Sporta stundu samazināšana skolās būtu ļoti nepārdomāts lēmums, tā vietā būtu jārīkojas gluži pretēji - to skaits būtu jāpalielina, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu endokrinoloģe, pediatre Jurgita Gailīte.
Kā liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) sagatavotais noteikumu projekts, valsts aizsardzības mācības apguvei paredzētās stundas vidusskolā plānots rast uz pamatkursa "Sports un veselība" rēķina, to samazinot par 128 stundām. VISC iecerējis, ka no 2024./2025.mācību gada mācību priekšmetam "Sports un veselība" tiks atvēlētas 187 stundas iepriekšējo 315 stundu vietā. Pret šādu VISC ieceri jau iebilduši ārsti Pēteris Apinis un Andrejs Ērglis, paužot, ka sporta stundu samazināšana varētu tikai veicināt bērnu aptaukošanos, kā arī saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām.
Arī Gailīte iebilst šādai iecerei. Viņa norādīja, ka sekas pēc Covid-19 pandēmijas, kad bērni uzturējās mājās, mācības tika organizētas attālināti, izteikti samazinājās kustību apjoms, turklāt vecākiem nebija iespējas pilnvērtīgi sekot līdzi bērnu uztura paradumiem, bērnu un pusaudžu vidū vēl ilgi būs jūtamas un ļoti bieži izpaužas kā liekā svara un mazkustīguma radītās problēmas.
"Pētījumos ir pierādīts, ka bērni ar lieko svaru jau agrīnā pieaugušo vecumā ir darba nespējīgi, viņu dzīves kvalitāte ir zemāka, jo viņi nav spējīgi veikt visus darbus, no kā cieš arī profesijas izvēle. Ja tiks lemts par fizisko aktivitāšu samazināšanu skolās, tad minētās problēmas padziļināsies un ļaunākie scenāriji biežāk būs sastopami arī mūsu ikdienā," uzskata speciāliste.
Viņa uzsvēra, ka kustību un aktivitāšu iekļaušanu bērnu ikdienā nedrīkst atstāt tikai uz vecāku pleciem - skolai ir jāiesaistās. Mūsdienu vecāki ir strādājoši, un ne vienmēr vecākiem pietiek laiks, lai nodrošinātu saviem bērniem pilnvērtīgas un regulāras fiziskās aktivitātes.
Tāpat jārēķinās arī ar finansiālo aspektu - ne vienmēr vecāki var atļauties bērnus sūtīt sporta pulciņos. Minēto iemeslu dēļ sporta stundas skolās ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās nodrošina bērniem un pusaudžiem tik ļoti nepieciešamās fiziskās aktivitātes: tās nodrošina muskuļu un kaulu veselīgu augšanu, fiziska slodze veicina arī psihoemocionālo labsajūtu, turklāt sporta stundās ierastās komandu spēles iemāca bērnus sadarboties un socializēties, skaidroja Gailīte.
Ārste atgādināja, ka šis gads ir veltīts bērnu aptaukošanās apkarošanai. Notiek konferences un zinātniskie simpoziji, kas veltīti bērnu un jauniešu aptaukošanās problēmai, bet nav rasti risinājumi, kā šo problēmu efektīvi mazināt. Arī Pasaules Veselības organizācija ceļ trauksmi, ka pagaidām nav rasts viens konkrēts risinājums, kas novērstu aptaukošanās risku tieši bērnu un pusaudžu populācijas vidū.
"Samazināts sporta stundu skaits skolās darbotos pretēji tam, ko mēs visi vēlamies - samazināt liekā svara izplatību bērniem. Tieši pretēji, būtu jādomā, kā palielināt aktivitāšu un kustību skaitu bērniem, kā veicināt veselīgu dzīvesveidu, izvēlēties veselīgu uzturu," atzīmēja Gailīte.
