Cilvēka ceļš pie rehabilitologa var būt dažāds. Tas var notikt pēc traumām, piemēram, dažādiem lūzumiem, kardiovaskulārām slimībām, proti, miokarda infarkta vai insulta, neiroloģiskām slimībām, kā arī operācijām.
Kraucis atklāj, ka dažādos gadalaikos mainās arī pacientu pieplūdums. Piemēram, ziemas periodā cilvēki rehabilitāciju apmeklē biežāk, jo tad biežāk arī gadās dažādi lūzumi, tostarp roku, kāju un pat mugurkaula.
Tiesa, ne vienmēr rehabilitācija būs nepieciešama tikai pie smagām traumām vai nopietnām operācijām. Arī mazākas nozīmes traumas, piemēram, lauzts pirksts, var pieprasīt rehabilitāciju.
Tas tādēļ, ka traumu, operāciju vai saslimšanu dēļ cilvēks var zaudēt pilnvērtīgu funkcionalitāti. Un rehabilitācijas galvenais uzdevums ir to atjaunot. Ne vienmēr gan būs iespējams to izdarīt pilnībā, bet ārsti mēģinās panākt maksimālo rezultātu.
Ārkārtīgi svarīga gan ir savlaicīga rehabilitācijas uzsākšana – jo ātrāk sāksi, jo labāku rezultātu varēs sasniegt. Ja rehabilitāciju pārāk ilgi atliksi, vienā brīdī var būt par vēlu, proti, tā spēs palīdzēt sasniegt vien minimālo rezultātu vai vispār nebūs efektīva.
Kāds ir rehabilitācijas process? Kā fizikālā medicīna iet roku rokā ar rehabilitāciju? Kādi priekšnoteikumi jāievēro pašam pacientam, lai sasniegtu labāko rezultātu? Vai rehabilitācija var būt nepieciešama arī cilvēkiem, kuriem nav bijušas ne traumas, ne operācijas, ne smagas saslimšanas? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzini podkāstā “Veselīgas sarunas”.
