Elektroencefalogrāfija (EEG) ir galvas smadzeņu izmeklēšanas metode, kas reģistrē smadzeņu bioelektrisko aktivitāti. Ar EEG metodi tiek izmeklēta galvas smadzeņu aktivitāte, ļaujot identificēt to iezīmes un iespējamus darbības traucējumus.
Tā kā smadzenēm ir divas dažādas aktivitātes – nomodā un miegā, arī EEG izmeklējumu iespējams veikt gan miegā, gan nomodā, kā arī apvienot abus izmeklējumus vienā – EEG miegā un nomodā.
Kad nepieciešams veikt
EEG?
Visās vecuma grupās :
• samaņas zuduma epizodes;
• epilepsija, epileptiskas lēkmes;
• neskaidra iemesla lēkmes ar pēkšņiem kustību, jušanas, apziņas u.c. veida traucējumiem.
Bērniem:
• uzvedības traucējumi;
• mācīšanās un/ vai uzmanības noturības traucējumi;
• valodas attīstības aizture.
Izmeklējuma nepieciešamību nosaka ārstējošais speciālists, izvērtējot kopējo veselības stāvokli. Izmeklējuma veikšanai nav vecuma ierobežojuma.
Procedūras laikā uz pacienta galvas virsmas tiek piestiprināti speciāli elektrodi, kas reģistrē galvas smadzeņu aktivitāti dažādos reģionos abās smadzeņu puslodēs. Lai panāktu labu elektroda kontaktu ar pacientu galvas ādu, tiek izmantota speciāla pasta. EEG izmeklējuma laikā pacients ar aizvērtām acīm mierīgi guļ vai sēž, nesarunājoties un nekustoties, bet reaģējot uz medicīnas māsas norādījumiem (atvērt, aizvērt acis, pastiprināti elpot, skatīties uz spilgtu mirgojošu gaismu).
EEG izmeklējuma laikā iegūtie dati tiek atspoguļoti vizuālu līkņu veidā, kuras analizē ārsts.
Standarta procedūra nomodā aizņem aptuveni 60 minūtes (no tām EEG pieraksts ilgst 20-30 minūtes) un procedūra miegā aizņem aptuveni 90 minūtes ( EEG pieraksts atkarīgs no miega fāžu izmaiņām).
Procedūras laikā pacients neizjūt nekādas sāpes, jo EEG pierakstā izmantotie virsmas elektrodi nerada kairinājumu.
EEG nav ieteicams veikt akūtu vīrusu saslimšanas gadījumā.
Ir gadījumi, kad izmeklējuma laikā fotostimulācija vai hiperventilācija var izsaukt krampjus.
