Cilvēkiem ir jāaizdomājas, ka, iespējams, daļa Krievijas paralimpisko sportistu, kuri cīnīsies par medaļām Parīzes sporta laukumos, pirms gadiem ir bijuši tie, kas ir slaktējuši Ukrainā cilvēkus, paši gūstot traumas vai zaudējot ķermeņa daļas, "Delfi TV" raidījumā "Aizmugure", komentējot Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (ICP) lēmumu, ar kuru agresorvalstu sportistiem dota "zaļā gaisma" startēt 2024. gada Paralimpiskajās spēlēs, sacīja Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine.
Savukārt Latvijas radio žurnālists Matīss Kļavenieks atgādināja, ka līdzīgi vēji vērojami arī citos sporta veidos, piemēram, futbolā un peldēšanā.
Jau vēstīts, ka agresorvalsts Krievijas atlētiem nākamgad būs ļauts piedalīties Parīzes paralimpiskajās spēlēs, aizvadītajā piektdienā nolēma IPC.
Par Krievijas atstādināšanas atcelšanu balsoja 74 nacionālās paralimpiskās komitejas, bet 65 organizācijas balsoja par Krievijas paralimpiešu turpmāku atstādināšanu no starptautiskās sporta aprites. Balsojumā 13 valstis atturējās, kas bija izšķiroši lēmuma pieņemšanā.
Apine raidījumā norādīja, ka notiek darbs, lai lemtu par kopēju Eiropas Paralimpiskās komitejas nostāju jautājumā par startēšanu Parīzes spēlēs, bet, piemēram, Ungārijas pārstāvji ir klaji atzinuši, ka balsojuši par agresorvalstu parasportistu dalību šajās spēlēs
