Avots: https://www.la.lv/daudz-laimes-latvija-trisdesmit-gados-bez-krievijas-karaspeka
Latvijas neatkarības atjaunošanai ir trīs nozīmīgi datumi:* Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”;* 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Tas ir Neatkarības deklarācijai pakārtots dokuments, ar kuru atcēla 1990. gada 4. maijā noteikto pārejas periodu un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību “de facto”;* 1994. gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas (ar vienu izņēmumu – Krievijas militārais objekts — radiolokācijas stacija Skrundā darbojās līdz 1998. gadam un līdz 2000. gadam tika demontēta). Tālā 1994. gada 31. augusta pēcpusdienā Krievijas ZRKG (Ziemeļrietumu karaspēka grupas) pavēlnieka vietas izpildītājs F. Meļņičuks ziņoja Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim, ka Krievijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas ir pabeigta, plkst. 18.00 viņš kopā ar citiem virsniekiem Rīgas starptautiskajā lidostā kāpa lidmašīnā, tā pacēlās un Latvijas gaisa telpu atstāja kā pēdējā Krievijas bruņoto spēku lidmašīna.
Iespējams, ka tieši 31. augusts ir mūsu neatkarības nozīmīgākais datums. Visās tajās bijušajās PSRS republikās, kur Krievijas bruņotie spēki kaut nelielās grupās palika (Grūzija, Moldova, Ukraina, Armēnija, Kirgizstāna, Baltkrievija), tie vēlāk destabilizējuši šo valstu situāciju un apdraudējuši integritāti.
Šodien – trīsdesmitā gadskārta Krievijas karaspēka izvešanai no Latvijas. Grūti iztēloties, ka patiesībā šis pasākums bija neiespējamā misija, tas bija svarīgākais uzdevums pirmajos četros Latvijas neatkarības gados. Tikai pēc Krievijas armijas pilnīgas izvešanas no Baltijas valstīm mūsu valsts varēja tikt uzskatīta par pilnīgi neatkarīgu.
Izdevumā «Latvijas valsts atjaunošana» Tālavs Jundzis min, ka 1991. gada septembrī Latvijā atradās 51 348 PSRS bruņoto spēku militārpersonas, to skaitā 13 530 virsnieki, 7513 praporščiks un 30 305 seržanti un kareivji. Latvijā bija izvietotas trīs padomju divīzijas, septiņas brigādes un trīs karaskolas. Pie šiem skaitļiem vēl jāpieskaita padomju Baltijas jūras kara flotes jūrnieki, padomju militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu darbinieki, kuri nereti bija saistīti ar padomju armiju, kā arī šeit uz dzīvi palikušie padomju atvaļinātie militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Šajā skaitā nebija iekļautas PSRS Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka un Valsts drošības komitejai pakļautā Robežapsardzības karaspēka militārpersonas, un jādomā – tādu bija vēl daži desmit tūkstoši.
Arī Krievijas karaspēka izvešana nebija pārlieku gluda. 1992. gada 3. martā Maskavā sākās Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunas par armijas izvešanu ekspertu līmenī. 19. martā pirmā Krievijas karaspēka daļa atstāja Latvijas teritoriju. 1993. gada 19. martā Maskavā notiekošās sarunas par Krievijas armijas izvešanu tika pārtrauktas, jo puses nespēja vienoties. 1993. gada 31. augustā, mēģinot šķelt Baltijas valstu vienotību, Krievija bez līguma noslēgšanas pabeidza sava karaspēka izvešanu no Lietuvas. Tikai 1994. gada 24. martā Jūrmalā notika kārtējās sarunas par armijas izvešanu, kurās tika parafēta vienošanās par Krievijas armijas izvešanu līdz 1994. gada 31. augustam. 1. jūnijā Liepājas ostu atstāja pēdējie trīs Krievijas Baltijas kara flotes raķešu kuģi.
7. jūnijā Krievijaa iesniedza Latvijas pusei KF bruņoto spēku un VDK atvaļināto militāro darbinieku — pensionāru sarakstu, kuri atradās Latvijā. Sarakstā uzskaitītas 22 320 personas, kas lielā mērā kļuva par piekto kolonnu. 1994. gada 26. augustā Latvija pārņēma Krievijas ZRKG štāba ēku K. Valdemāra ielā — tagadējo Aizsardzības ministrijas ēku. Un kā jau raksta sākumā minēts – 31. augstā aizlidoja pēdējā Krievijas karaspēka lidmašīna. Cerams – pēdējā uz visiem laikiem. Mērķtiecīgi piebilst, ka Krievijas armijas izvākšana nebūtu notikusi bez ASV un Eiropas savienības valstu pietiekami nopietna ekonomiska un diplomātiska spiediena uz Krieviju.
Notikumi un lēmumi deviņdesmito gadu sākumā vēl būtu jāpēta un jāapraksta vēsturniekiem. Kā vērotājam, man gribētos lai šodien Latvijas iedzīvotāji ar cieņu un godu min tos vīrus, kas panāca Krievijas armijas izvešanu. Lielā mērā šis process notika pateicoties Latvijas valsts prezidentam Guntim Ulmanim, kurš spēja sadraudzēties ar Krievijas federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu, (iespējams – piemēroties Jeļcina spējām izdzert ļoti daudz alkohola). Gunta Ulmaņa veikums ir nenovērtēts. Daudz laimes un labu veselību, atjaunotās valsts pirmais Prezident!
Lielā mērā kā ļoti veiksmīgu mēs varam novērtēt abu tālaika premjerministru – Ivara Godmaņa un Valda Birkava darbu, arī divu vairāk iesaistīto vicepremjeru – Jāņa Dinēviča un Māra Gaiļa veikumu, ārlietu ministru Jāņa Jurkāna un Georga Andrejeva diplomāta prasmes, aizsardzības ministru Tālava Jundža un Valda Viļņa Pavlovska nepiekāpību, sarunu grupas vadītāja Mārtiņa Virša talantu un daudzu citu Latvijas patriotu veikumu.
Daudz laimes, Latvija – trīsdesmit gados bez Krievijas karaspēka!
