img

Inga Paparde: Pieprasa palielināt algas: mediķi atkal uzsāk cīņu ar ministriju

Avots: https://neatkariga.nra.lv/veseliba/426832-pieprasa-palielinat-algas-mediki-atkal-uzsak-cinu-ar-ministriju

Mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās.

Vai mediķu un ierēdņu-politiķu strīdos dzims patiesība un medicīnā strādājošie saņems gaidīto pielikumu - tas lielā mērā būs atkarīgs no situācijas politiskajā arēnā, gaidot jaunas valdības apstiprināšanu un, iespējams, jauna veselības ministra stāšanos amatā.

Prasāt pārāk daudz?

Veselības ministre Līga Meņģelsone norāda, ka šogad viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojumam, kas ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm, jau novirzīti papildu 41,5 miljoni eiro. Arī 2024. gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos ārstniecības personāla darba samaksas palielinājumam pieprasīti papildu 62 miljoni eiro. “Esam vienoti ar arodbiedrību par nepieciešamību palielināt viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojumu, taču jāuzsver, ka augusta vidū izvirzītās arodbiedrības jaunās prasības par ārstniecības atbalsta personāla un ne-ārstniecības personāla atalgojuma palielinājumu no šā gada 1. septembra praktiski izpildīt nav iespējams tik īsā laikā,” saka ministre.

Veselības ministrijā skaidro, ka vienai no arodbiedrības prasībām - palielināt par 4,5 procentiem ārstu zemākās mēnešalgu likmes no šā gada 1. septembra - ir veikti aprēķini un finansējums konceptuāli ir iekļauts Ministru kabineta 20. jūnijā apstiprinātajā rīkojumā. Tas paredz līdzekļu pārdali par labu veselības aprūpes nozarei apropriācijas kārtībā, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības aprūpes nozarē 2023. gadā. Veselības ministrijā uzsver, ka arodbiedrības izvirzītās prasības par atalgojuma palielinājumu ārstniecības atbalsta personālam un personālam, kas nav mediķi, no 1. septembra ir jaunas prasības. Veselības ministrija rosina šo jautājumu skatīt kontekstā ar 2024. gada valsts budžeta un veselības nozares budžeta plānošanu.

Kurš kuram aizmālē acis?

Arodbiedrība savukārt nekādi nepiekrīt Veselības ministrijai, uzsverot, ka kolektīva interešu strīda prasības pēc būtības nav jaunas un ir iepriekš bijušas zināmas Veselības ministrijai. Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka jau šāgada 7. martā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē tika nolemts, ka gadījumā, ja Veselības ministrijai šī gada laikā tiks piešķirti papildu līdzekļi, starp to izlietošanas prioritātēm būs darba samaksas paaugstināšana ārstiem, funkcionālajiem speciālistiem un tiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas. “To, ka šinī kontekstā ir runāts par valsts garantētās mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšanu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5 procentiem un būtisku vidējās darba samaksas paaugstināšanu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, Veselības ministrija sociālajiem partneriem apstiprināja 11. aprīļa vēstulē,” apgalvo arodbiedrības vadītājs.

Vasaras sākumā Latvijas veselības darbinieku arodbiedrība par šīm prasībām atgādināja Veselības ministrijas pārstāvjiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tajā tika izskatīti Veselības ministrijas priekšlikumi par papildu finansējuma nepieciešamību un prioritātēm tā izlietošanai. Arodbiedrības prasību par darba samaksas paaugstinājumu starp prioritātēm ministrija nebija iekļāvusi, atzīst Valdis Keris, taču veselības ministre sēdē diemžēl nepiedalījās. Parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina gan apstiprināja, ka arodbiedrības viedoklis ir sadzirdēts.

Drošības pēc LVSADA savus priekšlikumus un atgādinājumus VM vēlreiz izteica rakstiski š. g. 8. jūnija vēstulē. Atbildes vēstulē 7. jūlijā VM paskaidroja, ka LVSADA priekšlikumi par darba samaksas paaugstinājuma iekļaušanu starp papildu finansējuma izlietošanas prioritātēm nav iespējami, jo “primārais kritērijs papildu finansējuma nodrošināšanai ir papildu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem”.

Jāpiezīmē, ka sākotnēji LVSADA aicināja minētajām darbinieku kategorijām darba samaksu paaugstināt no š. g. 1. jūlija, vēlāk - no 1. septembra. Tas nozīmē, ka LVSADA jau ir mīkstinājusi prasības, ievērojot reālo situāciju, taču tālāka piekāpšanās būtu bezjēdzīga. Atbilstoši VM sniegtajai informācijai, LVSADA prasību izpildei būtu nepieciešami 7,6 miljoni eiro.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: “Darba roku trūkums veselības nozares valsts sektorā ir sasniedzis kritisko robežu. Iepriekš par to Latvijas valdību un Saeimu brīdināja gan Eiropas Komisija, gan LVSADA. Tagad par to brīdina bērns, kurš mātes rokās stundām asiņo, gaidīdams neatliekamu operāciju. Taču veselības ministrei starp papildu 140 miljoniem tā arī neatrodas 7,6 miljoni vēl atlikušo nozares darbinieku atbalstīšanai. Skumji, ka pacientu tiesības uz savlaicīgu palīdzību tiek upurētas uz politiskās iztapības altāra!”