Dzīves dārdzības pieauguma apstākļos iedzīvotājiem ir īpaši svarīgas to preču un pakalpojumu cenas, no kuriem nevar atteikties, lai būtiski nepasliktinātu dzīves kvalitāti. Starp tādiem, protams, ir pārtika un zāles. Zāļu gadījumā, turklāt, stāsts ir ne tikai par dzīves kvalitāti, bet arī par veselību un pat dzīvību.
Recepšu zāļu cenas ir akūti svarīgas gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam, tādēļ skaidrs, ka to izmaiņām tiek pievērsta arī ļoti liela uzmanība publiskajā telpā, meklējot cenu samazinājuma iespējas.
Tādos gadījumos skats nereti vēršas zāļu apgādes uzņēmumu virzienā, kas tiek iztēloti teju par pašiem nelabajiem. Bet paskatīsimies uz situāciju juridiski un finansiāli korekti un tad pajautāsim – vai tiešām zāļu apgādes uzņēmumiem ir ragi, nagi un aste, un viņi ir vainīgi pie zāļu cenu kāpuma?
Dārgāka ražošana un augstāki nodokļi
Diemžēl inflācijas lēciens skar ne tikai patēriņa cenas, bet arī ražošanas cenas. Tā arī zāles lētākas nav kļuvušas, katru gadu tās vidēji sadārdzinās, jo ražotāji pieaugošās izmaksas ir spiesti iekļaut zāļu pašizmaksā. Kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, 2023. gadā no janvāra līdz augustam ražotāji ir paziņojuši par zāļu cenu palielināšanu 817 zālēm, bet paziņojumi par cenas samazināšanu bijuši 301 medikamentam. Pamatā cenas tiek samazināties tiem medikamentiem, kas pretendē uz iekļaušanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Te arī jāpiebilst, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā kompensējamo zāļu budžets ir vismaz par ~34% lielāks, tātad arī lētāku zāļu pieejamība ir ievērojami lielāka un plašāks kompensējamo zāļu saraksts. Lūk, tas ir labais piemērs, kā mūsu kaimiņvalstis rūpējas par saviem iedzīvotājiem un nodrošina tiem lētas un pieejamas zāles.
Zāļu gala cenu, ko aptiekā redz pircējs, starp citiem daudziem faktoriem ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis. Latvijā PVN kompensējamām zālēm ir 12%, kamēr mums kaimiņos Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%. Latvijas iedzīvotāji valsts politikas veidotāju acīs acīmredzami ir bagātāki nekā Lietuvā, Zviedrijā, Maltā un arī Lielbritānijā, jo šajās (un arī virknē citu valstu) PVN zālēm ir zemāks vai pat 0% . Farmācija, mūsuprāt, ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, jo medicīna bez zālēm nav iedomājama! Tad attiecīgi arī PVN likme zālēm varētu tikt pielīdzināta PVN likmei ārstniecības pakalpojumiem.
Piecenojumi ir stingri regulēti un sen nav pārskatīti
Farmācijas nozare nav pārtikas nozare, kur pārtikas izplatīšanas ķēdē iesaistītie uzņēmumi paši nosaka cenu, par kādu tiks tirgota pārtika vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Farmācijā vienīgais tirgus dalībnieks, kurš pats var brīvi noteikt zāļu cenu, ir ražotājs, kas atbilstoši ražošanas pašizmaksai un vēlamajai peļņai nosaka zāļu cenu, paziņojot par to Zāļu valsts aģentūrai. Te gan jāatceras, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļauj tikai lētākās zāles, tātad nekāda lielā peļņa tur nevar sanākt. Pārējo zāļu piegādes ķēdē iesaistīto dalībnieku piecenojumi Latvijā ir stingri regulēti, tos ierobežo Ministru kabineta noteikumi.
Aptieku piecenojumi nemainīgi ir spēkā kopš 2005. gada, bet vairumtirdzniecības piecenojumi kompensējamām zālēm kopš 2006. gada 31. oktobra jau ir tikuši ievērojami samazināti, jo sevišķi dārgajiem medikamentiem. Vai šajā laikā, vairāk nekā 15 gados, uzņēmējdarbības izmaksas nav mainījušās? Vai nav pieauguši izdevumi par elektrību, apkuri, degvielu, telpām, darbinieku algām, transportu, procentu maksājumi par banku izsniegtajiem kredītiem? Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par 2022. gada decembri liecina, ka valsts regulēto un ierobežoto medikamentu piecenojumu dēļ farmācijas nozarē ir bijusi vismazākā inflācija – 6,7%, kamēr pārtikas nozarē tā sasniedza 29,3%, bet mājokļa un komunālajiem izdevumiem – pat 42,8%. Farmācijas nozares tirgus dalībniekiem dramatiskais energoresursu cenu pieaugums bija jākompensē uz sava rēķina, kamēr pārtikas un citās nozarēs izdevumi tika iecenoti gala cenā un par to samaksāja gala patērētājs.
Zāļu apgādes uzņēmumu piecenojumi ir maksimāli caurspīdīgi – tie ir valsts veidoti nosacījumi, kurus uzņēmējdarbības puse konsekventi ievēro. Ja vēlreiz atgriežamies pie pievienotās vērtības nodokļa un tā ietekmes uz zāļu gala cenu pacientam, tad varam droši apgalvot, ka PVN kompensējamajām zālēm ir ievērojami lielāks par vairumtirdzniecības piecenojumu. Dārgo zāļu gadījumā PVN pat 12 reizes pārsniedz vairumtirdzniecības piecenojumus. Piemēram, 1500 eiro vērtām kompensējamām zālēm vairumtirgotājs var piecenot 1%, kurā ir jāiekļauj pilnīgi visas izmaksas, bet valsts uzliktais nodokļu slogs pacientam ir 12% PVN veidā. Esošā piecenojumu sistēma kopumā ir veidota tā, lai motivētu tirgus dalībniekus vairāk izplatīt lētākās zāles. Jo augstāka ir ražotāja deklarētā zāļu cena, jo mazāks ir zāļu izplatīšanā iesaistīto tirgus dalībnieku uzcenojums.
Zāļu apgādes uzņēmums nav tikai liels angārs
Un noslēgumā es gribētu atgādināt, ka zāļu apgādes uzņēmums nav liels metāla angārs, kurā vienkārši glabājas vairāk zāļu nekā aptieku plauktos. Noliktavas un zāļu uzglabāšana ir tikai viena daļa no visa zāļu apgādes darba, bet arī ļoti būtiska. Katram medikamentam ir noteikts temperatūras režīms, kādā tas ir jāuzglabā, tādēļ lieltirgotavas nodrošina aukstuma iekārtas, kas pastāvīgi un ļoti precīzi uztur daudzos nepieciešamos temperatūras režīmus (daudzi noteikti vēl atminas dažu Covid-19 vakcīnu īpašās uzglabāšanas prasības).
Tāpat arī situācija Ukrainā ir likusi pārskatīt esošo zāļu apgādes uzņēmumu darbību un ieviest virkni pasākumu, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību pat tad, kad tiek traucēta energoapgāde, degvielas piegādes vai sakari. Arī Covid-19 sniedza mācību, ka citas valstis var slēgt savas robežas un Zāļu apgādes uzņēmumiem ir jāparūpējas par veselības aprūpes sistēmas nepārtrauktu darbību arī tad, kad robežas ir slēgtas un transporta un preču kustība tiek paralizēta, vai arī jāmeklē risinājumi, kad atsevišķi medikamenti vai medicīnas preces nav pieejami ražošanas pārtraukuma vai izejvielu nepieejamības dēļ. Covid-19 laikā daudzām valstīm trūka pat tādu elementāru lietu kā gumijas cimdi medicīnas personālam, kas paralizēja ārstniecības iestāžu darbu. Šādos apstākļos piegādes tika nodrošinātas pat ar lidmašīnām.
Nākamais solis – zāles pašas uz aptiekām, poliklīnikām, ārstu praksēm un slimnīcām neteleportējas. Zāļu apgādes uzņēmums ir sociāli atbildīgs loģistikas partneris, kas veic zāļu piegādes visā Latvijas teritorijā tieši tad, kad tas nepieciešams un pat vairākas reizes dienā. Nereti pacienti no rīta pasūta sev nepieciešamās zāles un jau vakarā tās var saņemt aptiekā. Ik dienu mūsu asociācijas biedru automašīnas vien kopā mēro vairāk nekā 23 tūkstošus kilometru, apgādājot ar zālēm vairāk nekā 1500 klientu – aptiekas, slimnīcas, sociālās aprūpes centrus, vakcinācijas punktus u.c. Kopumā visā zāļu apgādes nozarē šie skaitļi varētu būt pat divas reizes lielāki. Slimnīcas pārsvarā neglabā to darbībai vajadzīgās zāles un medicīnas preces savās noliktavās, bet paļaujas uz zāļu apgādes uzņēmumiem, ka viss nepieciešamais tiks sagādāts tieši tad, kad slimnīcai un pacientiem tas ir nepieciešams.
Pieskaitām datu sniegšanu valstij dažādās sistēmās, izvērsumos un termiņos, eksporta ierobežojumus un citu regulējumu, un tad, cerams, ieraugām, ka zāļu apgādes uzņēmumiem tomēr nav virsrakstā piesaukto ragu, nagu un astes un tie nav visa ļaunuma cēlonis.
