img

E-veselības politikas īstenošanu nodos Latvijas Digitālās veselības centram

Otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) reorganizāciju no 2025. gada 1. janvāra, nododot E-veselības politikas īstenošanu Latvijas Digitālās veselības centram (LDVC). Jaunās kapitālsabiedrības mērķis būs sekmēt digitālās veselības attīstību un nodrošināt stratēģisku digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību.

Pašreizējais darbības uzsākšans plāns paredz, ka centrs darbu uzsāk jau šogad, strādājot pie nozares datu standartizācijas un sistematizācijas. Par finansējuma piešķiršanu centra funkciju izpildei valdība vēl lems. Uz LDVC vadītāja amatu tiks sludināts atklāts konkurss.

Latvijas Digitālā veselības centra uzdevums būs attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot nozarei nepieciešamos digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes IKT infrastruktūras pilnveidi un digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.

Mainoties ārstniecības procesam, izmantojot jaunās tehnoloģijas un mākslīgā intelekta risinājumus, datu aprite veselības nozarē tikai pieaugs. Veselības nozares sadrumstalotā digitālā vide un tās pārvaldība, datu standartu neesamība, decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldība, skaidri norāda uz nepieciešamību konceptuāli mainīt līdzšinējo pieeju. Atsevišķa iestāde veselības datu pārvaldības nodrošināšanai ir būtisks solis nozares digitālajai transformācijai, sākot ar darbības procesu pārskatīšanu, jaunu risinājumu ieviešanu. Tas sekmēs datos balstītas rīcībpolitikas veidošanu un uz rezultātu vērstu nozares pārvaldību,” uzsver VM valsts sekretāres vietniece Aiga Balode.

LDVC izveide paredzēta pakāpeniski - no 2025.gada centrs pārņems E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas, pēc tam pakāpeniski līdz 2027. gadam plānots pārskatīt pārējo Veselības ministrijas resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu tehnisko uzturēšanu. Kopumā šobrīd Veselības ministrijas padotības iestāžu pārziņā ir 19 valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri.