Lai spētu optimāli darboties, mums ir nepieciešams brīvais laiks no divām līdz piecām stundām katru dienu. Taču lielākā daļa mūsdienu cilvēku, orientēti uz sasniegumiem un naudu, ne tikai neatvēl sev šo brīvo laiku, bet pat nespēj paši sevi pierunāt atpūsties. Mums šķiet, ka ir nemitīgi jābūt produktīviem, vai arī nezinām, ko brīvajā laikā darīt. Un tā ir mūslaiku cilvēku lielākā problēma.
Ar brīvo laiku zinātnieki un citi speciālisti saprot stundas, kas tiek pavadītas ārpus biznesa, darba, darba meklējumiem, mācībām, mājas pienākumiem, izslēdzot arī nepieciešamās darbības kā ēšana, gulēšana u. tml.
Atpūtu kā pieredzi parasti visspilgtāk raksturo divas dimensijas – brīvība un izvēle, kas atkarībā no cilvēka paša uztveres var atšķirties.
Atvēlot laiku sevis lutināšanai neatkarīgi no tā, vai tā ir vanna sveču gaismā, ātra pastaiga parkā vai iecienītās TV pārraides skatīšanās, varam vieglāk tikt galā ar stresu, nodrošināt līdzsvara izjūtu un stiprināt savu pašcieņu.
Pierādīts, ka ārpus darba jomas pavadīts kvalitatīvs brīvais laiks palīdz uzlabot psiholoģisko un kognitīvo labklājību, fizisko veselību un dzīves kvalitāti.
Brīvais laiks un laimeStraujajā ikdienas “nonstopa” darbu ritmā vieni sapņo par atvaļinājumu, citi – par bezrūpīgu nedēļas nogali, bet vēl citi tikai cer un cer, ka beidzot izdosies izbrīvēt kaut vienu brīvu dieniņu, ko veltīt tikai sev. Tādi nu esam. Vairums no mums nespēj organizēt optimālu darba un atpūtas režīmu, tādējādi ne tikai iedragājot ķermeņa iespējas normāli atjaunoties, bet arī novedot sevi pie veselības problēmām.
Lai ar kādiem “objektīviem” attaisnojumiem mēs censtos aizbildināties, zinātnieki ir aplēsuši, cik daudz laika ik dienas jāatvēl atpūtai, lai nodrošinātu vieglāku un raitāku darbošanos un pasargātu sevi no izdegšanas. Vienkārši sakot – ļautu sev dzīvot laimīgu dzīvi.
Pētnieku atklājumi šķitīs diezgan negaidīti tiem, kuri iedomājušies, ka lērums brīvā laika vai pilnīgi brīva un bezrūpīga dzīve ir laimes kalngals.
Izrādās, kas par daudz, tas par skādi – pārāk daudz brīvā laika patiesībā var būt tikpat kaitīgi kā pārāk maz atpūtai veltītā laika.
Pie šā secinājuma pirms pāris gadiem nonāca zinātnieki, analizējot 35 375 amerikāņu datus, tostarp informāciju par viņu vidējo brīvā laika daudzumu, un pētot viņu brīvā laika ietekmi uz laimes izjūtas līmeni.
Pētījumā tika uzskaitīts laiks, ko dalībnieki veltīja atpūtas aktivitātēm, piemēram, lasīšanai, televīzijai, laika pavadīšanai ar draugiem vai vienkārši atpūtai, un tas tika salīdzināts ar viņu vispārējo apmierinātību ar dzīvi.
“Rezultāti liecina – lai gan pārāk maz laika patiešām izraisa zemāku subjektīvo labsajūtu, vairāk laika arī ne vienmēr nozīmē lielāku subjektīvo labklājību. Brīvā laika pārpilnība dažkārt ir pat saistīta ar zemāku subjektīvo labklājību, jo trūkst produktivitātes izjūtas,” secināja autori.
Cik stundu vajag atpūsties?Amerikāņu zinātnieki noskaidroja, ka ar dzīvi apmierinātiem cilvēkiem parasti bija no divām līdz piecām stundām brīva laika dienā. Tie, kuri atpūtai veltīja mazāk par divām stundām, jutās nomāktāki, saspringtāki un emocionāli vairāk izsmelti. Savukārt “laimīgie”, kam sanāca vairāk par piecām stundām brīvā laika dienā, bija neapmierināti, jo zuda produktivitāte un mērķtiecība.
Zinātnieki to skaidro ar tā saukto hedonisko adaptāciju jeb stāvokli, kad mēs pierodam pie tā, kas ir, un tas rada atkal jaunu atskaites punktu. Šī “psiholoģiskā trika” rezultātā, kam lielākā daļa cilvēku ir pakļauti, mēs pierodam ne tikai pie dzīves sāpēm, bet arī pie dzīves priekiem.
Ja mums ir pārāk maz labo lietu dzīvē, izdegam un jūtamies nelaimīgi.
Ja labā ir pārāk daudz, sākam to vērtēt kā “neko īpašu”, tādējādi laupot sev prieku, ko varētu izjust, ja brīvā laika būtu mēreni daudz.
Cik tad ilgs laika sprīdis ikdienā būtu jāveltī, lai sev nodrošinātu labsajūtu? Zinātnieki sniedz pārsteidzoši konkrētu atbildi – divarpus stundas.
Tas pat nav optimālais, tas ir ideālais atpūtas laiks, kas mūs pasargās gan no stresa, gan nevērtīgas slaistīšanās. Pat ja šķiet, ka ir neiespējami sev atrast kaut piecas brīvas minūtes, patiesībā ir jāizpilda vienkāršs nosacījums – jāizkārto dienā vismaz divas stundas atpūtai. Un tām nav jābūt vienā laidā – brīvajā laikā tiek ieskaitītas kafijas pauzes, īsas pastaigas un lasīšana vai TV skatīšanās. Svarīgi ir tas, ka atvēlam pāris stundu dienā, ko pavadām sev vēlamajā veidā, nevis kalpojam pienākumiem un saistībām. Mums nav jāatsakās no visa!
