nikotīna koncentrācija putekļos vai uz virsmām ir 100 reizes augstāka nekā nesmēķētāja mājās. Tā ir 100 reizes lielāka nikotīna ekspozīcija uz zīdaini, kurš, piemēram, rāpo pa zemi, pa tepiķi un bāž visu mutē. Tas ir viens no iespējamajiem faktoriem, kas varētu veicināt atkarības veidošanos jau ļoti agrā dzīves periodā," skaidroja Bukovskis.
Vienlaikus, pārejot uz alternatīviem produktiem, jāņem vērā, ka veselību negatīvi ietekmē visi nikotīnu saturoši produkti, tādēļ tam būtu jābūt īstermiņa risinājumam, kamēr cilvēks atmet smēķēšanu, nevis jaunai atkarībai.
"Man patīk tā analoģija ar lēkšanu no kaut kāda stāva. Ja bezfiltra cigaretes ir piektais stāvs, filtra cigaretes ir ceturtais stāvs, tad tie pārējie produkti ir kāds drusciņ zemāks stāvs, no kura mēs tik un tā lecam ārā un riskējam ar tām pašām būtībā lietām," pauda Polis.
