img

Jauns – 2024. gada skatījums uz tabakas radīto postu

Avots: https://www.la.lv/peteris-apinis-jauns-2024-gada-skatijums-uz-tabakas-radito-postu

Katru gadu Pasaules Veselības organizācija (PVO) 31. maijā rīko Pasaules dienu bez tabakas (World No Tobacco Day). Katru gadu es rakstu par tabakas radīto postu vismaz divus rakstus, parasti vienu maija beigās, bet otru kā tiešu atsauci uz notiekošo – piemēram, 2023. gada 17. oktobrī rakstīju par Latvijas kuriozu – slepkavas iesūdz ārstu tiesā. Lieta bija tāda, ka tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs “Pro Vape” vēlējās piedzīt no profesora Alvila Krama naudu par savas reputācijas krīzi. Šim veidojumam “Pro Vape” apgrozījums 2022. gadā bija 76285349 eiro (76 miljoni), bet peļņa 6451901 eiro (6 miljoni).  Iepriekšējos gados peļņa bijusi vēl lielāka. Tā ir peļņa, kas gūta, izplatot slimības un tuvinot nāvi. Šis “Pro Vape” savas rokas mērcēja asinīs, lai vidēji katram Latvijas iedzīvotājam pārdotu savus izstrādājumus par 38 eiro, zīdaiņus un paliatīvās nodaļas pacientus ieskaitot.

Kad šogad aprunājos ar kolēģiem, ka mums būtu 31. maijā būtu jāatgādina par smēķēšanas postu, viņi teica – ir daudz jaunu aspektu, ko jaunu varētu uzrakstīt. Pārlieku daudz esmu jau iepriekš biedējis ļaudis ar cigaretes izraisītām slimībām, nāvi, ekonomiskām krīzēm, ugunsgrēkiem, atkarībām utt.

Tādēļ nolēmu šoreiz šajās slejās pastāstīt tikai to, kas tiešām zinātnes un publicistikas pasaulē parādījies jauns pēdējā gada laikā. Jaunākie pētījumi un atklājumi turpina paplašināt mūsu izpratni par tabakas smēķēšanas negatīvajām sekām.

Tabakas smēķēšana un gēnu mutācijas

Visvairāk nopietnu pētījumu ir par tabakas lietošanas izraisītām epiģenētiskām izmaiņām, kas ietekmē gēnu izpausmi. Šīs izmaiņas var būt ilgstošas un ietekmēt gan lietotāju, gan viņu pēcnācējus, palielinot risku dažādām slimībām.

Tradicionālo cigarešu smēķēšana ir saistīta ar izmaiņām DNS metilācijā, kas ir epiģenētisks mehānisms, jo regulē gēnu izpausmi. Šīs izmaiņas var aktivizēt vai izslēgt gēnus, kas saistīti ar dažādu slimību attīstību, piemēram, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām un hroniskām elpceļu slimībām. Bez tam smēķēšana ietekmē arī histonu modifikācijas, kas ietekmē DNS struktūru un gēnu pieejamību transkripcijai.

Tabakas dūmi satur kancerogēnas vielas, kas arī var izraisīt gēnu mutācijas. Šīs mutācijas biežāk novēro plaušu vēža audos, kur jau ir identificētas specifiskas mutācijas, kas saistītas ar tabakas dūmu kancerogēniem.            :

Bieži sastopamas mutācijas plaušu vēža gadījumos, kas saistīti ar smēķēšanu, ir TP53 un KRAS mutācijas. Šīs mutācijas var izraisīt nekontrolētu šūnu dalīšanos un audzēju attīstību. Kāda ir elektronisko cigarešu ietekme uz gēniem? Arī e-cigarešu lietošana var izraisīt DNS metilācijas izmaiņas. Lai gan izmaiņas var būt mazāk izteiktas nekā tradicionālās cigarešu smēķēšanas gadījumā, tās ievērojami var ietekmēt gēnu izpausmi un veselību.

E-cigarešu aerosoli var mainīt gēnu izpausmi šūnās, kas pakļautas to iedarbībai, tostarp ietekmēt gēnus, kas iesaistīti iekaisumā, oksidatīvajā stresā un šūnu cikla regulācijā. e-cigarešu lietošana var palielināt oksidatīvā stresa marķierus, kas var bojāt DNS un izraisīt mutācijas. Šīs izmaiņas var veicināt hronisku slimību attīstību, piemēram, vēzi un sirds slimības. Bez tam e-cigarešu aerosoli var aktivizēt iekaisuma gēnus, kas var izraisīt hronisku iekaisumu un bojājumus audos, līdzīgi kā tradicionālās cigarešu smēķēšana. Tā kā e-cigaretes ir salīdzinoši jauns produkts, ilgtermiņa sekas uz gēniem un veselību ir arī mazāk pētītas nekā tradicionālo cigarešu lietotājiem, tomēr mūsu rīcībā ir pietiekami daudz datu, ka arī e-cigarešu lietošana var radīt nopietnus ģenētiska līmeņa veselības riskus.

Tabakas smēķēšana un cilvēka mikrobioms

Rādās, ka cilvēka mikrobiomam smēķēšana napatīk nu nemaz, un mikrobioma izmaiņas rada zarnu – smadzeņu ass traucējumus, kas rada atkarības (caur smēķēšanu uz alkoholismu un narkomāniju), stresu, trauksmi, depresiju un dažos gadījumos ir palaidējfaktors šizofrēnijai. Tiesa, jaunākie pētījumi norāda, ka nikotīns un citas ķīmiskās vielas smēķētājiem ne tikai caur mikrobioma izmaiņām, bet arī caur izmainītu smadzeņu ķīmiju pastiprina garīgās veselības problēmas.

Tātad tabakas smēķēšana ievērojami ietekmē cilvēka mikrobiomu. Mikrobioms ir mikroorganismu kopums, kas dzīvo konkrētā vidē, piemēram, uz cilvēka ķermeņa vai iekš tā. Cilvēka mikrobioms sastāv no miljardiem baktēriju, vīrusu, sēnīšu un citu mikroorganismu, kas apdzīvo ādu, muti, zarnas, elpošanas ceļus un citas ķermeņa daļas. Šie mikroorganismi spēlē būtisku lomu dažādos veselības aspektos, ieskaitot imūnsistēmas darbību, vielmaiņu un aizsardzību pret slimībām. Pēdējos gados mikrobioma izpēte ir kļuvusi par svarīgu medicīnas un zinātnes nozari. Pētījumi ir atklājuši, ka mikrobioma disbalanss (disbioze) var būt saistīts ar dažādām veselības problēmām, piemēram, aptaukošanos, diabētu, iekaisuma zarnu slimībām, depresiju un sirds un asinsvadu slimībām. Izpratne par mikrobioma nozīmi veselībā un slimību izcelsmē sniedz jaunas iespējas profilaksei un ārstniecībai.

Zarnu mikrobioms ir viens no visblīvākajiem mikroorganismu apgabaliem cilvēka ķermenī, ar tūkstošiem dažādu baktēriju sugu. Šīs baktērijas palīdz sašķelt un fermentēt pārtiku, ražojot īso ķēžu taukskābes un citas uzturvielas, kuras cilvēka organisms nevar pats sintezēt. Zarnu mikrobioms palīdz attīstīt un modulēt imūnsistēmu, aizsargājot pret patogēniem un palīdzot novērst autoimūnas slimības. Smēķētājiem vērojama zarnu mikrobu daudzveidības mazināšanās. Pētījumi liecina, ka smēķētājiem ir mazāk dažādu mikroorganismu zarnās salīdzinājumā ar nesmēķētājiem. Samazināta mikrobu daudzveidība ir vārti uz dažādām veselības problēmām, tostarp iekaisuma zarnu slimībām, aptaukošanos un metaboliskajiem traucējumiem. Smēķēšana maina zarnu mikrobioma sastāvu, veicinot noteiktu baktēriju grupu augšanu un citu grupu samazināšanos. Smēķētājiem biežāk sastopamas baktērijas, kas saistītas ar iekaisumu un slimībām.

Mutes mikrobioms ir dažādas baktērijas un sēnītes, kas palīdz uzturēt mutes veselību. Šie mikroorganismi palīdz aizsargāt mutes dobumu pret patogēniem, kas mēdz izraisīt zobu kariesu un smaganu slimības.  Smēķēšana veicina patogēno baktēriju augšanu mutē, piemēram, Porphyromonas gingivalis un Fusobacterium nucleatum, kas ir saistītas ar smaganu slimībām un periodontītu. Līdz ar patogēno mikrobu pieaugumu smēķētājiem samazinās arī labvēlīgo baktēriju skaits, kas palīdz uzturēt mutes veselību. Tabakas ķīmiskās vielas veicina iekaisumu mutes dobumā, kas agri vai vēlu noved pie zobu zaudēšanas. Savukārt hronisks iekaisums un patogēno mikroorganismu klātbūtne veicina mutes dobuma vēža attīstību.

Elpošanas trakta mikrobioms palīdz cilvēkam aizsargāties pret infekcijām, ražojot antivielas un citus aizsargfaktorus. Šie mikroorganismi palīdz regulēt iekaisuma procesus elpošanas traktā, kas ir svarīgi hronisku slimību, piemēram, astmas, kontrolei.

Smēķēšana maina mikrobioma sastāvu elpošanas traktā, veicinot patogēno mikroorganismu augšanu un samazinot labvēlīgo baktēriju daudzumu. Izmaiņas elpošanas trakta mikrobiomā ir saistītas ar palielinātu risku elpceļu infekcijām, piemēram, hroniskam bronhītam, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība), kā arī plaušu vēzim. Šeit nevar neminēt e-cigarešu lietošanu. Ir dokumentēti gadījumi, kad e-cigarešu lietošana izraisījusi smagus plaušu bojājumus, kas pazīstami kā EVALI (E-cigarette or Vaping product use-Associated Lung Injury). Šie bojājumi bieži saistīti ar nelegāliem vai melnā tirgus produktiem, kas satur vitamīna E acetātu un citas kaitīgas piedevas. Arī e-cigarešu lietotājiem ir palielināts hronisku plaušu slimību, piemēram, hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS), risks.

Šķiet, ka atbilstoši mūsu šībrīža zināšanām, mikrobioma nozīmīgākā ietekme ir uz imūnsistēmu. Mikrobioms palīdz attīstīt un uzturēt efektīvu imūnsistēmu, nodrošinot imūno šūnu apmācību un iekaisuma procesu regulāciju.

Tabakas lietošana ietekmē mikrobiomu, kas savukārt ietekmē imūnsistēmas darbību. Smēķēšana var mainīt imūno atbildi, veicinot iekaisuma procesus un mazinot ķermeņa spēju cīnīties pret infekcijām. Šai ietekmei uz imūnistēmu ir tendence radīt metaboliskus traucējumus, piemēram, izmaiņas zarnu mikrobiomā var ietekmēt vielmaiņu, veicinot aptaukošanos, insulīna rezistenci un citas metaboliskās slimības.

Savukārt e-cigarešu tvaiks var vājināt imūnsistēmas darbību, padarot organismu uzņēmīgāku pret infekcijām un iekaisumiem.

Elektronisko cigarešu ietekme uz mikrobiomu ir mazāk pētīts lauks. Sākotnējie pētījumi liecina, ka arī e-cigaretes var mainīt mikrobioma sastāvu, līdzīgi kā tradicionālās cigaretes. Ir indikācijas, ka e-cigarešu lietošana var veicināt patogēno mikroorganismu augšanu un izraisīt iekaisumu elpceļos un mutē, taču ilgtermiņa sekas vēl nav pilnībā izpētītas. Lai gan elektroniskās cigaretes ir mazāk izpētītas, sākotnējie dati liecina, ka arī tās var samazināt mikrobu daudzveidību un veicināt patogēno mikroorganismu augšanu. Šīs izmaiņas ir saistītas ar plašu slimību klāstu, ieskaitot vēzi, sirds un asinsvadu slimības, elpošanas ceļu infekcijas un iekaisuma zarnu slimības. Šie atklājumi uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem un sabiedrības veselības pasākumiem, lai mazinātu tabakas lietošanas kaitīgo ietekmi uz veselību.

Smēķēšana nozīmē paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks, neauglība, vēzis

Jauni pētījumi norāda, ka tabakas lietošana ne tikai paaugstina asinsspiedienu, bet arī paātrina aterosklerozes attīstību, izraisot ātrāku asinsvadu bojājumu un paaugstinot sirds un asinsvadu slimību risku jaunākā vecumā. Arī e-cigaretes un karsējamās tabakas izstrādājumi nav droši produkti, tie var izraisīt plaušu bojājumus, sirds un asinsvadu problēmas un nikotīna atkarību.

Jaunākie pētījumi liecina, ka tabakas lietošana var izraisīt neauglību gan sievietēm, gan vīriešiem. Sievietēm, kas smēķē, ir augstāks spontāno abortu, priekšlaicīgu dzemdību un zema dzimšanas svara bērnu risks.

Pēdējo gadu publikācijas norāda, ka smēķētājiem ir paaugstināts vēža risks, plašāks vēža veidu spektrs – papildus plaušu vēzim tabakas lietošana ir saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties vairākiem citiem vēža veidiem, tostarp, aizkuņģa dziedzera, aknu, resnās zarnas un urīnpūšļa,  asins šūnu onkoloģiskām slimībam. Jauni pētījumi turpina identificēt jaunus saistītos vēža veidus.

Tabakas lietošana ir saistīta ar samazinātu kaulu blīvumu un paaugstinātu osteoporozes risku, kas savukārt palielina kaulu lūzumu risku.

Pēdējā gada publikācijas parāda, ka pasīvā smēķēšana var būt tikpat kaitīga kā aktīva smēķēšana, palielinot risku sirds un asinsvadu slimībām, elpceļu problēmām un vēzim cilvēkiem, kas dzīvo kopā ar smēķētājiem.

Lai gan daudz kas jau ir zināms par tabakas kaitīgo ietekmi, turpinās atklājumi, kas paplašina mūsu izpratni par tās plašo negatīvo ietekmi uz veselību. Sabiedrības veselības politikas veidošana, izglītošana un smēķēšanas atmešanas programmu veicināšana ir kritiski svarīgi, lai samazinātu tabakas radītos riskus.