Pēdējā laikā atkal pieaudzis Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits. Kā stiprināt organisma aizsargspējas un kā palīdzēt organismam atgūt spēkus pēc Covid-19 izslimošanas? Konsultē ģimenes ārste Zane Zitmane un "Benu Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Iestājoties rudenim, cilvēki vairāk uzturas iekštelpās, tāpēc vīrusi vieglāk izplatās. Vēl viens iemesls saslimstības pieaugumam ir mācību gada sākšanās. Rudenī imunitātes pazemināšanos var izraisīt arī saules gaismas trūkums. Ņemot vērā šos apstākļus, iespējams saslimšanu ar dažādiem elpceļu vīrusiem skaita pieaugums. Pēdējo nedēļu laikā saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir paaugstinājusies, to var skaidrot arī ar to, ka jaunie vīrusu celmi spēj apiet jau iegūto imunitāti un vieglāk izplatās, skaidro ģimenes ārste Zitmane.
Jāņem vērā arī tas, ka vīruss ir mainījies no pandēmijas sākuma. Lai arī lielākoties to pārslimo vieglāk, tomēr vīruss joprojām var būt bīstams, īpaši riska grupu pacientiem, uzsver ģimenes ārste. Biežākie simptomi ir, piemēram, iesnas, aizsmakums, kakla sāpes, klepus, galvassāpes, nogurums, vājums, locītavu vai muskuļu sāpes, drudzis un reizēm arī garšas vai ožas zudums, caureja vai slikta dūša. Kopumā nav specifisku simptomu, pēc kuriem varētu viennozīmīgi atšķirt Covid-19 no citiem vīrusiem vai saaukstēšanās, tāpēc antigēnu tests ir vienīgais veids Covid-19 atšķiršanai no citiem vīrusiem. To ieteicams veikt, ja parādās kādi no iepriekš minētajiem simptomiem. Reizēm pirmajās saslimšanas dienās testa rezultāts ir negatīvs, tāpēc ieteicams testu atkārtot vēlreiz pēc pāris dienām. Tāpat testu profilaktiski var veikt pirms tikšanās ar riska grupu pacientiem. Kā arī, ja ir kādi slimības simptomi, ieteicams samazināt kontaktus, lai nepakļautu riskam apkārtējos.
Parādoties pirmajām saslimšanas pazīmēm, jāpaliek mājās un ieteicams veikt Covid-19 antigēnu noteikšanas testu ar deguna uztriepes paraugu vai siekalās, stāsta klīniskā farmaceite Priedniece. Ieteicama pastiprināta šķidruma uzņemšana – ūdens un zāļu tējas, nepieciešamības gadījumā lietojami pretsāpju, temperatūru pazeminošie līdzekļi ar paracetamolu vai ibuprofēnu. Noteikti jāpievērš uzmanība zāļu sastāvam, ko izmanto saaukstēšanās simptomu un drudža mazināšanai, lai netiktu lietoti vienlaicīgi vienāda sastāva medikamenti gan tablešu, gan karsto dzērienu veidā. Par medikamentu lietošanu vienmēr jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Jāpatur prātā, ka slimības simptomi var būt dažādi un no tiem būs atkarīga izvēlētā ārstēšana. Klepus gadījumā talkā nāks sīrupi vai tabletes, kas jāizvēlas atbilstoši klepus veidam (sauss klepus vai atklepošanai). Kakla sāpju gadījumā kaklu var skalot, noder arī sūkājamās tabletes un aerosoli, bet iesnu gadījumā degunu var skalot ar jūras ūdeni un lietot deguna pilienus. Tomēr atceries – zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.
Slimošanas laikā uzturam jābūt vieglam un veselīgam, jāievēro miera un atpūtas režīms, ļaujot organismam atpūsties un izgulēties. Šajā laikā nedrīkst lietot alkoholu un smēķēt, nav ieteicami kofeīnu saturoši dzērieni, kā arī regulāri jāvēdina telpas un jāveic telpu mitrā uzkopšana.
Pēc Covid-19, kā arī citu vīrusu izslimošanas, organismam var būt nepieciešams ilgāks atlabšanas periods, lai atgūtu spēkus. Pēc smagākas slimošanas atlabšanas laiks bieži vien ir ilgāks, piemēram, saglabājas tādi simptomi kā nogurums vai koncentrēšanās grūtības, skaidro ģimenes ārste. Dažiem pacientiem arī šobrīd ir novērota lēnāka atlabšana. Lai palīdzētu organismam justies labi, ieteicams neatsākt fiziskās aktivitātes pārāk ātri, bet tā vietā sākumā piemērotas būs vieglas pastaigas, fiziskās slodzes intensitāti paaugstinot pakāpeniski. Spēku atgūšanai svarīgs arī pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kā arī pietiekams ūdens patēriņš.
Pēc slimošanas ikvienam ir jāpievērš uzmanība savai pašsajūtai, lai uzreiz nepārslogotu organismu darbā vai sportojot, kā arī jārūpējas par veselīgu un pietiekami ilgu miegu. Pievērsiet uzmanību tam, lai uzturs būtu daudzveidīgs un jūs uzņemtu visu nepieciešamo organisma atbalstam. Īpaši aktuāli šajā laikā būs vitamīni un minerālvielas, kas stiprina imūnsistēmu – D, C, A un E vitamīns, kā arī dzelzs, selēns un cinks. D vitamīns jāuzņem papildus, lai tas būtu optimālā līmenī, kā arī ieteicams veikt asins analīzes – D vitamīna līmeņa noteikšanai un kontrolei asinīs.
Imūnsistēmas stiprināšanai var izmantot līdzekļus ar ārstniecības augiem, piemēram, ehināciju, plūškoku, mežrožu un smiltsērkšķa augļiem, greipfrūtu sēklu ekstraktu, ķiploku un ingveru, arī bišu produktus, probiotiķus un beta glikānus saturošus produktus, kā arī zivju eļļu, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. Taču atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Ja pašsajūta neuzlabojas vai pasliktinās, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.
Kā šobrīd pasargāt sevi un savu ģimeni no saslimšanas ar Covid-19 un citiem "rudens vīrusiem"? Pirmais solis – ir jāievēro higiēna, tātad pietiekami bieži un rūpīgi jāmazgā rokas, bet, ja tas nav iespējams, rokas jādezinficē, saka ģimenes ārsta Zane Zitmane. Atrodoties sabiedriskās vietās, jāizvairās no tuva kontakta ar cilvēkiem, īpaši, ja kādam ir manāmi kādi saslimšanas simptomi. Augsta riska vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs) var valkāt sejas masku.
Lai mazinātu iespēju saslimt ar Covid-19 smagā formā, īpaši riska grupām, piemēram, cilvēkiem no 65 gadu vecuma, pacientiem ar hroniskām saslimšanām, vidējas vai augstas imūnsupresijas pacientiem, grūtniecēm, ieteicama vakcinācija pret Covid-19. Jaunās vakcīnas pielāgotas labākai aizsardzībai pret jaunajiem vīrusa variantiem, stāsta ģimenes ārste.
"Protams, ļoti būtiski ir ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus: veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes, uzturēšanās svaigā gaisā un rūpes par mentālo veselību un miegu. Centieties atteikties no kaitīgajiem ieradumiem un neaizmirstiet par telpu vēdināšanu!" uzsver eksperti.
