Zarnu vēzis ir viens no novēršamajiem vēža veidiem, tomēr pārāk daudz cilvēku joprojām zaudē dzīvību cīņā ar šo slimību. No zarnu vēža nevajadzētu mirt, jo tas ir audzējs, kuru viegli var atklāt agrīnā stadijā vai pat novērst, pirms tas radies – viss, kas nepieciešams, ir regulāri apmeklēt skrīningu. Diemžēl savā onkologa praksē pārāk reti sastopos ar gadījumiem, kad vēzis ir atklāts ar skrīninga palīdzību, un vēlīnu, ielaistu gadījumu joprojām ir nepiedodami daudz. Kāpēc skrīnings ir tik svarīgs? Jo agrīna atklāšana burtiskā nozīmē ir izdzīvošanas atslēga.
Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem vēža veidiem Latvijā un pasaulē. Šis audzējs bieži rodas no nelieliem un sākotnēji labdabīgiem veidojumiem – polipiem zarnas gļotādā. Laika gaitā polips var augt, mainīties un kļūt ļaundabīgs, pārvēršoties vēzī – šāda ļaundabīga attīstības gaita ir raksturīga lielākajai daļai pacientu ar polipiem.
Zarnu vēža skrīnings var atklāt zarnu bojājumus (t.sk. zarnu vēzi, lielākus asiņojošus polipus, labdabīgas vai iekaisīgas zarnu slimības), kas rada asiņošanu, pat niecīgu asins daudzumu – tik niecīgu, ka tas nav pamanāms ar neapbruņotu aci, ne arī kā citādi sajūtams. Zarnu vēža tests tādēļ tiek saukts par slēpto asiņu testu, jo meklē niecīgu, mikroskopisku asins klātbūtni vēdera izejā.
Zarnu vēzi pamatoti var saukt par "kluso slepkavu", jo agrīnā stadijā tam var nebūt nekādu simptomu. Polipi zarnās nav jūtami, tāpat arī ļaundabīgie procesi sākotnējās stadijās var noritēt, cilvēkam par tiem neko nenojaušot. Cilvēks turpina justies labi, tādēļ, neveicot profilaktiskus izmeklējumus, zarnu vēzi bieži atklāj vēlu, kad tas jau ir apjomīgs un radījis lielus bojājumus – tad to ārstēt jau ir daudz sarežģītāk. Tieši tāpēc skrīningam ir tik liela nozīme – tas atklāj problēmas, pirms cilvēks sāk tās sajust pats. Pat ja skrīningā tiek atklāts vēzis, tā ārstēšana būs daudz vieglāka, jo būs uzsākta agrīni.
Zarnu vēža rašanās lielā mērā saistīta ar mūsu dzīvesveidu – ar to, ko ēdam, cik daudz kustamies, ar kādiem kaitīgajiem ieradumiem "aizraujamies". Ņemot vērā mūsdienu pārtikas tehnoloģiju tendences un uztura paradumus, kuru dēļ daudz patērējam treknu, taukiem un konservantiem bagātu, ilgstoši uzglabājamu un pārstrādātu pārtiku, var teikt, ka nosacīti visi esam zarnu vēža riska grupā. Ir publicēti pētījumu dati par neveselīgas pārtikas lietošanu tieši bērnībā un tās ietekmi zarnas audzēju attīstību pieaugušā vecumā. Vienlaikus onkologi savā darbā novēro, ka arī cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu un labiem uztura paradumiem saslimst ar zarnu vēzi – tātad visi zarnu vēža cēloņi un riska faktori līdz galam mums vēl nav skaidri. Tieši tādēļ zarnu vēža gadījumā tik piemērots ir tieši populācijas skrīnings, kad izmeklējumu profilaktiski veic visi iedzīvotāji, kas sasnieguši noteiktu vecumu. Ir jāatceras – skrīnings neattiecas tikai uz tiem, kam ir kādas sūdzības vai nepatīkami simptomi. Gluži pretēji – skrīnings paredzēts veseliem cilvēkiem bez simptomiem. Taču tiem, kas jūt kādas nepatīkamas ar vēdera darbību saistītas izpausmes, nav jāgaida nedz noteiktais vecums, nedz ģimenes ārsta atgādinājums, bet jāziņo par savām sūdzībām ārstam.
Zarnu vēža skrīninga testam nav nepieciešams īpaši gatavoties – nav jāmaina ēdienkarte vai jāievēro kāds noteikts diennakts laiks. Vienīgā nianse, kas jāzina – fēču paraugam nedrīkst būt nekādi piemaisījumi, piemēram, citi ķermeņa šķidrumi. Ja tāds piejaukums tomēr gadās, paraugs nebūs derīgs, tādēļ jādodas pie ārsta vēlreiz un jāpalūdz jauns testa komplekts.
Atsevišķiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar zarnu vēzi – tie ir visi, kuriem ģimenē jau ir bijuši vairāki zarnu vēža gadījumi (pozitīva ģimenes anamnēze) vai kuriem pašiem ir slimības, kas veicina zarnu vēža attīstību: nespecifisks čūlainais kolīts, jau atklāti polipi zarnās, iekaisīgās zarnu slimības; tāpat arī ģenētisko mutāciju nēsātāji ar pārmantotā vēža sindromu, piemēram, Linča sindromu. Taču šādu cilvēku ar iedzimtu noslieci uz zarnu vēzi nav daudz, ne vairāk par 5–10% no visiem zarnu vēža gadījumiem. Ja cilvēkam ir kāds no paaugstināta riska faktoriem, ir jāveic zarnu endoskopiska izmeklēšana agrākā vecumā nekā parasti; to nosaka ģimenes ārsts vai speciālists.
Zarnu vēža skrīninga tests ir ātri un vienkārši veicams bez maksas, tas nerada nekādu diskomfortu un ir izdarāms mājas apstākļos, sev ierastā vidē un ērtā laikā. Gribētos, lai cilvēkiem skrīninga izmeklējumi kļūst par neatņemamu dzīvesveida sastāvdaļu, tāpat kā zobu tīrīšana vai ikgadējais atvaļinājums. Un neatkarīgi no tā, vai izmeklējuma rezultāts ir negatīvs vai pozitīvs, cilvēks ir ieguvējs abos gadījumos. Lielākā daļa iedzīvotāju saņems negatīvu testa rezultātu, kas dos sirdsmieru par neesošu slimību, bet pozitīva izmeklējuma atbilde ļaus savlaicīgi uzsākt ārstēšanu. Ārstēšana agrīna zarnu vēža gadījumā būs saudzīgāka, vieglāka un īsāka, parasti var pat iztikt bez ķīmijterapijas.
Zarnu vēzis ir potenciāli novēršama un labi ārstējama slimība, kam nepieciešama vien neliela ieradumu maiņa. Regulāri skrīninga izmeklējumi un veselīga dzīvesveida ievērošana tik tiešām ir atslēga labākam, garākam un veselīgākam mūžam.
