Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes loceklis Edgars Āboliņš uzsvēra, ka pacientiem svarīgākais ir, lai pēc slimības atklāšanas būtu pieejama efektīva ārstēšana, tādēļ organizācija uztur spēkā savu nostāju par daudz straujāku un nopietnāku budžeta finansējuma palielināšanu onkoloģisko pacientu ārstēšanas uzlabošanai. Atzīstot, ka virzība notiek, E. Āboliņš tomēr aicināja valdību, pirmkārt, piešķirt visu paredzēto finansējumu spēkā esošajam Onkoloģijas plānam, bet, otrkārt, plānot ārstēšanas uzlabošanu ilgākā termiņā par trijiem gadiem.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite Elīna Sīviņa uzsvēra slimības atklāšanas un ārstēšanas savlaicīguma nozīmi – uzsākot efektīvu cīņu ar onkoloģisku slimību jau agrīnās stadijās, pacienti tiek izārstēti un ārstēšana kopumā valsts budžetam izmaksā ievērojami lētāk. Viņa atzina, ka diemžēl pie onkoloģijas speciālistiem patlaban nonāk daudz pacientu, kuriem slimība jau ir vēlīnā stadijā.
Nepieciešama politiskā griba un laba pārvaldība
Lai gan pēdējos gados finansējuma pieaugums veselības nozarei Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropā, tomēr joprojām izdevumi veselībai uz vienu iedzīvotāju ir tikai puse, bet izdevumi onkoloģijai – trīs reizes zemāki nekā vidēji Eiropā, norādīja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane. Turklāt piešķirtais papildu finansējums nedod atbilstošu efektu vai ir maznozīmīgs.
“Lai gan onkoloģija ir noteikta par vienu no veselības nozares prioritātēm, izdevumi ģimenēm nevis samazinās, bet turpina pieaugt. Joprojām novēlotā diagnostika rada lielu slogu arī pašai valstij, jo vēlu atklāta slimība daudziem rada invaliditāti, ierobežo darbaspējas vai izraisa priekšlaicīgu nāvi. Lai nodrošinātu vērtībās balstītu un ilgtspējīgu onkoloģisko pacientu ārstēšanu, ir nepieciešama politiskā griba, laba pārvaldība un taisnīgs finansējums,” uzskata D. Behmane.
Viņa norādīja, ka pati sistēma ir būtiski aizkavējusies attīstībā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm – lai nozarē veiktu digitālo transformāciju, ir jāizdara priekšdarbi, kas citās valstīs veikti jau pirms 20 gadiem. Tāpat ir jāievieš visaptverošas klīniskās vadlīnijas un pacientu ceļi, kas Latvijā izstrādāti tikai atsevišķām slimībām, jāveic veselības tehnoloģiju novērtēšana, jānosaka sasniedzamie klīniskie rādītāji, jāuzlabo sadarbība starp iesaistīto personālu un jānosaka datu standarti.
Ieguldījumi inovatīvos medikamentos – augstāks IKP
Latvijā šobrīd ir vienas no augstākajām nenosegtajām vajadzībām veselības aprūpē un zemākie ieguldījumi kompensējamo medikamentu jomā, informēja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.
“Pēdējos 4 gados onkoloģijas slimnieku ārstēšanai Eiropā ir apstiprināti 46 jauni medikamenti, Latvijā no tiem ir pieejami tikai 8, un esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Latvijā ir ļoti liels dienu skaits, kas jāgaida no zāļu reģistrēšanas Eiropas Savienībā līdz brīdim, kad tās nonāk pie pacienta, galvenokārt nepietiekamā finansējuma dēļ. Pētījumi liecina, ka ieguldījumi inovatīvos medikamentos nodrošina arvien lielāku ekonomisko ieguvumu, jo parasti tie ir jālieto īsāku laiku un ir efektīvāki,” uzsvēra V. Marāne.
Viņa uzskata – ja būs lielāki ieguldījumi veselības nozarē un tās efektivitātes uzlabošanā, saīsināsies slimību garums un biežums un samazināsies vajadzība pēc ārstniecības pakalpojumiem. Savukārt darba devējiem būs pieejams vairāk darbaspēka, augs produktivitāte, bet valstij būs zemākas sociālās izmaksas, lielāki nodokļu ieņēmumi un augstāks valsts kopprodukts.
Jāveic pacientu vajadzībās balstīta plānošana
No 2017. līdz 2021. gadam Valsts kontrole ir veikusi onkoloģijas sistēmas revīziju, kā rezultātā tapuši ieteikumi sistēmas uzlabošanai, un secināts, ka ir nepieciešamas strukturālas reformas.
Kā norādīja Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa ir jāuzlabo agrīnā diagnostika, jo iedzīvotāju atsaucība uz valsts apmaksāto onkoloģisko saslimšanu skrīningu ir ļoti zema un nesasniedz mērķi, tāpat ir jāpilnveido “zaļā koridora” darbība - ja līdz diagnozei pacientam būtu jānonāk 65 dienu laikā, šobrīd tās ir 195 dienas, un tikai 25% pacientu ir saņēmuši izmeklējumu paredzētajā 10 dienu laikā.
“Lai gan finansējums pieaug, nenotiek pacientu vajadzībās balstīta finanšu plānošana. Katram pacientam būtu jānodrošina pamatkurss, ar kuru ārstējas visi slimnieki ar vienādu diagnozi, diemžēl šobrīd pacienti konkurē savā starpā – kāds saņem valsts kompensētos medikamentus, kāds nē. Turklāt lieltirgotavu uzcenojumam zālēm nav noteikti griesti, kas tās padara dārgākās Baltijā,” norādīja M. Āboliņa.
Lai kvalitatīvi veiktu jebkuru valsts pārvaldes procesu, ir nepieciešami kvalitatīvi dati. Diemžēl joprojām nav izveidots Onkoloģijas pacientu reģistrs, kuram pērn bija piešķirts finansējums.
Jāmazina slogs darba devējiem
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns uzvēra, ka veselības nozare vienmēr jāvērtē arī no ekonomikas perspektīvas.
“Latvijā darba devēja nodokļi ir visaugstākie Baltijā, taču veselības nozarei tērējam vismazāk. Arī darbinieka slimības dēļ radušās papildu izmaksas darba devējam Latvijā ir augstākās starp Baltijas valstīm. Tāpat esam līderi tiešmaksājumos – ļoti daudz veselības pakalpojumu sedz paši pacienti vai darba devēji, apmaksājot veselības apdrošināšanas polises, lai nebūtu jāgaida garās rindās, kas trūcīgākos iedzīvotājus nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Izdevumi novēlotai vēža ārstēšanai pieaug ģeometriskā progresijā, tāpēc ir būtiski to atklāt iespējami ātri,” norādīja P. Leiškalns.
Viņš informēja, ka saskaņā ar statistikas datiem vidēji vienlaikus slimo ap 26 tūkstošiem darbinieku un slimības pabalsta apmērs pēdējo piecu gadu laikā ir audzis par 128%, jo, lai nokļūtu līdz diagnostikai un ārstēšanai, ir jāgaida ļoti ilgi, un darbinieks šajā laikā nevar veikt darba pienākumus.
Ar paliatīvo aprūpi mazinās slimnīcu noslogojumu
Šogad onkoloģijas nozarei papildu ir piešķirti 30 miljoni eiro, galvenokārt, lai pārskatītu onkoloģijas tarifu, noturētu ārstus un viņi nepārietu uz privāto sektoru, nodrošinātu laboratorijas datortomogrāfijas pakalpojumus, specializētajai pārtikai pēc ķīmijterapijas u.tml. Papildu finansējums piešķirts arī ģimenes ārstiem, lai veicinātu onkoloģiju saslimšanas atklāšanu 1. un 2. stadijā un apzinātu tos pacientus, kas vairāk nekā 3 gadus nav vērsušies pie ģimenes ārsta, norādīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
“No šī gada pirmā oktobra uzsāksim arī jaunu pakalpojumu – paliatīvo aprūpi onkoloģijas slimniekiem mājās, ko nodrošinās mobilās brigādes. Lai gan to izveidei nepieciešami lieli līdzekļi, vienlaikus tiks taupīti arī slimnīcu resursi, jo mazāk pacientu būs nepieciešams stacionēti,” skaidroja S. Janka.
Seminārs “Kā mazināt sociālekonomisko slogu budžetam, biznesam, ģimenēm? Onkoloģija” notika šā gada 25. septembrī Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā.
Semināra ieraksts ir pieejams YouTube platformā:
https://www.youtube.com/live/LygR73J5-lI?si=a2KV3BE8JpFAZ_a0
Papildu informācija:
Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
[email protected], 29237157
