Covid-19 pandēmijas izraisītā veselības krīze Eiropas Savienību (ES) pārsteidza daļēji nesagatavotu. Lai gan abas par situāciju atbildīgās ES medicīnas aģentūras darbojās labi, pandēmija arī izgaismoja trūkumus un nepilnības, ko nesenie ES pasākumi ir centušies novērst. Tomēr saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas trešdien publicēto ziņojumu, joprojām ir pāragri uzskatīt, ka ES ir pilnībā gatava risināt lielas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, "Delfi" informēja Eiropas Revīzijas palāta.
Divas ES medicīnas jomas aģentūras – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) – atradās epicentrā, kad bija jāreaģē uz Covid-19 pandēmiju. Tomēr sākotnēji ECDC nepietiekami novērtēja situācijas nopietnību, uzskatot, ka iespēja, ka vīruss nonāks ES, ir zema, secina revidenti. Centrs tikai 2020. gada 12. martā atzina, ka ir vajadzīga "tūlītēja mērķtiecīga rīcība" – trīs dienas pēc tam, kad Itālija paziņoja par valsts mēroga pārvietošanās ierobežojumiem.
ECDC sāka vākt datus par pandēmiju, bet paziņoto inficēšanās gadījumu skaits bija atkarīgs no atsevišķu dalībvalstu testēšanas stratēģijām. Tas attiecās arī uz veidu, kādā nāves gadījumi tika saistīti ar Covid-19. ES revidenti uzsver, ka biežāk būtu bijis iespējams izmantot uzticamākus paņēmienus, piemēram, vīrusa koncentrācijas analīzi notekūdeņos. Turklāt ECDC sniegtie riska novērtējumi, norādījumi un publiski pieejamā informācija dažkārt nāca par vēlu (piemēram, norādījumi par sejas maskām un kontaktu izsekošanu tika sniegti tikai 2020. gada aprīlī un maijā, t. i., pandēmijas pirmā viļņa beigās). Revidenti arī uzsver, ka vairākas valstis neņēma vērā ECDC ieteikumus, par ko liecina ilgstošie ceļošanas ierobežojumi, kurus centrs neuzskatīja par efektīviem.
Savukārt EMA ātri pielāgojās situācijai, atzīmē revidenti. Pandēmijas agrīnajos posmos aģentūra vērsās pie potenciālajiem vakcīnu un ārstēšanas līdzekļu izstrādātājiem un veica vairākus citus pasākumus, lai paātrinātu reģistrāciju vai atļauju piešķiršanu. Revidenti arī konstatēja, ka EMA palīdzēja novērst medicīnisko līdzekļu trūkumu pandēmijas laikā. Taču aģentūra neiztika bez problēmām – EMA centieni veicināt ES klīniskos izmēģinājumus bija nesekmīgi.
Izmantojot pandēmijas agrīnajos posmos gūto pieredzi, Eiropas Komisija pieņēma vairākus lēmumus un plānus. ECDC un EMA pilnvaras ir precizētas un nostiprinātas, savukārt priekšlikumu pārskatīt ES tiesību aktus farmācijas jomā mērķis ir paātrināt jaunu zāļu reģistrācijas procesus. Šādi pasākumi noteikti novērš dažas nepilnības ES spējā reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā, pārliecināti ir revidenti.
Tomēr ERP brīdina, ka iznākumā ir izveidojies sarežģītāks organizatoriskais satvars. Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) izveidoja 2021. gadā, lai uzraudzītu zāļu, vakcīnu un citu produktu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu ārkārtas situācijās. Revidenti atklājuši, ka daži HERA pienākumi un pilnvaras ir līdzīgas ECDC pienākumiem un pilnvarām. Tādēļ revidenti aicina cieši sadarboties, lai darbs netiktu nevajadzīgi dublēts.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pamatuzdevums ir apzināt, novērtēt un paziņot pašreizējos un jaunos cilvēka veselības apdraudējumus, ko rada pārnēsājamas slimības. Centra budžets 2020. gadā bija 61 miljons eiro, savukārt 2023. gadā – 90 miljoni eiro. Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) pārziņā ir zāļu centralizēto tirdzniecības atļauju pieteikumu zinātniskā izvērtēšana. EMA budžets 2020. gadā bija 358 miljoni eiro, savukārt 2023. gadā – 458 miljoni eiro. Abas aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), kurā ir 27 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Šī revīzija ir daļa no vairākiem ERP sagatavotajiem apskatiem un veiktajām revīzijām par ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju, ieskaitot īpašos ziņojumus par ES Covid-19 vakcīnu iepirkumu, pārtikas nodrošinājumu Covid-19 laikā un ES digitālo Covid sertifikātu.
