img

Ginekoloģe Vija Veisa: Ne dzemdes kakla vēzis, ne krūts vēzis nav tās diagnozes, no kurām būtu jāmirst

Avots: https://www.la.lv/ginekologe-vija-veisa-ne-dzemdes-kakla-vezis-ne-kruts-vezis-nav-tas-diagnozes-no-kuram-butu-jamirst

 

Portāls LA.LV jau vēstīja, ka oktobrī īpaša uzmanība starptautiski tiek pievērsta krūts vēzim, taču lielā mērā šis ir arī sievietes veselības mēnesis vispār, un par to runā ne tikai onkologi, bet arī ginekologi un citi speciālisti.

Uzmanība tiek veltīta sievietes veselībai kopumā, un ginekologam jābūt gatavam arī sarunai par krūts vēzi un citām tēmām, tā intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, ginekoloģe Vija Veisa, kura šo sestdien, 28. oktobrī piedalīsies speciālistu diskusijā “Izvēlies veselību!”, kura sāksies plkst.14 tirdzniecības centrā “Kurzeme” Liepājā, Lielajā ielā 13.

28. oktobrī tā būs ārstu un veselības ekpertu saruna par sievietes veselības profilaksi, veselīgu dzīvesveidu, pareizu uzturu, par valsts apmaksātajām skrīninga programmām onkoloģijas profilaksei, par mītiem, kas saistās ar onkoloģiju un dzīvi pēc onkoloģijas diagnozes.

Oktobri daudzviet dēvē par Krūts veselības mēnesi, bet kas ir kopumā rūpes par sievietes veselību no jūsu skatpunkta?

No sievietes ārsta skatu punkta pirmais, ko vienmēr jautāju savai pacientei un kas noteikti ir jārisina ārsta kabinetā, ir sūdzības un veselības traucējumi, kas sievieti pie ārsta ir atveduši. Taču noteikti ginekologs ir ārsts pie kura nāk arī bez sūdzībām – šādās vizītēs noteikti izrunājam noteiktā dzīves perioda aktualitātes, piemēram, jautājumus par drošu kontracepciju un grūtniecības plānošanu, nozīmīga sadarbība ginekologam ar savu pacienti ir bērniņa gaidīšanas laikā, vēlākā dzīves periodā noteikti svarīgi pārrunāt veselības jautājumus, kas saistīti ar menopauzes tuvošanos un pēcmenopauzes periodu.

Sarunā ar pacienti būtiski apzināt iespējamos riskus un pievērst uzmanību tam, kā tos novērst. Piemēram, ja grūtniecības laikā sievietei bijis grūtnieču diabēts, tad ir lielāks risks, ka pusmūža var attīstīties aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts, tādēļ veselīgs dzīvesveids, normāls ķermeņa svars ir īpaši nozīmīgs. Ja ģimenē bijuši krūts vai olnīcu vēži, īpaši 1. pakāpes radiniecēm, sievietei var būt augstāks risks ar kādu no tiem saslimt un jāpievērš uzmanība biežākām profilakses pārbaudēm.

Noteikti aicinu atsaukties valsts organizētajam skrīningam, kas sievietēm, kurām pat nav sūdzību, ļauj atklāt slimību agrīni un līdz ar to veiksmīgi ārstēt. Latvijā ir dzemdes kakla vēža, krūts vēža un zarnu vēža skrīnings.

Tātad ne tikai onkologam, bet arī ginekologam savā darbā tomēr var sanāk arī saruna par to pašu krūts vēzi?

Ginekologam savā darbā noteikti vajadzētu būt sarunai par krūts vēzi, jo uzmanība tiešām tiek veltīta sievietes veselībai kopumā. Arī ginekologs ņem vērā un atgādina, ka mums Latvijā ir organizēta krūts vēža skrīninga programma sievietēm, sākot no 50 gadu vecuma, kad uz deklarēto dzīves vietas adresi nosūta uzaicinājuma vēstuli veikt mamogrāfiju, un šis aicinājums tiek sūtīts reizi divos gados.

Vizītes laikā ginekologam vajadzētu painteresēties arī par to, vai nav bijuši kādi krūts vēža gadījumi ģimenē, un, ja ir bijis krūts vēzis pirmās pakāpes radiniecēm, tad, iespējams, sievietei izmeklējumi ir jāveic ātrāk un ir vērts noteikt – vai krūts vēzis ir pārmantots.

Ginekologam līdzīgi ģimenes ārstam šie jautājumi par atsaukšanos skrīningam būtu jāpajautā un jāpārrunā apmeklējumu reizēs. Noteikti arī pašai sievietei būtu jāzina, ka viņai, sākot no 25 gadu vecuma, regulāri, patlaban reizi trijos gados, ir jāveic dzemdes kakla vēža skrīninga tests – tā ir iespēja atklāt pirmsvēža izmaiņas un novērst vēža attīstību pilnībā.

Runājot par skrīningu attiecībā uz kādu no vēža veidiem, ko iegūst sieviete un ko iegūst valsts?

Ne dzemdes kakla vēzis, ne krūts vēzis nav tās diagnozes, no kurām būtu jāmirst, un attiecīgi nozīmīgākais sievietes individuālais ieguvums ir viņas dzīves gadi. Tāpat šī sieviete var turpināt būt darbspējīga, būt ekonomiski un finansiāli aktīva, rūpēties par savu ģimeni, bērniem, mazbērniem, tuviniekiem, un katrs cilvēks ir valstij svarīgs.

Ja mēs runājam par dzemdes kakla vēža skrīningu, tad ar tiem testiem, ko mēs veicam, mēs atklājam vēl priekšvēža stāvokļus jeb vēža riska stāvokļus, kas nebūt nenozīmē, ka vēzis ir attīstījies. Mēs šo riska situāciju varam veiksmīgi ārstēt un novērst, un dzemdes kakla vēzis var neattīstīties vispār. Un tās ir sievietes 35 – 45 gadu vecuma grupā dzīves un darba spēju pilnbriedā, kurām ir savas sociālās lomas, ģimenes, karjera ar ieguvumiem un vērtībām arī valstij.

Kam vispār jāpievērš uzmanība?

Pašos pamatos rūpes par veselību nozīmē šīs pamata lietas – normāls ķermeņa svars, veselīgs uzturs, sportiskas aktivitātes, atturēšanās no smēķēšanas un alkohola. It kā ļoti dzirdēti, banāli faktori, bet tie ietekmē ļoti daudzu slimību riskus… Gan sirds asinsvadu slimību, gan cukura diabēta, gan arī vēža attīstības riskus. Liekais svars ir arī viens no krūts vēža riska faktoriem. Smēķēšana ir viens no dzemdes kakla vēža riska faktoriem un ne tikai. Tādēļ šīs lietas ir ļoti svarīgas un pamatu pamats.

Publicitātes foto.

Kāda ir kārtība dzemdes kakla vēža skrīningam un kā notiek atbildes saņemšana?

Tas ir valsts veselības aprūpes organizēts un apmaksāts skrīnings, un valsts izsūta uzaicinājuma vēstules noteikta vecuma sievietēm. Patlaban tas ir no 25 gadu vecuma reizi trijos gados līdz 69 gadu vecumam. Sieviete ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli dodas pie ginekologa, kas var būt valsts apmaksāts ginekologs, un tad viņai par šo apmeklējumu nav jāmaksā nekas. Vai arī, ja viņa vēlas, var doties pie sava ginekologa, kur, iespējams, ir maksa par apmeklējumu, bet pašu skrīninga testu jeb analīzi apmaksā valsts tad, ja sievietei ir uzaicinājuma vēstule.

Kopš pagājušā gada Latvijā ir ieviesta jauna testēšanas metode, un sievietēm pēc 30 gadu vecuma skrīninga testā tiek noteikta cilvēka papilomas vīrusu (CPV) klātbūtne. Tas ir ļoti jūtīgs un efektīvs tests, kas ļauj atklāt tās sievietes, kurām risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir augstāks. Mēs zinām, ka dzemdes kakla vēzi izraisa augsta riska CPV. Ja šis vīruss sievietei nav atklāts, tad viņas iespēja saslimt ar dzemdes kakla vēzi tuvākajos piecos gados ir tuvu nullei. Skrīninga analīzē līdz 30 gadu vecumam tiek izmkelētas dzemdes kakla šūnas, lai noskaidrotu vai tajās ir notikušas izmaiņas, kas var liecināt par vēždraudes stāvokli.

Ar krūts vēža skrīningu ir līdzīgi. Tur sieviete, sākot no 50 gadiem, reizi divos gados saņem uzaicinājuma vēstuli veikt mamogrāfiju. Un, atkal to var darīt tajās ārstniecības iestādēs, kurām ir līguma attiecības ar Nacionālo veselības dienestu. Parasti skrīninga uzaicinājuma vēstulē ir norādīts, kur ir dzīvesvietai tuvākās vietas, kur saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu. Kolorektālā vēža skrīningam, ģimenes ārsts izsniedz skrīninga komplektu, lai noteiktu slēptās asinis fēcēs. Tests ir veicams mājas apstākļos. Un skrīnings tiek veikts 50-74 gadu vecuma grupā.

Līdzās skrīninga testiem kādi vispār izmeklējumi ir tie nepieciešamākie?

Mūsu sabiedrībā ir iesakņojusies tradīcija, ka sievietei jāiet pie ginekologa reizi gadā, tomēr jāsaka, ka ne visām sievietēm tas tā būtu jādara. Ja viņai, piemēram, ir veikts dzemdes kakla skrīnings, viņai ir atrisināts kontracepcijas jautājums, ja viņai nav sūdzības par menstruālo ciklu vai citas sūdzības, tad noteikti tas varētu būt arī retāk.

Taču, ja sievietei ir kādas sūdzības, piemēram, pārāk spēcīgas mēnešreizes, un tā rezultātā nereti ir anēmija, jālieto dzelzs preparāti, ir neregulārs cikls, ir neskaidras sāpes vēderā vai citas ar sievietes veselību saistītas problēnas, vai arī ja ģimenē ir bijuši krūts vēži, olnīcu vēži, tad noteikti pie ginekologa būtu jāvēršas. Un tad jāsastāda savs individuālais plāns – kādi izmeklējumi un cik bieži būtu jāveic.

Viens no biežiem izmeklējumiem, kas ginekologam palīdz orientēties sievietes veselībā, ir ultrasonogrāfija. Noteikti jāpārrunā kontracepcijas jautājumi, kas pieder pie ģimenes plānošanas

Ko jūs pati labprāt uzsvērtu sievietes veselības labā?

Es noteikti gribētu iedrošināt sievietes nebaidīties un atsaukties visiem skrīninga uzaicinājumiem un testiem. Nereti ir tādas bailes, ka tikai ko ļaunu neatklās. Bet patiesība ir tajā, ka, ja izdodas noķert kādu riska situāciju, tad ir ļoti labas prognozes. Ieguvums no savlaicīgas problēmas atrisināšanas būs daudz lielāks nekā saslimšana ar ielaistu slimību jau smagākās stadijās.

Vairāk par Sievietes veselības dienu un speciālistu diskusiju “Izvēlies veselību!” Liepājas tirdzniecības centrā “Kurzeme” skaties internetā ŠEIT un soctīkla “Facebook” profilā.