2023. gads farmācijas nozarei un medikamentu ražotājiem Latvijā bijis izaicinājumu un arī pārbaudījumu pilns. Statistikā gan redzam, ka līdzīgi gājis arī citām Latvijas vadošajām eksportējošajām nozarēm, jo Latvijas eksporta vērtība šogad ir būtiski kritusies, radot bažas arī par ekonomikas izaugsmes noturīgumu. Papildu ārējiem satricinājumiem, ko eksportējošās nozares izjūt jo spēcīgāk, arī iekšpolitiski farmācijas nozare 2024. gadu diemžēl sagaidām neziņā par gaidāmo valsts politiku farmaceitiskās aprūpes attīstībā, medikamentu pieejamības nodrošināšanā un zāļu tirgus regulējumā.Taču, neskatoties uz to, šogad mūsu galvenais fokuss saglabāsies uz patentbrīvo medikamentu attīstību, jauniem Rietumvalstu eksporta tirgiem un investīcijām arī pētniecībā un attīstībā, lai noturētu starptautisko konkurētspēju. Vienlaikus gan jāuzsver, ka neskatoties uz to, ka Latvijas ražotāji vietējā zāļu tirgū veido knapus 6%, arī mums ir svarīga kopējā valsts veselības aprūpes un zāļu tirgus attīstības politika. Tik stingri regulētā nozarē kā farmācija tas ir kritiski svarīgs jautājums. Tāpēc nozares politika un zāļu tirgus regulējuma vīzija nedrīkst mainīties līdz ar katru jaunu nozares ministru, jo farmācijā darbs pie produktu izstrādes un reģistrācijas ilgst gadiem un prasa desmitiem miljonu investīcijas.
Jauno produktu attīstības gads
Runājot par 2023. gadu, mums, AS "Olainfarm", tas ir bijis ļoti nozīmīgs vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, uzņēmums ir iegājis nākamajā piecdesmitgadē, vēlreiz apliecinot, ka Latvijā farmācijas nozare ir augsti attīstīta un eksportspējīga, ar ko varam lepoties visas Baltijas līmenī. Otrkārt, līdz ar uzņēmuma jauno akcionāru "AB City" ienākšanu uzņēmumā pirms nepilniem diviem gadiem, 2023.gadā strādājām jau ar pilnu jaudu pie jaunās attīstības stratēģijas īstenošanas, kas kardināli maina uzņēmuma vēsturisko attīstības fokusu, koncentrējoties uz jauna, Rietumvalstīs konkurētspējīga produktu portfeļa izstrādi patentbrīvo medikamentu nišā. Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no desmit vadošajām farmācijas kompānijām mūsu terapeitiskajās grupās. Lai gan priekšā vēl ir ļoti intensīvs darbs un milzīgas investīcijas, pirmos jaunās stratēģijas augļus sākām redzēt jau šogad. Nepilnu divu gadu laikā mūsu produktu portfelī ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, turklāt virknei no tiem 21 jau šobrīd notiek reģistrācijas process vairāk nekā 10 Rietumvalstu tirgos. Esam spēruši arī pirmos soļus, lai varētu sevi pieteikt Ziemeļamerikā, kur redzam lielu tirgus potenciālu.
Pašlaik primāri fokusējamies uz patentbrīvo zāļu izstrādi, tostarp, arī "Olainfarm" jaunās terapeitiskajās grupās, piemēram, uroloģijas, onkoloģijas un pret diabēta medikamentu virzienos. Līdztekus tam pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē mums ir izdevies sekmīgi īstenot tehnoloģiju pārnesi ražošanā četriem kardioloģijas preparātiem. Noslēdzoties reģistrācijas procesam, tos ieviesīsim pastāvīgā ražošanā tepat Olainē. Šo procesu turpināsim arī nākamgad. Kopējās investīcijas produktu portfelī 2023.gadā veidoja 9 miljonus eiro, bet nākamgad sasniegs jau 22 miljonus eiro. Turklāt ar akcionāru atbalstu paralēli veicam investīcijas arī ražošanas modernizācijā, digitalizācijā, zaļās enerģijas projektos, lai savā darbā varam būt vēl efektīvāki, konkurēt spējīgāki un videi draudzīgāki.
Lai īstenotu šos ambiciozos plānus, gada izskaņā uzņēmuma pamatkapitāls tika palielināts līdz 35 miljoniem eiro. Šie finanšu līdzekļi sniegs iespēju uzņēmumam nodrošināt pārstāvniecību vairākos Eiropas Savienības (ES) tirgos, piemēram, Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Polijā u.c., kuros notiek aktīvs jauno produktu reģistrēšanas process un jau nākamgad veiksim arī jaunā produktu portfeļa pirmās komercializācijas. 2023. gada rudens mums ir nozīmīgs un vēsturisks brīdis arī saistībā ar to, ka pilnībā ir noslēdzies viss pārejas process pēc akcionāru maiņas, iezīmējot vēl vienu pieturpunktu "Olainfarm" jauno laiku vēsturē.
Medikamentu apgāde ir daļa no kritiskās valsts infrastruktūras
Ja fokusējamies tieši uz medikamentu pieejamību, tad viena no būtiskākajām problēmām Latvijā ir zemais iedzīvotāju labklājības līmenis un attiecīgi arī pārlieku lielais finansiālais slogs uz pacientu pleciem par veselības aprūpi un arī medikamentiem, uz ko jau iepriekš ir norādījusi Pasaules Veselības organizācija. Jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri ir apņēmies sistēmu reformēt, taču nozarē ir pamatotas šaubas, vai sasteigti un nepārdomāti īstermiņa risinājumi nedegradēs visnotaļ atbalstāmo nākotnes mērķi un kā tie ietekmēs arī zāļu apgādi un fizisko pieejamību Latvijā. Līdz 2024. gada 1. jūlijam ir plānots izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot, ka visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu cenu veidošanas principus.
Mainoties valsts noteiktajiem principiem, arī ražotājiem būs vēl vairāk jādomā, kā investēt attīstībā un tajā paša laikā iekļauties ministrijas uzliktajos "rāmjos". Taču galvenā problēma, ka šie rāmji nav pamatoti aktuālos skaitļos vai izvērstā analīzē. Var izveidoties situācija, kad nozares uzņēmumiem ir daži mēneši, kas farmācijā ir ļoti maz, lai pielāgotu savu darbu. Šīs nepārdomātās un īstermiņa politikas dēļ atkal lielākie cietēji diemžēl būs vietējie, Latvijas uzņēmumi, kuriem jau tā ir ļoti grūti sacensties ar globālajām, miljardu farmācijas kompānijām. Lai gan mēs darbojamies brīvajā tirgū, jāatceras, ka medikamentu ražošana ir ļoti kontrolēta joma, līdz ar to valsts institūciju rokās ir vara vai nu sniegt atbalstu saviem vietējiem ražotājiem attīstīties, vai tos gremdēt. Mēs neprasām, lai mums tiek radīti kaut kādi īpaši apstākļi. Nebūt ne. Taču nedrīkst pieļaut situāciju, ka Latvijas uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus šeit, maksā visus nodokļus šeit un investīcijas veic Latvijā, tiek radīti sliktāki apstākļi nekā ārvalstu komersantiem, kuri šeit nodokļus nemaksā un investīcijas neveic, bet aizskaita uz savu reģistrācijas valsti no Latvijas iedzīvotājiem saņemto peļņu.
Ņemot vērā, ka jaunu medikamentu izstrādes un reģistrācijas process ir gan laikietilpīgs, gan prasa lielus finansiālus resursus, AS "Olainfarm" kā viens no Latvijas farmācijas industrijas uzņēmumiem, sagaida no Veselības ministrijas skaidru nākotnes redzējumu un vismaz piecu gadu attīstības plānu. Es ticu, ka Latvijas farmācijas uzņēmumiem ir liels potenciāls augt un attīstīties, taču tam ir ļoti būtisks priekšnosacījums – lai valsts institūciju tuvredzīgā politika nedarbojas kā ķīlis. Savukārt, viens no reāliem darbiem, ko valsts institūcijas var darīt, lai veicinātu medikamentu finansiālo pieejamību, ir sniegt atbalstu vietējiem ražotājiem patenbrīvo zāļu ražošanā. Plašāks šādu medikamentu klāsts nozīmē ne tikai lielākas izvēles iespējas pacientiem, bet arī zemāku cenu, salīdzinot ar oriģināl preparātiem.
Personalizētā medicīna un biotehnoloģija
Runājot par kopējām farmācijas tirgus tendencēm, līdz ar tehnoloģisko progresu un diagnosticēšanas metožu pilnveidi, tiek atklātas arvien jaunas slimības, un likumsakarīgi, ka tām ir nepieciešama ārstēšana. Tas nozīmē, ka arvien lielāku lomu veselības aprūpē sāk ieņemt personalizētā medicīna. Visas prognozes rāda, ka tās loma turpmāko gadu laikā tikai palielināsies. Līdz ar to farmācijas industrijai ir jāmeklē efektīvākie veidi, kā apmierināt šīs vajadzības. Tas savukārt attīsta pacientam vēl draudzīgāku medikamentu lietošanas formu izgudrošanu, nodrošinot, ka cilvēkam, piemēram, trīs vai četru tablešu vietā ik dienas ir jādzer tikai viena, kā arī samazinot terapijas kursa ilgumu. Arī mēs, "Olainfarm" Zinātnes un pētniecības centrā, jau strādājam pie kombinēto medikamentu izstrādes, lai varam pacientiem piedāvāt efektīvāku un ērtāku terapiju.
Savu vietu un lomu farmācijas nozarē nostiprina arī biotehnoloģija. Piemēram, arvien vairāk tiek runāts par to, ka rekombinētās vakcīnas varētu kļūt par alternatīvu citām ārstēšanas metodēm. Taču, lai to nodrošinātu, farmācijas industrijai ir jāpielāgojas un vienlaikus jānodrošina, ka vakcīnas ir pacientiem drošas un efektīvas. Pirmais nopietnais aizmetnis šajā virzienā bija Covid-19 vakcīna, taču no tās ieviešanas industrija arī guva nopietnu mācībstundu par to, ka sabiedrībai ir daudz vairāk jāskaidro procesi, lai kliedētu mītus par zāļu drošību. Informācijai ir jābūt objektīvai, saprotamai un pētījumos balstītai.
Kā vēl vienu nākotnes tendenci noteikti var minēt arī 3D printēšanu. Lai gan vēl pirms pavisam neilga laika bija grūti iedomāties, ka šo metodi varētu izmantot arī gatavo zāļu ražošanā, šodien pirmie šādi medikamenti jau ir reģistrēti. Arī mākslīgais intelekts strauji ienāk farmācijas nozarē. Mana pārliecība gan ir, ka tas nespēs aizstāt cilvēku radošumu, taču darba ikdienu noteikti palīdz atvieglot arī mūsu speciālistiem. Sīvo konkurenci nozarē spēs noturēt tie uzņēmumi, kuri ies digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības ceļu, tāpēc arī mūsu uzņēmums tieši digitalizācijā un modernizācijā veic apjomīgas investīcijas.
Ieguldīt nākotnes darbiniekos
Kopējās tendences un attīstības farmācijas nozarē noteikti ietekmē arī situācija darba tirgū. Darbā ar jauno stratēģiju, kas prasa no mūsu darbiniekiem arī jaunas zināšanas, kompetences un prasmes, redzam, ka jau tagad ir vakances, kurās atrast speciālistu Latvijā nav iespējams neatkarīgi no piedāvātā atalgojuma. Man jāsaka, ka diemžēl tas ir likumsakarīgs rezultāts tam, ka jauniešu interese par dabaszinātņu priekšmetu padziļinātu apguvi un centralizēto eksāmenu kārtošanu jau ilgstoši ir bijusi ļoti zema. Lielā mērā to var izskaidrot ar pedagogu trūkumu un arī viņu pārslodzi. Latvijā jau tagad trūkst skolotāju, kuri bērniem varētu parādīt, cik aizraujošas ir dabaszinātnes. Tāpēc "Olainfarm" nodibināja stipendiju programmu topošajiem ķīmijas skolotājiem ar mērķi sniegt atbalstu, iedvesmot un pateikties. Piecu gadu laikā atvēlēsim 75 000 eiro kopskaitā 25 stipendijām jaunajiem ķīmijas skolotājiem 3000 eiro apmērā. Taču skaidrs, ka Latvijas izglītības sistēma prasa sistēmiskus risinājumus, lai skolotāji būtu novērtēti, motivēti un kvalificēti.
Kamēr valstiski risinājumi top, mēs aicinām arī citu industriju uzņēmumus meklēt iespējas, kā atbalstīt pedagogus un mācību procesu skolās. Piemēram, kopā ar citiem uzņēmumiem Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā strādājam pie jauno ķīmiķu pulciņa projekta skolās, nodrošinot pedagogus gan ar materiāliem, gan arī atalgojumu par viņu ieguldīto darbu fakultatīvajās nodarbībās. Speciālisti darba tirgū trūkst jau tagad, bet mūsu spēkos ir veidot apstākļus, lai vismaz nākamajās desmitgadēs sagatavotu iedvesmotus un konkurētspējīgus jauniešus Latvijas darba tirgum aktuālajās specialitātēs.
Farmācija ir nozare, kurā katrs jauns reģions, katrs jauns produkts ir vairāku gadu mērķtiecīga un apjomīga darba rezultāts. Ja spēsim vienoties un koncentrēties arī uz ilgtermiņa mērķiem, nevis tikai uz īstermiņa risinājumiem un politiskām iegribām, Latvijas farmācijas nozare noteikti turpinās savu attīstību, iekarojot arvien lielāku vietu un lomu kā pašmāju tirgū, tā arī Rietumvalstu un globālajos tirgos. Taču, lai tas notiktu, visiem iesaistītajiem aiz atsevišķiem kokiem ir jāspēj ieraudzīt mežs. Un jāspēj ne tikai ieraudzīt, bet arī jākopj, nevis jānocērt pie pirmās iespējas.
