Slimnīcu vadītāju maksātās algas darbiniekiem jau sen ir lielākas par nākamgad mediķiem paredzēto atalgojuma palielinājumu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš norādīja, ka konkurence darba tirgū ir nežēlīga, jo trūkst gan māsu, gan ārstu, un, lai piesaistītu darbiniekus slimnīcas mēģina tiem maksāt vairāk. Atalgojums gan netiek maksāts no valsts piešķirtā finansējuma. Tas tiek darīts, iekasējot līdzekļus no pacientiem par maksas pakalpojumiem.
Ar no maksas pakalpojumiem iegūto finanšu daudzumu daļēji mēģinām kompensēt to iztrūkumu, kas nepieciešams darbiniekiem,
skaidroja Kalējs.
Viņš piebilda, ka mediķu atalgojuma pieaugums no nākamā gada 1.janvāra kopumā neko nozarē nemainīs, varbūt tikai stabilizēs. Turklāt šāds pielikums ir nekonkurētspējīgs, un to atzinusi arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Vienlaikus Kalējs piekrita, ka pieaugums ir vismaz kāda pozitīva tendence.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 18.septembrī panākusi vienošanos ar Veselības ministriju (VM) par ārstniecības personu atalgojuma palielinājumu no nākamā gada, tādējādi izvairoties no mediķu streika.
Kā aģentūru LETA informēja VM, nākamajā gadā veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma palielinājumam un izglītībai plānots novirzīt papildus 76 miljonus eiro. Tas ļaus ārstu vidējo darba samaksu (tarifā) ārstiem palielināt par 221 eiro, aprūpes personālam - par 85 eiro, atbalsta personālam - par 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem plānots darba samaksas palielinājums 40 eiro apmērā.
VM norādīja, ka atbilstoši valsts budžeta apstiprināšanas plānam likumprojekts "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam", kas noteiktu nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, 1.novembrī jāapstiprina Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atgādināja, ka budžeta projektā veselības nozarei plānoti papildu 275 miljoni eiro. Nākamajā gadā veselības nozares budžets plānots nepilnu 1,9 miljardu eiro apmērā.
Viņš arī uzsvēra, ka papildu finansējums kritiski nepieciešams arī citām jomām - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tarifu pārskatīšanai un kompensējamo medikamentu apmaksai, tādēļ visas vajadzības ir jāsalāgo.
Pēc LVSADA padomes sēdes, Abu Meri aģentūrai LETA atzina, ka atalgojuma palielinājums noteikti nav liels kā bija vajadzīgs, taču pakāpeniski tiek iet virzienā kā būtu jābūt. Viņš cer, ka papildu finansiālais atbalsts liks ārstniecības personām padomāt, vai viņi turpinās strādāt savā profesijā vai brauks strādāt uz citām vietām.
"Es domāju, ka ne tikai algas ir svarīgas, bet arī darba vides jautājuma sakārtošana, kā arī izglītības, darba attieksmes no vadītāju, kolēģu jautājumu sakārtošana. Tie ir jautājumi, kas mums jāatrisina tuvāko trīs-četru gadu laikā. Visa pozitīvās pārmaiņas liks justies drošāk pacientam," uzskata ministrs.
Komentējot gaidāmo palielinājumu, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai atzina, ka uz jebkuru daļēji pilnu trauku var paraudzīties divējādi, proti, var teikt, ka tas ir pustukšs vai puspilns. Šajā situācijā algu palielinājums palīdz trīs gadu periodā noturēt darba samaksu nozarē apmēram vienādā konkurētspējas līmenī, samērojot ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī. Tomēr tas neļauj uzlabot ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēju tādā mērā, lai palielinātu māsu un ārstu skaitu.
"Te ir jāiegulda liels darbs un tas prasa nopietnus papildus finanšu līdzekļus. Mums šobrīd ir viena svarīga lieta - ir atjaunots normāls sociālais dialogs ar Veselības ministriju, un tas dod cerības, ka mums izdosies arī turpmākajos gados jūtami labāk uzlabot situāciju," pauda Keris.
