Aprīlī Rīgā notikušajā “Šveices Veselības inovāciju dienas” konferencē priekšlasījumu autori, eksperti un paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka veselības aprūpes inovāciju ieviešana, tostarp personalizētās medicīnas iespējas, ir viens no steidzamākajiem un svarīgākajiem jautājumiem, ar ko saskarsies mūsu paaudzes veselības aprūpes lēmumu pieņēmēji.
Lai nodrošinātu auglīgu vidi uz inovācijām vērstai profesionāļu sadarbībai, nepieciešama ne vien vienota izpratne par veselību kā sabiedrības vērtību, bet arī savstarpēja uzticība un empātija. Tieši tādu veselības aprūpi es vēlētos redzēt pēc 10 gadiem. Es personīgi redzu, ka tās sasniegšana nodrošinās divas būtiskas prioritātes. Pirmkārt, lai mēs varētu ilgāk saglabāt cilvēku veselību, un, otrkārt, lai mūsu veselības sistēmas būtu stiprākas un ilgtspējīgākas – tādas, kas var apmierināt veselības aprūpes pieprasījumu, jo iedzīvotāju vecums un viņu aprūpes vajadzības palielinās. Es uzskatu, ka pāreja no universālas pieejas uz personalizētu veselības aprūpi būs ļoti svarīga, lai sasniegtu abus.
Ko sniedz personalizētā veselības aprūpe?
Daudzus gadus ar personalizēto pieeju pacientam saprata ar konkrētu slimību saistītā biomarķiera pārbaudi un mērķtiecīgas ārstēšanas nodrošināšanu. Šodien personalizēto medicīnu attiecina uz visu pacienta aprūpes kopumu. Tie ir uz pierādījumiem un tehnoloģijām balstīti veselības aprūpes risinājumi, kas pielāgoti konkrētai personai. Lai to izdarītu, jābūt iespējai agrīni atklāt slimību, precīzai diagnostikai, piekļuvei individuālai ārstēšanai un aprūpei, kā arī slimības gaitas uzraudzībai.
Personalizētai veselības aprūpei ir milzīgs potenciāls, jo tā gan palīdz cilvēkiem dzīvot veselīgāk, gan, kas ir ļoti svarīgi, palīdz finansējumu veselības aprūpes sistēmā izmantot efektīvāk. Vienkārši sakot, tāda pieeja veicina savlaicīgāku diagnostiku, ātrāku ārstēšanu un labākus rezultātus pacientiem. Ģenētika, vide un dzīvesveids padara cilvēkus atšķirīgus. Izmantojot zināšanas par to un izmantojot datus, mēs varam nodrošināt vislabāko aprūpi katram cilvēkam viņas dzīves laikā. Tas nozīmē izmantot zinātnes, datu un tehnoloģiju spēku, lai uzlabotu aprūpi katrā pacienta ceļa posmā — no cilvēku veselības uzturēšanas līdz slimības agrīnai atklāšanai un diagnosticēšanai, pareizo medikamentu nodrošināšanai īstajā laikā un ārstēšanas rezultātu uzraudzīšanai.
Latvija jau sniedz atsevišķas personalizētās veselības aprūpes inovācijas pacientiem. Latvija bija viena no pirmajām ES valstīm, kas apstiprināja, piemēram, šķidrās biopsijas. Pateicoties šīm novatoriskajām, neinvazīvām biopsijām, veselības aprūpes speciālisti tagad var identificēt vairāk nekā 300 ģenētiskas mutācijas, no kurām 20 var ārstēt ar mūsdienu mērķzālēm. Turklāt Latvija jau nodrošina finansējumu visaptverošai genoma profilēšanai (CGP), kas vēža gadījumā var sniegt ārstiem dziļu ieskatu par pacienta slimības unikālo ģenētisko pirkstu nospiedumu.
Personalizētas pieejas pamatā ir prasmīga datu izmantošana
Ja veselības aprūpes sistēmai ir dati, ja protam tos analizēt, veselības aprūpes speciālisti var identificēt cilvēkus, kuriem ir augsts konkrētas slimības risks. Pēc tam šos cilvēkus var uzaicināt pievienoties skrīninga programmām, lai agrāk atklātu un diagnosticētu slimību. Piemēram, mēs sadarbojamies ar savu partneri "EarlySign", lai izveidotu programmatūru, kas analizē pacientu datus un identificē cilvēkus, kuriem ir lielāks plaušu vēža attīstības risks. Mūsu pētījums par šo tehnoloģiju ASV ir devis daudzsološus rezultātus. Starp citu, arī Igaunija tagad testē šo programmatūru. Mēs sadarbojamies arī ar Latvijas Universitāti, ko atbalsta Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju aģentūra, lai izstrādātu mākslīgā intelekta vadītu plaušu vēža riska kalkulatoru. Tā ka pirmie nopietnie soļi personalizētā veselības aprūpē mūsdienu izpratnē ir sperti arī Latvijā, ir tikai jāturpina šo virzienu attīstīt.
Veselības aprūpes progress, tostarp zinātnes un tehnoloģiju mijiedarbības sasniegumi, visām Eiropas valstīm būs jāpieņem pavisam drīz. Inovācijas, kā mēs varam pārbaudīt, atklāt, diagnosticēt un ārstēt, nodrošina veselības dati. Datiem ir arī svarīga loma, palīdzot veselības aprūpes sistēmām vairāk koncentrēties uz pacientu vajadzību ilgtermiņa apmierināšanu. Eiropas Komisijas vīzijas priekšlikuma par Eiropas veselības datu telpu (EHDS) mērķis ir saskaņot pārrobežu datu infrastruktūru un datu standartus. Tas sola atvieglot datu apmaiņu, nodrošināt to savietojamību un drošību, kā arī sniegt dziļu ieskatu slimību bioloģijā, ārstēšanas inovācijās un ekonomiskajā vērtībā. Lai tas izdotos, ir nepieciešama aktīva sadarbība starp Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmām.
Medicīnas zinātnes, datu un tehnoloģiju sasniegumu praktiska integrēšana rūpēs par cilvēkiem nav vienkārša, tomēr izdarāma, ja vien ir griba to darīt. Mums Latvijā ir lieliska sadarbība ar Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fondu, Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu projektā, kura mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi, veicinot uz pierādījumiem balstītu prevenciju – vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi. Tas ir vēl viens labs Latvijas projekta piemērs ar lielu potenciālu.
Mums ir jābūt vērienam un plašam skatījumam uz veselības nākotni. Inovāciju jēga un vērtība ir radīt pārmaiņas pacientiem. Lai to realizētu, ir nepieciešama cieša un aktīva sadarbība starp veselības aprūpes politikas veidotājiem, veselības aprūpes sistēmas vadītājiem, ārstiem, pacientu organizācijām, izpētes un zinātnes organizācijām. Jā, inovāciju un personalizētu veselības aprūpes pieeju palielināšana ir sarežģīta, taču tā ir arī viena no labākajām iespējām uzlabot cilvēku veselību, uzlabot aprūpi un nodrošināt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti nākotnē.
