Neraugoties uz diabēta pacientu skaita pieaugumu un slimības radīto komplikāciju smago ietekmi uz sabiedrības veselību, Latvijā diabēts netiek ārstēts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Pacientu tiesību un ārstu organizācijas aicina steidzami rīkoties, lai diabēts tiktu atklāts savlaicīgi, ārstēts atbilstoši pasaules praksei, lai novērstu cilvēku priekšlaicīgu mirstību.
Demogrāfijas jautājumus politiķi ceļ dienasgaismā, solot lielākus pabalstus, aizmirstot, ka demogrāfija ir arī darbspējas cilvēku veselība. Lielāki pabalsti nepalīdzēs, ja cilvēkus nepasargās no smagām un hroniskām slimībām.
Nekādus veselības mērķus tā nesasniegtDiabēta pacientu skaits Latvijā strauji pieaug un pēdējos gados sasniedzis simt tūkstošus. “Tomēr tas nav pietiekams iemesls, lai diabēta ārstēšana noritētu pēc Eiropas un starptautiskajām vadlīnijām,” saka Indra Štelmane. “Šīs vadlīnijas diabēta pacientu ārstēšanā paredz izmantot efektīvas terapijas jau slimības agrīnās stadijās, bet Latvijā diabēta ārstēšana šīm vadlīnijām diemžēl neatbilst.” Latvijā spēkā esošie nosacījumi paredz pacientiem vispirms nozīmēt mazāk efektīvus medikamentus, kas nesniedz nepieciešamo ārstēšanas rezultātu un nenovērš ar diabētu saistīto smago komplikāciju - nieru, acu, sirds un asinsvadu slimību - attīstību, kas savukārt palielina diabēta pacientu ārstēšanas izmaksas, kā arī priekšlaicīgu mirstību.
Tas ir pretrunā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam izvirzītajiem mērķiem, piemēram, samazināt priekšlaicīgu mirstību Latvijā.
Jo vēlāk diabētu atklāj, jo vairāk komplikāciju rodasEkspertu sanāksmē par diabēta efektīvu ārstēšanu, kas būtu kā piemērs sociālekonomiskā sloga mazināšanai, tika norādīts, ka priekšlaicīgas mirstības galvenais cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības. Savukārt 2. tipa cukura diabēts ir saistīts ar divas līdz četras reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku. “Vairāk nekā puse cilvēku ar 2. tipa cukura diabētu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ,” uzsver Indra Štelmane. “Komplikācijas un priekšlaicīgu mirstību ir iespējams mazināt, diabēta pacientiem savlaicīgi nodrošinot efektīvu terapiju.”
Jo vēlāk diabētu atklāj, jo vairāk komplikāciju rodas un kļūst sarežģītāka un dārgāka to ārstēšana. Starptautiskie dati liecina, ka komplikācijas palielina diabēta ārstēšanas izmaksas četras reizes. Savukārt sirds un asinsvadu slimību ārstēšana veido no 20 līdz 49 procentiem no kopējām tiešajām 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas izmaksām. “Vidējās gada izmaksas vienam otrā tipa cukura diabēta pacientam ar sirds un asinsvadu slimībām ir par 112 procentiem augstākas, ar koronāro artēriju slimību - par 107 procentiem augstākas, ar sirds mazspēju - par 59 procentiem augstākas un ar insultu - par 322 procentiem augstākas nekā otrā tipa cukura diabēta pacientiem bez sirds un asinsvadu slimībām,” medicīniskus datus izskaidro I. Štelmane.
Zāļu naudu nevajadzētu tērēt nelietderīgiNe tikai Latvijas Diabēta federācija, bet arī vairākas citas organizācijas, piemēram, Latvijas Endokrinologu asociācija, Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrība, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” un citas, uzrakstījušas vēstuli veselības ministram un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ar aicinājumu izskatīt jautājumu par diabēta pacientu ārstēšanas neatliekamu uzlabošanu, palielinot arī valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanas efektivitāti, kā arī atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu 2024. gada budžetā, lai diabēta pacientu ārstēšana notiktu saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām.
Lai panāktu, ka cilvēkiem ir labāka veselība un darbspējas un ka samazinās sociālekonomiskais slogs valsts budžetam, ir jāveicina savlaicīga diabēta diagnostika, jāpaaugstina speciālistu pieejamība, jāpalielina ārstēšanas efektivitāte, nodrošinot pacientiem jaunākos medikamentus saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, sevišķi slimības agrīnā stadijā un diabēta pacientiem ar augstu citu smagu slimību risku.
Veselības ministrija ir apņēmusies pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu, lai to atbrīvotu no neefektīviem medikamentiem un aizstātu ar efektīviem, kas varētu novērst nelietderīgu budžeta līdzekļu tērēšanu. “Tas ir arī stāsts par diabēta pacientu ārstēšanu, kur, lietojot Eiropas vadlīnijām neatbilstošas terapijas, tiek iztērēts ievērojams apjoms līdzekļu bez būtiska veselības ieguvuma,” saka I. Štelmane.
