Slimnīcas nākamajā gadā nevarēs palielināt pacientu ārstēšanas apjomus, jo finansējums tiks saglabāts šī gada līmenī, norāda Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Trešdien veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) tikās ar LSB un pārrunāja jautājumus par veselības nozares attīstības plāniem un 2024.gada budžetu. Kā informē Veselības ministrija (VM), tikšanās laikā LSB vērsa uzmanību uz to, ka šī gada prakse, kad veselības nozares budžets tika apstiprināts tikai martā, turklāt ar būtisku iztrūkumu, nākotnē vairs nedrīkstētu tikt pieļauta. Ārstniecības iestādēm darbs ir jāplāno ilgtermiņā, bet neskaidrība par pieejamo finansējumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai to liedz.
Veselības ministrs apliecināja, ka 2024.gada nozares budžetā jau no janvāra ir paredzēts finansējuma palielinājums, tajā skaitā apmaksas tarifu pārskatīšanai, kas ir īpaši svarīgi slimnīcām, tāpat pauda valdības apņēmību nevilcināties ar budžeta apstiprināšanu Saeimā.
Kalējs atzīmēja, ka šobrīd joprojām tiek gaidīts detalizētāks izklāsts par finansējuma sadali pacientu ārstēšanai slimnīcās, un to ministrija esot solījusi sagatavot. Tomēr viņš atzina, ka nākotnes prognozes ir arī pesimistiskas, jo, visticamāk, netiks kompensēts energoresursu sadārdzinājums, kas bija šī gada sākumā, kā arī netiks kompensēts minimālās algas pieaugums, ko slimnīcas kompensēja vai palielināja kvartālā bez valsts kompensācijām.
"Valsts mums teica, ka to kompensēs, taču diemžēl nekā no tā nav. [Bijušais premjers Krišjānis] Kariņš (JV) solījumu nav turējis. VM arī apstiprināja, ka nekā nebūs, jo Finanšu ministrija to nedarīs, līdz ar to tie zaudējumi ir kaut kādā veidā jākompensē no pašu slimnīcu pakalpojumiem. Protams, var tikai uz pacientu rēķina samazināt apjomus, jo diemžēl energoizmaksas bija ļoti lielas," sacīja Kalējs.
Runājot par nākamā gada situāciju, Kalējs atzina, ka gadījumā, ja palielināsies cenas, tad arī šajā gadījumā jebkuri sadārdzinājumi netiks kompensēti. Līdz ar to biedrība informējusi veselības ministru, ka pacientu ārstēšanas apjomus nevarēs palielināt, jo atvēlētais finansējums būs šī gada līmenī.
"Nākamgad valsts apmaksātais apjoms paliek tāds pats, līdz ar to arī pacientu rindas paliek tādas pašas, ja netiks rasts papildu finansējums. Mums nav iespēju palielināt pacientu apjomu, un tas būs šī gada līmenī vai mazāks. Ja būs papildu finansējums, tad varētu būt pieaugums, bet tas nevienam vēl nav zināms," situāciju skaidroja Kalējs.
Abu Meri atgādināja, ka 2024.gadā valsts budžetā plānots papildu finansējums veselības nozarei 275 miljoni eiro apmērā, un Veselības ministrija ir iezīmējusi, kā šis finansējums tiks sadalīts. Viņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka ikviens no noteiktajiem prioritārajiem pasākumiem būs ieguvums pacientiem, jo finansējums tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumiem, kompensējamām zālēm, cilvēkresursiem nozarē, primārajai veselības aprūpei, nozares digitalizācijai, veselīga dzīvesveida veicināšanai. Šobrīd ir aplēses un aprēķini, cik daudz pacientu saņems valsts apmaksātus pakalpojumus, par cik pieaugs pakalpojumu apjoms un kas tiks ieviests no jauna, ņemot vērā pacientu vajadzības.
"Sabiedrības veselības politikas centrā, ko īsteno VM, ir pacients. Tā ir vērsta uz Latvijas iedzīvotāju veselības uzlabošanu ar mērķi pagarināt labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā. Tas ietver darbu gan pie pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes pacientam, gan efektīva sistēmas pārvaldības," skaidroja ministrs.
Viņš arī norādīja, ka no katra eiro, kas tiek ieguldīts veselības nozarē, ieguvējs ir pacients. Ieguvums var būt tiešs, piemēram, rindu mazināšana, kāda jauna pakalpojuma ieviešana, kompensējamo medikamentu apmaksa, vai netiešs, piemēram, darba samaksas konkurētspēja ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, atbilstoši apmaksas tarifi ārstniecības iestādēm un tamlīdzīgi. Taču rezultātā galvenais ieguvējs ir pacients.
Ministrs novērtēja LSB rīcību aktualizējot kompleksu jautājumu risināšanas nepieciešamību, uzsverot, ka tieši tuvākajās nedēļās viesosies reģionālajās slimnīcās, lai detalizētāk iepazītos ar katru individuālo situāciju un meklēs risinājumus.
