img

Kā saglabāt skaidru atmiņu?

Avots: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/ka-saglabat-skaidru-atminu/

Jautājums, kā novērst atmiņas pasliktināšanos, nodarbinājis daudzus pētniekus, jo īpaši tagad tas kļuvis aktuāls, palielinoties dzīvildzei un pieaugot saslimšanām, kas negatīvi ietekmē izziņas jeb kognitīvās spējas. VCA neiroloģe Dace Bērziņa skaidro nozīmīgākos faktorus, kas ietekmē atmiņu.

Pēc kovida grūti atcerēties

Viņa norāda, ka uz mūsu atmiņu iedarbojas organisma novecošanās, tāpat specifisks gēns (APOE4 ir apolipoproteīna E gēna forma, viens no būtiskākajiem ģenētiskajiem riska faktoriem Alcheimera slimības attīstībā), dažādas hroniskas slimības, iepriekš pārslimotas CNS infekcijas slimības, traumas un dzīvesveids.

Atmiņas spējas noveco līdz ar pārējo organismu, taču ar vecumu saistītā atmiņas pasliktināšanās ne vienmēr ir demences sākums un patiešām var būt tikai aizmāršība.

Pavisam nesen, vēl tikai šogad prestižajā medicīnas vietnē “The Lancet” tika publiskots pētījums, kas apliecināja – tā saucamais garais kovids jeb pēckovida seku sindroms (ārvalstu literatūrā tā apzīmēšanai lieto arī abreviatūru PCC) saistīts ar nozīmīgu kognitīvo funkciju pasliktināšanos.

Proti, kovidu izslimojušie var izjust plašu hronisku kognitīvo traucējumu simptomu klāstu mēnešiem vai gadiem ilgi.

Savukārt pirmie pētījumi pašā pandēmijas sākumā uzrādīja tendenci, kas vēstīja, ka neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes cilvēkiem, kuriem pēc Covid-19 ir ilgstošs ožas zudums, biežāk ir kognitīvās problēmas nekā tiem, kuri atgūst vai nekad nezaudē ožu.

Neiroloģe stāsta, ka tajā ir loģika, jo zināms, ka ožas zudums var būt agrīns Alcheimera un citu slimību priekšvēstnesis.

Kopumā liels pierādījumu skaits apliecina, ka Covid-19 var izraisīt ilgstošas neiroloģiskas problēmas, piemēram, koncentrēšanās grūtības un atmiņas zudumu.

Kādā no šiem pētījumiem, gan ar nelielu pacientu izlasi, fiksēts, ka

divām trešdaļām cilvēku, kuriem kovidtests bija pozitīvs, bija novērojami dažādi atmiņas traucējumi un pusei šīs grupas tie bija pietiekami smagi, lai traucētu ikdienas aktivitātēs.

D. Bērziņa lēš, ka kopumā gan demogrāfiskās situācijas dēļ, gan tāpēc, ka nepietiekami izsargājamies no vīrusu slimībām, pacientu skaits ar atmiņas un kognitīvajiem traucējumiem tikai pieaugs, tādēļ ir jādara viss, lai pasargātu savas smadzenes un būtu ar skaidru prātu un asu domu iespējami ilgāk.

Dzīvesveidam ir liela nozīme

Līdztekus uzvedībai, kas samazinātu iespējamību saslimt ar kognitīvās spējas ietekmējošu infekcijas slimību (piemēram, masku valkāšana iekštelpās ar augstu risku inficēties, telpu vēdināšana), tieši dzīvesveidam kā maināmam faktoram atmiņas spēju uzturēšanā pētnieki visā pasaulē pievērš arvien lielāku uzmanību.

Apjomīgais Ķīnas izziņas un novecošanas pētījums ir īpašs tāpēc, ka tajā tika ņemts vērā gan ģenētiskais risks, gan dzīvesveida faktori.

Pētījums aizsākās 2009. un noslēdzās 2019. gadā.

Dalībnieki tika novērtēti, un viņiem veikta neiropsiholoģiskā pārbaude 2012., 2014., 2016. gadā un pētījuma noslēgumā.

Dalībnieku vidējais vecums bija 72,23 gadi, 48,54% no tiem bija sievietes, 20,43% no visiem bija “novecošanās gēna” APOE4 nesēji.

Pētījuma sākumā dalībniekiem bija jābūt normālai kognitīvajai funkcijai. Pētījuma gaitā tika izslēgti tie, kuru stāvoklis novērošanas periodā uzrādīja kognitīvus traucējumus vai demenci.

Pētnieki atklāja, ka veselīgs uzturs, kognitīvās aktivitātes, regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēšana un atturēšanās no alkohola ir būtiski saistītas ar lēnāku kognitīvo spēju samazināšanos neatkarīgi no APOE4 statusa.

Turklāt katrs atsevišķs veselīga dzīvesveida faktors saistīts ar lēnāk progresējošu atmiņas pasliktināšanos desmit gadu laikā, salīdzinot ar vidējo atmiņas traucējumu attīstīšanās tempu.

Veselīgs uzturs tika atzīts par spēcīgāko līdzekli, kam sekoja izziņas aktivitātes un fiziskas aktivitātes.

Ar piedevām jāuzmanās

“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone piekrīt mediķei, ka tad, kad kognitīvā funkcija jau ir traucēta, ar zāļu tējām un bezrecepšu līdzekļiem vairs cauri netikt, noteikti ir jākonsultējas ar speciālistiem par nopietnāku ārstēšanu.

Bet tiem, kas jau profilaktiski vēlas parūpēties par atmiņu, viņa iesaka bezrecepšu preparātus.

“Ginkgo biloba veicina asins cirkulāciju galvas smadzenēs un var palīdzēt uzturēt kognitīvās funkcijas, stimulēt atmiņu. Taču šis augu valsts preparāts nav ieteicams tiem, kuri lieto antikoagulantus, jo tas palielina asiņošanas risku.

Biežas blaknes, lietojot ginkgo biloba, ir galvassāpes, kuņģa darbības traucējumi un alerģiskas reakcijas.

Ieteicama sastāvdaļa ir arī kurkuma, kas var pozitīvi ietekmēt koncentrēšanās spējas un atmiņu,

taču žultsakmeņu un žultsvadu nosprostojumu gadījumā kurkumu nav ieteicams lietot. Biežākā novērotā blakne ir kuņģa darbības traucējumi.

Noderīga sastāvdaļa ir acetil-L-karnitīns, kas paaugstina garīgās enerģijas līmeni, modrību, palielina asins plūsmu uz smadzenēm.

Tiesa, to neiesaka cilvēkiem, kuriem ir hipotireoze un krampju lēkmes, jo simptomi var pastiprināties. Biežākās blaknes var būt slikta dūša, vemšana, muskuļu vājums, ķermeņa aromāta izmaiņas.

Vēl viena vēlama sastāvdaļa ir dokozaheksaēnskābe (DHA), kas var palīdzēt saglabāt un pat uzlabot smadzeņu darbību un veselību. Pētīts, ka tie, kuriem organismā trūkst DHA, ātrāk zaudē atmiņas spējas.

Šī sastāvdaļa lietošanai nav ieteicama kopā ar antikoagulantiem un antiagregantiem, jo var veicināt asiņošanas ilgumu. Biežākā iespējamā blakne – gastrointestinālie traucējumi.”

Farmaceite uzsver, ka, izvēloties ko papildus atmiņas uzlabošanai, noteikti jāņem vērā veselības stāvoklis, kā arī ikdienā lietotie medikamenti un citi uztura bagātinātāji.

“Aptiekas praksē nereti konstatējam, ka

bieži vien vitamīnus vai minerālvielas, neiedziļinoties to sastāvā un devās, cilvēki uzņem dubultā,

jo izvēlētie uztura bagātinātāji paredzēti dažādu veselības stāvokļu uzlabošanai,” viņa saka.

Tāpēc noteikti vērts noskaidrot arī par kalcija un D vitamīna lietošanas nepieciešamību, nevis aizrauties ar vitamīnu un citu bezrecepšu zāļu pārmērīgu lietošanu.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem dažkārt ir grūtības ar šķidruma uzņemšanu. Iespējams, tādā gadījumā var palīdzēt zāļu tējas, turklāt ar tādu sastāvu, kam ir kaut neliela, bet atmiņas spēju veicinoša darbība.

“Viena no populārākajām ir zaļā tēja, kas var palīdzēt uzlabot kognitīvās funkcijas un atmiņu. Ārstnieciskās tējas atmiņas uzlabošanai satur arī ginkga, salvijas, pienenes, piparmētras un rozmarīna lapas, cinka citrātu, ciānkobalamīnu.”

Uzziņai

Pētnieku atklāta dzīvesveida recepte

Ķīnas pētījumā atmiņas saglabāšanas efektus vērtēja, caurskatot sešus maināmos jeb dzīvesveidu koriģējošos faktorus.

Fiziskie vingrinājumi ietver dažādas aktivitātes, ar tendenci palielināt biežumu no dažām reizēm nedēļā līdz katrai dienai un kopējo tām atvēlēto laiku. Pētījumā dalībnieki tika vērtēti tieši šādā aspektā.

Smēķēšana (pašreiz, agrāk vai nekad) – pētījums uzrādīja ievērojami labākus atmiņas rādītājus nesmēķētajiem.

Alkohola patēriņš (nekad, neregulāri, dzeršana ar zemu līdz pārmērīgu alkohola daudzumu un bieža alkohola lietošana) – līdzīgi kā ar smēķēšanu, alkohols negatīvi ietekmē kognitīvās spējas un veicina novecošanos.

Diēta. Pētījumā tika vērtēts 12 pārtikas produktu ikdienas patēriņš (augļi, dārzeņi, zivis, gaļa, piena produkti, sāls, eļļa, olas, graudaugi, pākšaugi, rieksti, tēja).

Kognitīvās darbības – rakstīšana ikdienā (piemēram, regulāri dienasgrāmatas ieraksti), lasīšana, spēļu kāršu vai galda spēļu spēlēšana kā ieradums veicina kognitīvās spējas un palīdz uzturēt atmiņu.

Sociālie kontakti – dalība interešu grupās, saietu un ballīšu apmeklēšana, draugu/radinieku apciemošana, ceļošana, tiešsaistes tērzēšana – ir būtiska psihiskās veselības sastāvdaļa, kas sniedz vispārēju labumu, tai skaitā labas atmiņas saglabāšanu.